Atšķirības starp "Samsoni Himmelšernas" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''Samsoni fon Himmelšernas''' (vc. ''Samson von Himmelstjerna'', kr. ''Самсон фон Гиммельштиерн, Гиммельштерн, Гиммельштирн''. ig. ''Samson-Himmelstjernade'') – Nīderlandes (Brabante) izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] muižniecības dzimta [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]], vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas guberņās, Sāmsalā. | '''Samsoni fon Himmelšernas''' (vc. ''Samson von Himmelstjerna'', kr. ''Самсон фон Гиммельштиерн, Гиммельштерн, Гиммельштирн''. ig. ''Samson-Himmelstjernade'') – Nīderlandes (Brabante) izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] muižniecības dzimta [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]], vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas guberņās, Sāmsalā. | ||
| − | Dzimtas aizsācējs ir kāds Nīmans Samsons (''Naeman Samson'', ?-1583), kurš 1568. gadā ieradās Rīgā kā algotņu kapteinis. Viņa dēls, Vidzemes luteriskās Baznīcas superintendants Hermanis Samsons (''Hermann Samson'', 1579-1643) 1640. gadā saņēma Zviedrijas karalistes dižciltību, ģerboni un uzvārdu Himmelšerna. 1752. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes, 1809. gadā – Igaunijas, 1840. gadā – Sāmsalas un [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. Laika gaitā dzimta sadalījās piecās līnijās: Riuges (''Rauge''. ig. ''Rõuge mõis''), Urvastes (''Urbs'', ig. ''Urvaste mõis''), Valingas (''Walling '', ig. ''Valingu mõis''), Partsu (''Pardas'', ig. ''Parzemois, Partsi mõis'') un Velces (''Uelzen'', ig. ''Vaabina mõis''). | + | Dzimtas aizsācējs ir kāds Nīmans Samsons (''Naeman Samson'', ?-1583), kurš 1568. gadā ieradās Rīgā kā algotņu kapteinis. Viņa dēls, Vidzemes luteriskās Baznīcas superintendants Hermanis Samsons (''Hermann Samson'', 1579-1643) 1640. gadā saņēma Zviedrijas karalistes dižciltību, ģerboni un uzvārdu Himmelšerna. 1752. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes, 1809. gadā – Igaunijas, 1840. gadā – Sāmsalas un [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. |
| + | |||
| + | Laika gaitā dzimta sadalījās piecās līnijās: Riuges (''Rauge''. ig. ''Rõuge mõis''), Urvastes (''Urbs'', ig. ''Urvaste mõis''), Valingas (''Walling '', ig. ''Valingu mõis''), Partsu (''Pardas'', ig. ''Parzemois, Partsi mõis'') un Velces (''Uelzen'', ig. ''Vaabina mõis''). | ||
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: jurists, tiesību zinātnieks, tulkotājs, dzejnieks, Vidzemes landrāts, [[Baltijas Vietējo likumu kopojums|Baltijas vietējo likumu]] izstrādātājs Reinholds Samsons fon Himmelšerna (''Reinhold Jochann Ludwig Samson von Himmelstjerna'', kr. ''Самсон-фон-Гиммельштирн Рейнгольд'', 1778-1858); ģenerālleitnants, Tulas ieroču rūpnīcas priekšnieks Klaudijs Samsons fon Himmelšerna (''Claudius Hermann von Samson-Himmelstjerna'', kr. ''Клавдий-Герман Самсон-фон-Гиммельшерна'', 1800-1881); ārsts, Tērbatas universitātes rektors (1865-1868) Hermanis Samsons fon Himmelšerna (''Hermann Guido Samson von Himmelstjerna'', kr. ''Гвидо-Герман Карлович Самсон фон Гиммельшерна'', 1809-1868); Baltiešu-vācu Nacionālās komitejas (''Baltisch-Deutsches Nationalausschuss'') priešsēdētājs Frīdrihs Samsons fon Himmelšerna (''Friedrich Samson von Himmelstjerna''); [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] dalībnieks, kareivis, [[LKo]] kavalieris [[Samsons-Himmelšerna Felikss fon|Felikss Samsons fon Himmelšerna]] (1885-1967). | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: jurists, tiesību zinātnieks, tulkotājs, dzejnieks, Vidzemes landrāts, [[Baltijas Vietējo likumu kopojums|Baltijas vietējo likumu]] izstrādātājs Reinholds Samsons fon Himmelšerna (''Reinhold Jochann Ludwig Samson von Himmelstjerna'', kr. ''Самсон-фон-Гиммельштирн Рейнгольд'', 1778-1858); ģenerālleitnants, Tulas ieroču rūpnīcas priekšnieks Klaudijs Samsons fon Himmelšerna (''Claudius Hermann von Samson-Himmelstjerna'', kr. ''Клавдий-Герман Самсон-фон-Гиммельшерна'', 1800-1881); ārsts, Tērbatas universitātes rektors (1865-1868) Hermanis Samsons fon Himmelšerna (''Hermann Guido Samson von Himmelstjerna'', kr. ''Гвидо-Герман Карлович Самсон фон Гиммельшерна'', 1809-1868); Baltiešu-vācu Nacionālās komitejas (''Baltisch-Deutsches Nationalausschuss'') priešsēdētājs Frīdrihs Samsons fon Himmelšerna (''Friedrich Samson von Himmelstjerna''); [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] dalībnieks, kareivis, [[LKo]] kavalieris [[Samsons-Himmelšerna Felikss fon|Felikss Samsons fon Himmelšerna]] (1885-1967). | ||
Versija, kas saglabāta 2017. gada 19. aprīlis, plkst. 05.07
Samsoni fon Himmelšernas (vc. Samson von Himmelstjerna, kr. Самсон фон Гиммельштиерн, Гиммельштерн, Гиммельштирн. ig. Samson-Himmelstjernade) – Nīderlandes (Brabante) izcelsmes vācbaltiešu muižniecības dzimta Zviedru Vidzemē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas guberņās, Sāmsalā.
Dzimtas aizsācējs ir kāds Nīmans Samsons (Naeman Samson, ?-1583), kurš 1568. gadā ieradās Rīgā kā algotņu kapteinis. Viņa dēls, Vidzemes luteriskās Baznīcas superintendants Hermanis Samsons (Hermann Samson, 1579-1643) 1640. gadā saņēma Zviedrijas karalistes dižciltību, ģerboni un uzvārdu Himmelšerna. 1752. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes, 1809. gadā – Igaunijas, 1840. gadā – Sāmsalas un Kurzemes bruņniecības matrikulā.
Laika gaitā dzimta sadalījās piecās līnijās: Riuges (Rauge. ig. Rõuge mõis), Urvastes (Urbs, ig. Urvaste mõis), Valingas (Walling , ig. Valingu mõis), Partsu (Pardas, ig. Parzemois, Partsi mõis) un Velces (Uelzen, ig. Vaabina mõis).
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: jurists, tiesību zinātnieks, tulkotājs, dzejnieks, Vidzemes landrāts, Baltijas vietējo likumu izstrādātājs Reinholds Samsons fon Himmelšerna (Reinhold Jochann Ludwig Samson von Himmelstjerna, kr. Самсон-фон-Гиммельштирн Рейнгольд, 1778-1858); ģenerālleitnants, Tulas ieroču rūpnīcas priekšnieks Klaudijs Samsons fon Himmelšerna (Claudius Hermann von Samson-Himmelstjerna, kr. Клавдий-Герман Самсон-фон-Гиммельшерна, 1800-1881); ārsts, Tērbatas universitātes rektors (1865-1868) Hermanis Samsons fon Himmelšerna (Hermann Guido Samson von Himmelstjerna, kr. Гвидо-Герман Карлович Самсон фон Гиммельшерна, 1809-1868); Baltiešu-vācu Nacionālās komitejas (Baltisch-Deutsches Nationalausschuss) priešsēdētājs Frīdrihs Samsons fon Himmelšerna (Friedrich Samson von Himmelstjerna); Latvijas Neatkarības kara dalībnieks, kareivis, LKo kavalieris Felikss Samsons fon Himmelšerna (1885-1967).
