Atšķirības starp "Bulgāru haniste" versijām
m |
m |
||
| 20. rindiņa: | 20. rindiņa: | ||
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Asparuh-map.jpg|200px]] | | colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Asparuh-map.jpg|200px]] | ||
|} | |} | ||
| − | '''Bulgāru haniste''' jeb '''Lielbulgārija''' (tj. ''Bөyek Balğar ile''; bulg. ''Стара Велика България'', gr. ''Παλαιά Μεγάλη Βουλγαρία''), arī '''Onogrija''' (angl. ''Onoguria'') - [[Tjurki|tjurku]] [[Bulgāri|bulgāru]] cilšu savienības izveidota valsts Melnās jūras austrumu piekrastes stepēs, laikā no 630. līdz 710. gadam. Valsti izveidoja ''kutriguru'' [[cilts]] [[hans]] Kubrats ap 632. gadu, izmantojot situāciju, kad pēc 626. gada sakāves karā ar [[Austrumromas impērija|Bizantiju]] [[Avāru kaganāts]] bija vājš - pakļāva | + | '''Bulgāru haniste''' jeb '''Lielbulgārija''' (tj. ''Bөyek Balğar ile''; bulg. ''Стара Велика България'', gr. ''Παλαιά Μεγάλη Βουλγαρία''), arī '''Onogrija''' (angl. ''Onoguria'') - [[Tjurki|tjurku]] [[Bulgāri|bulgāru]] cilšu savienības izveidota valsts Melnās jūras austrumu piekrastes stepēs, laikā no 630. līdz 710. gadam. Valsti izveidoja ''kutriguru'' [[cilts]] [[hans]] Kubrats ap 632. gadu, izmantojot situāciju, kad pēc 626. gada sakāves karā ar [[Austrumromas impērija|Bizantiju]] [[Avāru kaganāts]] bija vājš - pakļāva ''utiguru'' un ''onoguru'' ciltis, pasludinot sevi par suverenu [[Monarhs|monarhu]]. 665. gadā pēc hana Kubrata nāves tā dēli ar savām [[orda|ordām]] sadalījās, kā rezultātā bulgāru haniste ievērojami zaudēja savu ietekmi reģionā. Vecākais dēls hans Batbajs turpināja pārvaldīt t.s. ''melno bulgāru'' pamatteritoriju, hans Kotrags ar savu ordu pārcēlās uz Donas upes rietumu krastu,bet 670. gadā migrēja augšup gar Volgas upi, izveiodojot t.s. [[Bulgāras haniste|Volgas Bulgāras hanisti]]. Hans Asparuhs ar savu ordu migrēja uz Donavas upoes baseinu, izveidojot tur [[Bulgārijas valsts|Donavas bulgāru valsti]]. Ap 710. gadu Bulgāru hanisti pakļāva [[Hazāru kaganāts]], un tā pārstāja pastāvēt kā valsts. |
Versija, kas saglabāta 2008. gada 1. decembris, plkst. 12.10
| |
| pastāv: | ~630.-710. g. |
| galvaspilsēta: |
|
| hani: |
|
| |
Bulgāru haniste jeb Lielbulgārija (tj. Bөyek Balğar ile; bulg. Стара Велика България, gr. Παλαιά Μεγάλη Βουλγαρία), arī Onogrija (angl. Onoguria) - tjurku bulgāru cilšu savienības izveidota valsts Melnās jūras austrumu piekrastes stepēs, laikā no 630. līdz 710. gadam. Valsti izveidoja kutriguru cilts hans Kubrats ap 632. gadu, izmantojot situāciju, kad pēc 626. gada sakāves karā ar Bizantiju Avāru kaganāts bija vājš - pakļāva utiguru un onoguru ciltis, pasludinot sevi par suverenu monarhu. 665. gadā pēc hana Kubrata nāves tā dēli ar savām ordām sadalījās, kā rezultātā bulgāru haniste ievērojami zaudēja savu ietekmi reģionā. Vecākais dēls hans Batbajs turpināja pārvaldīt t.s. melno bulgāru pamatteritoriju, hans Kotrags ar savu ordu pārcēlās uz Donas upes rietumu krastu,bet 670. gadā migrēja augšup gar Volgas upi, izveiodojot t.s. Volgas Bulgāras hanisti. Hans Asparuhs ar savu ordu migrēja uz Donavas upoes baseinu, izveidojot tur Donavas bulgāru valsti. Ap 710. gadu Bulgāru hanisti pakļāva Hazāru kaganāts, un tā pārstāja pastāvēt kā valsts.
Ilustratīvie materiāli
Bulgārija ap 1240. gadu
Literatūra
- Николаев В. В. История предков чувашей. XXX в.до н. э. - XV в.н.э. - Чебоксары, 2005
- Николаев В. В. Чуваши. Этническая история и традиционная культура. - Москва, 2000
- Иречек K. История болгар. - Варшава, 1877
- Юхма Мишши. Древние чуваши. - Чебоксары, 1996
- Краткая история Болгарии (С древнейших времен до наших дней). - издательство «Наука», Москва, 1987
Resursi internetā par šo tēmu
- Old Great Bulgaria - facts and sources
- BULGARS, Oxford Dictionary of Byzantium (1991), vol.1, p.338
- The Bulgarians, Minnesota State University
- Inscriptions and Alphabet of the Proto-Bulgarians, by Peter Dobrev
- History of the Proto-Bulgarians north and west of the Black Sea by Vassil Karloukovski
- The Responses of Pope Nicholas I to the Questions of the Bulgars A.D. 866
- Kings and (from 913) emperors of Bulgaria (.pdf)
- Brentjes B. On the Prototype of the Proto-Bulgarian Temples at Pliska, Preslav and Madara
- Runciman, Steven. A History of the First Bulgarian Empire. - G. Bell & Sons, London, 1930
- Zimonyi Istvan. History of the Turkic speaking peoples in Europe before the Ottomans. Uppsala University: Institute of Linguistics and Philology
