Atšķirības starp "Šeremetjevi" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
2. rindiņa: 2. rindiņa:
 
grāfi '''Šeremetjevi''' (''граф Шереметев'', vc. ''Scheremetjew'') – muižniecības dzimta Krievijas impērijā.
 
grāfi '''Šeremetjevi''' (''граф Шереметев'', vc. ''Scheremetjew'') – muižniecības dzimta Krievijas impērijā.
  
[[Bajārs|Bajāru]] dzimta [[Maskavas lielkņaziste|Maskavas lielkņazistē]], [[Maskavas cariste|Maskavas caristē]], pēc tam Krievijas impērijā. Savu izcelsmi tradīcijā atvasina no bajāra Andreja Kobilas (''Андрей Кобыла'', ?-1348), kura mazmazdēls Andrejs Bezubcevs (''Андрей Константинович Беззубцев'', ?-?) ar iesauku Šeremets (''Шеремет'') esot bijis Šeremetjevu dzimtas aizsācējs. 1706. gadā par Astrahaņas sacelšanās apspiešanu [[ģenerālfeldmaršals]] Boriss Šeremetjevs (''Борис Петрович Шереметев'', 1652-1719) saņēma Krievijas impērijas [[Grāfs|grāfa]] titulu.
+
[[Bajārs|Bajāru]] dzimta [[Maskavas lielkņaziste|Maskavas lielkņazistē]], [[Maskavas cariste|Maskavas caristē]], pēc tam Krievijas impērijā. Savu izcelsmi tradīcijā atvasina no bajāra Andreja Kobilas (''Андрей Кобыла'', ?-1348), kura mazmazdēls Andrejs Bezubcevs (''Андрей Константинович Беззубцев'', ~XV-XVI gs. mija) ar iesauku Šeremets (''Шеремет'') esot bijis Šeremetjevu dzimtas aizsācējs. 1706. gadā par Astrahaņas sacelšanās apspiešanu [[ģenerālfeldmaršals]] Boriss Šeremetjevs (''Борис Петрович Шереметев'', 1652-1719) saņēma Krievijas impērijas [[Grāfs|grāfa]] titulu.
  
 
Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtai piederēja Vecpiebalga (''Alt Pebalg, Pebalg Orishof'') – 1747. gadā Šeremetjevi ierakstīti [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]].
 
Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtai piederēja Vecpiebalga (''Alt Pebalg, Pebalg Orishof'') – 1747. gadā Šeremetjevi ierakstīti [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]].

Versija, kas saglabāta 2017. gada 29. aprīlis, plkst. 06.21

Scheremetjew Graf Wappen.png

grāfi Šeremetjevi (граф Шереметев, vc. Scheremetjew) – muižniecības dzimta Krievijas impērijā.

Bajāru dzimta Maskavas lielkņazistē, Maskavas caristē, pēc tam Krievijas impērijā. Savu izcelsmi tradīcijā atvasina no bajāra Andreja Kobilas (Андрей Кобыла, ?-1348), kura mazmazdēls Andrejs Bezubcevs (Андрей Константинович Беззубцев, ~XV-XVI gs. mija) ar iesauku Šeremets (Шеремет) esot bijis Šeremetjevu dzimtas aizsācējs. 1706. gadā par Astrahaņas sacelšanās apspiešanu ģenerālfeldmaršals Boriss Šeremetjevs (Борис Петрович Шереметев, 1652-1719) saņēma Krievijas impērijas grāfa titulu.

Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtai piederēja Vecpiebalga (Alt Pebalg, Pebalg Orishof) – 1747. gadā Šeremetjevi ierakstīti Vidzemes bruņniecības matrikulā.

Literatūra par šo tēmu

  • Кобеко Д.Ф. Шереметевы и князья Урусовы - Издательство: Паровая Скоропечатня П.О. Яблонского: СПб., 1900
  • Блейк С. Шереметевы. Покровители искусств. - Рипол: Москва, 2014. ISBN 978-5-386-07186-8

Resursi internetā par šo tēmu