Atšķirības starp "Šillings Morics Gustavs fon" versijām
m |
m |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
[[barons]] '''Morics Gustavs fon Šillings''' (''Moritz Gustav von Schilling'', kr. ''Маврикий Фабианович Шиллинг'', 1872.-1934.) - diplomāts, vēsturnieks autodidakts, mecenāts. | [[barons]] '''Morics Gustavs fon Šillings''' (''Moritz Gustav von Schilling'', kr. ''Маврикий Фабианович Шиллинг'', 1872.-1934.) - diplomāts, vēsturnieks autodidakts, mecenāts. | ||
| − | Dzimis 1872. gadā [[Krievijas impērija]]s [[Vidzemes guberņa]]s muižnieka, barona Fabiana Šillinga un Katrīnas (dzim. ''Nihrod'', 1850.-1874.) ģimenē. Māte mira, viņam mazam esot. Slimīgs bērns, bērnībā daudz laika pavadījis kurortos Šveicē un Vācijā. 1884. gadā, pēc tēva demobilizācijas no armijas dienesta, ģimene apmetās uz dzīvi Maskavā. Izglītību guva Poļivanova ģimnāzijā (''частная гимназия Л. И. Поливанова''). 1891. gadā, absolvējis ģimnāziju, uzsāka studijas Maskavas universitātes Juridiskajā nodaļā. Kopš 1894. gada 28. maija Ārlietu ministrijas darbinieks. 1898. gadā nosūtīts uz Vīni kā vēstniecības otrais sekretārs. 1899. gadā delegācijas sastāvā piedalījās Hāgas miera konferencē. Krievijas konsulāta [[Vatikāns|Vatikānā]] sekretārs (1902.-1908.), vēstniecības Francijā pirmais sekretārs (1908.–1910.), ārlietu ministrijas 1. politiskās nodaļas kancelejas direktors (1910.–1917.). No 1912. gada [[kambarkungs]] un [[senators]]. 1916. gadā, saņēmis [[Hofmeistars|hofmeistara]] pakāpi, pameta diplomātisko dienestu. 1917. gadā caur Stokholmu emigrēja sākumā uz Londonu, pēc tam uz Parīzi. Miris Parīzē 1934. gadā. | + | Dzimis 1872. gadā [[Krievijas impērija]]s [[Vidzemes guberņa]]s muižnieka, barona Fabiana [[Šillingi|fon Šillinga]] un Katrīnas (dzim. ''Nihrod'', 1850.-1874.) ģimenē. Māte mira, viņam mazam esot. Slimīgs bērns, bērnībā daudz laika pavadījis kurortos Šveicē un Vācijā. 1884. gadā, pēc tēva demobilizācijas no armijas dienesta, ģimene apmetās uz dzīvi Maskavā. Izglītību guva Poļivanova ģimnāzijā (''частная гимназия Л. И. Поливанова''). 1891. gadā, absolvējis ģimnāziju, uzsāka studijas Maskavas universitātes Juridiskajā nodaļā. Kopš 1894. gada 28. maija Ārlietu ministrijas darbinieks. 1898. gadā nosūtīts uz Vīni kā vēstniecības otrais sekretārs. 1899. gadā delegācijas sastāvā piedalījās Hāgas miera konferencē. Krievijas konsulāta [[Vatikāns|Vatikānā]] sekretārs (1902.-1908.), vēstniecības Francijā pirmais sekretārs (1908.–1910.), ārlietu ministrijas 1. politiskās nodaļas kancelejas direktors (1910.–1917.). No 1912. gada [[kambarkungs]] un [[senators]]. 1916. gadā, saņēmis [[Hofmeistars|hofmeistara]] pakāpi, pameta diplomātisko dienestu. 1917. gadā caur Stokholmu emigrēja sākumā uz Londonu, pēc tam uz Parīzi. Miris Parīzē 1934. gadā. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Pašreizējā versija, 2017. gada 30. aprīlis, plkst. 16.56
barons Morics Gustavs fon Šillings (Moritz Gustav von Schilling, kr. Маврикий Фабианович Шиллинг, 1872.-1934.) - diplomāts, vēsturnieks autodidakts, mecenāts.
Dzimis 1872. gadā Krievijas impērijas Vidzemes guberņas muižnieka, barona Fabiana fon Šillinga un Katrīnas (dzim. Nihrod, 1850.-1874.) ģimenē. Māte mira, viņam mazam esot. Slimīgs bērns, bērnībā daudz laika pavadījis kurortos Šveicē un Vācijā. 1884. gadā, pēc tēva demobilizācijas no armijas dienesta, ģimene apmetās uz dzīvi Maskavā. Izglītību guva Poļivanova ģimnāzijā (частная гимназия Л. И. Поливанова). 1891. gadā, absolvējis ģimnāziju, uzsāka studijas Maskavas universitātes Juridiskajā nodaļā. Kopš 1894. gada 28. maija Ārlietu ministrijas darbinieks. 1898. gadā nosūtīts uz Vīni kā vēstniecības otrais sekretārs. 1899. gadā delegācijas sastāvā piedalījās Hāgas miera konferencē. Krievijas konsulāta Vatikānā sekretārs (1902.-1908.), vēstniecības Francijā pirmais sekretārs (1908.–1910.), ārlietu ministrijas 1. politiskās nodaļas kancelejas direktors (1910.–1917.). No 1912. gada kambarkungs un senators. 1916. gadā, saņēmis hofmeistara pakāpi, pameta diplomātisko dienestu. 1917. gadā caur Stokholmu emigrēja sākumā uz Londonu, pēc tam uz Parīzi. Miris Parīzē 1934. gadā.
Literatūra par šo tēmu
- Государственный архив Российской Федерации (ГАРФ), ф. 813, 608 ед. хр., 1817-1917.
