Atšķirības starp "Šeremetjevi" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
grāfi '''Šeremetjevi''' (''граф Шереметев'', vc. ''Scheremetjew'') – muižniecības dzimta Krievijas impērijā. | grāfi '''Šeremetjevi''' (''граф Шереметев'', vc. ''Scheremetjew'') – muižniecības dzimta Krievijas impērijā. | ||
− | [[Bajārs|Bajāru]] dzimta [[Maskavas lielkņaziste|Maskavas lielkņazistē]], [[Maskavas cariste|Maskavas caristē]], pēc tam Krievijas impērijā. | + | [[Bajārs|Bajāru]] dzimta [[Maskavas lielkņaziste|Maskavas lielkņazistē]], [[Maskavas cariste|Maskavas caristē]], pēc tam Krievijas impērijā. Savu izcelsmi tradīcijā atvasina no bajāra Andreja Kobilas (''Андрей Кобыла'', ?-1348), kura mazmazdēls Andrejs Bezubcevs (''Андрей Константинович Беззубцев'') ar iesauku Šeremets (''Шеремет'') esot bijis Šeremetjevu dzimtas aizsācējs. 1706. gadā par Astrahaņas sacelšanās apspiešanu [[ģenerālfeldmaršals]] Boriss Šeremetjevs (''Борис Петрович Шереметев'', 1652-1719) saņēma Krievijas impērijas [[Grāfs|grāfa]] titulu. |
− | + | 1747. gadā Šeremetjevi ierakstīti [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]]. Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtai piederēja Vecpiebalga | |
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== |
Versija, kas saglabāta 2017. gada 29. aprīlis, plkst. 06.02
grāfi Šeremetjevi (граф Шереметев, vc. Scheremetjew) – muižniecības dzimta Krievijas impērijā.
Bajāru dzimta Maskavas lielkņazistē, Maskavas caristē, pēc tam Krievijas impērijā. Savu izcelsmi tradīcijā atvasina no bajāra Andreja Kobilas (Андрей Кобыла, ?-1348), kura mazmazdēls Andrejs Bezubcevs (Андрей Константинович Беззубцев) ar iesauku Šeremets (Шеремет) esot bijis Šeremetjevu dzimtas aizsācējs. 1706. gadā par Astrahaņas sacelšanās apspiešanu ģenerālfeldmaršals Boriss Šeremetjevs (Борис Петрович Шереметев, 1652-1719) saņēma Krievijas impērijas grāfa titulu.
1747. gadā Šeremetjevi ierakstīti Vidzemes bruņniecības matrikulā. Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtai piederēja Vecpiebalga