Atšķirības starp "Šulceni" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''fon Šulceni''' (''von Schultzen'', kr. ''фон Шульцен'') – [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[bruņniecība]]s dzimta [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]], vēlāk Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. 1651. gadā fon Šulceni iecelti Zviedrijas karalistes [[Dižciltība|dižciltīgo]] kārtā. 1747. gadā dzimta ierakstīta [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]]. | '''fon Šulceni''' (''von Schultzen'', kr. ''фон Шульцен'') – [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[bruņniecība]]s dzimta [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]], vēlāk Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. 1651. gadā fon Šulceni iecelti Zviedrijas karalistes [[Dižciltība|dižciltīgo]] kārtā. 1747. gadā dzimta ierakstīta [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]]. | ||
| − | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Rīgas virs[[fogts]] un rātskungs (no 1711), birģermeistars (no 1724) Johans fon Šulcens (''Michael Jochann von Schultzen'', 1676–1746); | + | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Rīgas Lielās ģildes [[eltermanis Heinrihs fon Šulcens (''Heinrich von Schultzen'', 1615-1684); Rīgas rātskungs Eberhards fon Šulcens (''Eberhard von Schultzen'', 1623-1680); pirmais Skultes dzimtkungs Mihaels fon Šulcens (''Michael von Schultzen'', 1628-1689); Rīgas virs[[fogts]] un rātskungs (no 1711), birģermeistars (no 1724) Johans fon Šulcens (''Michael Jochann von Schultzen'', 1676–1746); |
| − | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Skultes (''Adjamünde''), Rencēnu (''Lubbert-Rentzen'') u.c. [[muiža]]s. | + | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Skultes (''Adjamünde''), Rencēnu (''Lubbert-Rentzen''), Kleistu u.c. [[muiža]]s. |
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2017. gada 13. maijs, plkst. 18.59
fon Šulceni (von Schultzen, kr. фон Шульцен) – vācbaltiešu bruņniecības dzimta Zviedru Vidzemē, vēlāk Krievijas impērijas Vidzemes guberņā. 1651. gadā fon Šulceni iecelti Zviedrijas karalistes dižciltīgo kārtā. 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā.
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Rīgas Lielās ģildes [[eltermanis Heinrihs fon Šulcens (Heinrich von Schultzen, 1615-1684); Rīgas rātskungs Eberhards fon Šulcens (Eberhard von Schultzen, 1623-1680); pirmais Skultes dzimtkungs Mihaels fon Šulcens (Michael von Schultzen, 1628-1689); Rīgas virsfogts un rātskungs (no 1711), birģermeistars (no 1724) Johans fon Šulcens (Michael Jochann von Schultzen, 1676–1746);
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Skultes (Adjamünde), Rencēnu (Lubbert-Rentzen), Kleistu u.c. muižas.
