Atšķirības starp "Jura ordenis" versijām
m |
m |
||
| (13 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Georg_order.png|right|thumb|100px|]] | [[Attēls:Georg_order.png|right|thumb|100px|]] | ||
| − | '''Lielmocekļa un uzvarētāja Sv. Jura kara ordenis (Sv.Jo)''' (kr. ''Военный орден Св. великомученика и победоносца Георгия'') - 1769. gada 26. novembrī (7.12. p.v.st.) dibināts Krievijas impērijas [[ordenis]], apbalvojums virsniekiem par īpašiem personiskiem | + | '''Lielmocekļa un uzvarētāja Sv. Jura kara ordenis (Sv.Jo)''' (kr. ''Военный орден Св. великомученика и победоносца Георгия'') - 1769. gada 26. novembrī (7.12. p.v.st.) dibināts Krievijas impērijas [[ordenis]], apbalvojums virsniekiem par īpašiem personiskiem nopelniem kaujas laukā (par augsta ranga virsnieka sagūstīšanu, karoga iegūšanu u.tml.). 4 šķiras. Zelta krusts ar paplatinātiem galiem, no abām pusēm pārklāts ar baltu emalju. Aversā, centrā, aplī attēlots Sv. Juris, kurš zirga mugurā nogalina pūķi, reversā iniciāļi "СГ" (kr. ''Святой Георгий''). Ordeņa zvaigzne ir četrstūraina, centrā zelta vai dzeltenā laukumā Sv. Jura monogramma. Apkārt uz melna fona devīze: "Par dienestu un drošsirdību" (''За службу и храбрость''). Lente ar trim melnām un divām oranžām svītrām. |
| − | * I šķiras krusts ir nēsājams platā lentē pār labo plecu, zvaigzne nēsājama krūšu kreisajā pusē. | + | * I šķiras krusts ir nēsājams platā lentē pār labo plecu, zvaigzne nēsājama krūšu kreisajā pusē, 700 rubļu ikgadēja pensija. |
| − | * II šķiras krusts nēsājams kaklā, bet zvaigzne - krūšu kreisajā pusē. | + | * II šķiras krusts nēsājams kaklā, bet zvaigzne - krūšu kreisajā pusē, 400 rubļu ikgadēja pensija. |
| − | * III šķiras krusts (mazāka izmēra) nēsājams kaklā. | + | * III šķiras krusts (mazāka izmēra) nēsājams kaklā, 200 rubļu ikgadēja pensija. |
| − | * IV šķiras krusts nēsājams pogcaurumā. | + | * IV šķiras krusts nēsājams pogcaurumā, 100 rubļu ikgadēja pensija. |
| − | Ar Sv.Jura ordeni apbalvoti arī vairāki virsnieki no Kurzemes un Vidzemes guberņām, t.sk. ģenerālis E.Kalniņš (par Portarturas aizstāvēšanu), apakšpulkvedis [[Kalpaks Oskars|O.Kalpaks]], pulkvedis [[Briedis Fridrihs|Fr.Briedis]], pulkvedis J. Skujiņš, ģenerālis K.Goppers (ar III šķiru par kaujām Ložmetējkalnā un IV šķiru), ģenerālis E.Klinsons, pulkvedis K.Ķūķis (IV šķira par kauju Satšovasas), pulkvedis P.Radziņš u.c. | + | Ar Sv. Jura ordeni apbalvoti arī vairāki virsnieki no Kurzemes un Vidzemes guberņām, t.sk. ģenerālfeldmaršals [[Barklajs de Tolli Mihaels Andreass|de Tolli]] (visas šķiras), ģenerālis Reinholds Ludvigs fon Patkuls (''von Patkul'', IV šķira), kapitans [[Ozols Voldemārs|V.Ozols]] (IV šķira), ģenerālis E.Kalniņš (par Portarturas aizstāvēšanu), [[firsts]] [[Līvens Anatolijs|A. Līvens]], apakšpulkvedis [[Kalpaks Oskars|O.Kalpaks]], pulkvedis [[Briedis Fridrihs|Fr.Briedis]], pulkvedis J. Skujiņš, ģenerālis K.Goppers (ar III šķiru par kaujām Ložmetējkalnā un IV šķiru), ģenerālis E.Klinsons, pulkvedis K.Ķūķis (IV šķira par kauju Satšovasas), pulkvedis P.Radziņš u.c. |
