Atšķirības starp "Štakelbergi" versijām
m |
m |
||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Stackelberg_Baron_Wappen.png|right|thumb|200px|fon un baroni]] | [[Attēls:Stackelberg_Baron_Wappen.png|right|thumb|200px|fon un baroni]] | ||
− | '''fon Štakelbergi''' (''von Stackelberg'', kr. ''фон Стакельбергы, Штакельбергы'') – vācu izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabalā]], Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. 1840. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]], 1747. gadā – [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]], 1741. gadā – (''Stackelberg a.d.H. Feckerort Thomel Rotziküll und Piddull'') Sāmsalas bruņniecības matrikulā, 1746. gadā – Igaunijas bruņniecības matrikulā. | + | '''fon Štakelbergi''' (''von Stackelberg'', kr. ''фон Стакельбергы, Штакельбергы'') – vācu izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabalā]], Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Livonijā pirmie Štakelbergi ieradušies kā [[Livonijas ordenis|Ordeņa]] brāļi un [[Vasalis|vasaļi]]. 1840. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]], 1747. gadā – [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]], 1741. gadā – (''Stackelberg a.d.H. Feckerort Thomel Rotziküll und Piddull'') Sāmsalas bruņniecības matrikulā, 1746. gadā – Igaunijas bruņniecības matrikulā. |
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Vidzemes landrāts (1836-1854), [[Baltijas Vēstures un senatnes biedrība]]s dibinātājs un līdzdirektors (1843-1861), ceļotājs, grāmatu izdevējs un latviešu grāmatniecības attīstītājs Reinholds fon Štakelbergs (''Reinhold Alexander von Stackelberg'', 1797-1869); rakstniece Kamilla fon Štakelberga. | No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Vidzemes landrāts (1836-1854), [[Baltijas Vēstures un senatnes biedrība]]s dibinātājs un līdzdirektors (1843-1861), ceļotājs, grāmatu izdevējs un latviešu grāmatniecības attīstītājs Reinholds fon Štakelbergs (''Reinhold Alexander von Stackelberg'', 1797-1869); rakstniece Kamilla fon Štakelberga. | ||
− | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Delšava (Štakelberga, Reitera - ''Delschausche Gelegenheit, Reutershof''), Arakstes (''Araksti, Herkelshoff'') u.c. [[muiža]]s, kā arī aptuveni 60 muižas Igaunijā. | + | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Delšava (Štakelberga, Reitera - ''Delschausche Gelegenheit, Reutershof''), Arakstes (''Araksti, Herkelshoff''), Eriņu (''Häringshof''), Rozēnu (''Koddiachhof'') u.c. [[muiža]]s, kā arī aptuveni 60 muižas Igaunijā. |
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] |
Versija, kas saglabāta 2017. gada 24. maijs, plkst. 08.23
fon Štakelbergi (von Stackelberg, kr. фон Стакельбергы, Штакельбергы) – vācu izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta Piltenes apgabalā, Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Livonijā pirmie Štakelbergi ieradušies kā Ordeņa brāļi un vasaļi. 1840. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā, 1747. gadā – Vidzemes bruņniecības matrikulā, 1741. gadā – (Stackelberg a.d.H. Feckerort Thomel Rotziküll und Piddull) Sāmsalas bruņniecības matrikulā, 1746. gadā – Igaunijas bruņniecības matrikulā.
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Vidzemes landrāts (1836-1854), Baltijas Vēstures un senatnes biedrības dibinātājs un līdzdirektors (1843-1861), ceļotājs, grāmatu izdevējs un latviešu grāmatniecības attīstītājs Reinholds fon Štakelbergs (Reinhold Alexander von Stackelberg, 1797-1869); rakstniece Kamilla fon Štakelberga.
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Delšava (Štakelberga, Reitera - Delschausche Gelegenheit, Reutershof), Arakstes (Araksti, Herkelshoff), Eriņu (Häringshof), Rozēnu (Koddiachhof) u.c. muižas, kā arī aptuveni 60 muižas Igaunijā.