Atšķirības starp "Bulgāru haniste" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Resursi internetā par šo tēmu)
m
20. rindiņa: 20. rindiņa:
 
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Asparuh-map.jpg‎‎|200px]]
 
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Asparuh-map.jpg‎‎|200px]]
 
|}
 
|}
'''Bulgāru haniste''' jeb '''Lielbulgārija''' (tj. ''Bөyek Balğar ile''; bulg. ''Стара Велика България'', gr. ''Παλαιά Μεγάλη Βουλγαρία''), arī '''Onogrija''' (angl. ''Onoguria'') - [[Tjurki|tjurku]] [[Bulgāri|bulgāru]] cilšu savienības izveidota valsts Melnās jūras austrumu piekrastes stepēs, laikā no 630. līdz 710. gadam. Valsti izveidoja ''kutriguru'' [[cilts]] [[hans]] Kubrats ap 632. gadu, izmantojot situāciju, kad pēc 626. gada sakāves karā ar [[Austrumromas impērija|Bizantiju]] [[Avāru kaganāts]] bija vājš - pakļāva ''utiguru'' un ''onoguru'' ciltis, pasludinot sevi par suverenu [[Monarhs|monarhu]]. 665. gadā pēc hana Kubrata nāves tā dēli ar savām [[orda|ordām]] sadalījās, kā rezultātā bulgāru haniste ievērojami zaudēja savu ietekmi reģionā. Vecākais dēls hans Batbajs turpināja pārvaldīt t.s. ''melno bulgāru'' pamatteritoriju, hans Kotrags ar savu ordu pārcēlās uz Donas upes rietumu krastu,bet 670. gadā migrēja augšup gar Volgas upi, izveiodojot t.s. [[Bulgāras haniste|Volgas Bulgāras hanisti]]. Hans Asparuhs ar savu ordu migrēja uz Donavas upoes baseinu, izveidojot tur [[Bulgārijas valsts|Donavas bulgāru valsti]]. Ap 710. gadu Bulgāru hanisti pakļāva [[Hazāru kaganāts]], un tā pārstāja pastāvēt kā valsts.
+
'''Bulgāru haniste''' jeb '''Lielbulgārija''' (tj. ''Bөyek Balğar ile''; bulg. ''Стара Велика България'', gr. ''Παλαιά Μεγάλη Βουλγαρία''), arī '''Onogrija''' (angl. ''Onoguria'') - [[Tjurki|tjurku]] [[Bulgāri|bulgāru]] cilšu savienības izveidota valsts Melnās jūras austrumu piekrastes stepēs, laikā no 630. līdz 710. gadam. Valsti izveidoja ''kutriguru'' [[cilts]] [[hans]] Kubrats ap 632. gadu, izmantojot situāciju, kad pēc 626. gada sakāves karā ar [[Austrumromas impērija|Bizantiju]] [[Avāru kaganāts]] bija vājš - pakļāva ''utiguru'' un ''onoguru'' ciltis, pasludinot sevi par suverenu [[Monarhs|monarhu]]. 665. gadā pēc hana Kubrata nāves sākās ilgstošs karš ar [[Hazāru kaganāts|Hazāru kaganātu]], kā rezultātā bulgāri cieta sakāvi: vecākais dēls hans Batbajs kā [[vasalis]] turpināja pārvaldīt t.s. ''melno bulgāru'' pamatteritoriju, hans Kotrags ar savu ordu pārcēlās uz Donas upes rietumu krastu, bet 670. gadā migrēja augšup gar Volgas upi, izveiodojot t.s. [[Bulgāras haniste|Volgas Bulgāras hanisti]]. Hans Asparuhs ar savu ordu migrēja uz Donavas upoes baseinu, izveidojot tur [[Bulgārijas valsts|Donavas bulgāru valsti]].
 
 
  
 
== Ilustratīvie materiāli ==
 
== Ilustratīvie materiāli ==

Versija, kas saglabāta 2008. gada 1. decembris, plkst. 12.51

Bөyek Balğar ile
Madaria rider.jpg
pastāv: ~630.-710. g.
galvaspilsēta: Fanagorija
hani:
  • Irniks (~455.-465. g.)
  • Organs (~617.-630. g.)
  • Hostuns (~630.-632. g.)
  • Kubrats (~632.–665. g.)
  • Batbajs (~665.–668. g.)
Asparuh-map.jpg

Bulgāru haniste jeb Lielbulgārija (tj. Bөyek Balğar ile; bulg. Стара Велика България, gr. Παλαιά Μεγάλη Βουλγαρία), arī Onogrija (angl. Onoguria) - tjurku bulgāru cilšu savienības izveidota valsts Melnās jūras austrumu piekrastes stepēs, laikā no 630. līdz 710. gadam. Valsti izveidoja kutriguru cilts hans Kubrats ap 632. gadu, izmantojot situāciju, kad pēc 626. gada sakāves karā ar Bizantiju Avāru kaganāts bija vājš - pakļāva utiguru un onoguru ciltis, pasludinot sevi par suverenu monarhu. 665. gadā pēc hana Kubrata nāves sākās ilgstošs karš ar Hazāru kaganātu, kā rezultātā bulgāri cieta sakāvi: vecākais dēls hans Batbajs kā vasalis turpināja pārvaldīt t.s. melno bulgāru pamatteritoriju, hans Kotrags ar savu ordu pārcēlās uz Donas upes rietumu krastu, bet 670. gadā migrēja augšup gar Volgas upi, izveiodojot t.s. Volgas Bulgāras hanisti. Hans Asparuhs ar savu ordu migrēja uz Donavas upoes baseinu, izveidojot tur Donavas bulgāru valsti.

Ilustratīvie materiāli

Literatūra

  • Beševliev V. Die protobulgarische Periode der bulgarischen Geschichte. - Verlag Adolf M. Hakkert, Amsterdam, 1981, ISBN 90-256-0882-5

  • Николаев В. В. История предков чувашей. XXX в.до н. э. - XV в.н.э. - Чебоксары, 2005
  • Николаев В. В. Чуваши. Этническая история и традиционная культура. - Москва, 2000
  • Иречек K. История болгар. - Варшава, 1877
  • Юхма Мишши. Древние чуваши. - Чебоксары, 1996
  • Краткая история Болгарии (С древнейших времен до наших дней). - издательство «Наука», Москва, 1987

Resursi internetā par šo tēmu