| − | 1807. gadā pie Svētā Jura ordeņa nodibināja apbalvojumu zemākajām pakāpēm – Sv. Jura kara ordeņa goda zīmi, t.s. [[Jura | + | 1807. gadā pie Svētā Jura ordeņa nodibināja apbalvojumu zemākajām dienesta pakāpēm - kareivjiem un apakšvirsniekiem, – Sv. Jura kara ordeņa goda zīmi, t.s. [[Jura krusts|Sv. Jura krustu]]. |
| + | |||
| + | Skat. arī: [[Jura zobens]], [[Jura medaļa]] | ||
| + | |||
| + | ==== ==== | ||
| + | <center><gallery> | ||
| + | Attēls:Star_and_badges_to_Order_St_George.jpg|ordeņa zvaigzne, I , II, III un IV šķiras krusti | ||
| + | Attēls:Georg_sabre.jpg|Jura zobens | ||
| + | </gallery></center> | ||
| − | |||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2017. gada 11. jūlijs, plkst. 08.27
Lielmocekļa un uzvarētāja Sv. Jura kara ordenis (Sv.Jo) (kr. Военный орден Св. великомученика и победоносца Георгия) - 1769. gada 26. novembrī (7.12. p.v.st.) dibināts Krievijas impērijas ordenis, apbalvojums virsniekiem par īpašiem personiskiem nopelniem kaujas laukā (par augsta ranga virsnieka sagūstīšanu, karoga iegūšanu u.tml.). 4 šķiras. Zelta krusts ar paplatinātiem galiem, no abām pusēm pārklāts ar baltu emalju. Aversā, centrā, aplī attēlots Sv. Juris, kurš zirga mugurā nogalina pūķi, reversā iniciāļi "СГ" (kr. Святой Георгий). Ordeņa zvaigzne ir četrstūraina, centrā zelta vai dzeltenā laukumā Sv. Jura monogramma. Apkārt uz melna fona devīze: "Par dienestu un drošsirdību" (За службу и храбрость). Lente ar trim melnām un divām oranžām svītrām.
- I šķiras krusts ir nēsājams platā lentē pār labo plecu, zvaigzne nēsājama krūšu kreisajā pusē, 700 rubļu ikgadēja pensija.
- II šķiras krusts nēsājams kaklā, bet zvaigzne - krūšu kreisajā pusē, 400 rubļu ikgadēja pensija.
- III šķiras krusts (mazāka izmēra) nēsājams kaklā, 200 rubļu ikgadēja pensija.
- IV šķiras krusts nēsājams pogcaurumā, 100 rubļu ikgadēja pensija.
Ar Sv. Jura ordeni apbalvoti arī vairāki virsnieki no Kurzemes un Vidzemes guberņām, t.sk. ģenerālfeldmaršals de Tolli (visas šķiras), ģenerālis Reinholds Ludvigs fon Patkuls (von Patkul, IV šķira), kapitans V.Ozols (IV šķira), ģenerālis E.Kalniņš (par Portarturas aizstāvēšanu), firsts A. Līvens, apakšpulkvedis O.Kalpaks, pulkvedis Fr.Briedis, pulkvedis J. Skujiņš, ģenerālis K.Goppers (ar III šķiru par kaujām Ložmetējkalnā un IV šķiru), ģenerālis E.Klinsons, pulkvedis K.Ķūķis (IV šķira par kauju Satšovasas), pulkvedis P.Radziņš u.c.
1807. gadā pie Svētā Jura ordeņa nodibināja apbalvojumu zemākajām dienesta pakāpēm - kareivjiem un apakšvirsniekiem, – Sv. Jura kara ordeņa goda zīmi, t.s. Sv. Jura krustu.
Skat. arī: Jura zobens, Jura medaļa
ordeņa zvaigzne, I , II, III un IV šķiras krusti
Jura zobens
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 136. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Grīnberga Laima. Ceļvedis ordeņu vēsturē. - Zvaigzne ABC: Rīga, 1999. - 154 lpp. ISBN 9984-17-190-6
- Дуров В. Ордена России. - Воскресенье: Москва, 1993
- ШепелевЛ.Е. Титулы, мундиры, ордена в Российской империи. - Наука: Ленинград, 1991
