Atšķirības starp "Bremseni" versijām
m |
m |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
Dzimtas aizsācējs ir Tērbatas [[birģermeistars]] Johans (''Johan Bröms'', ?-1684.), kurš no Zviedrijas karaļa Kārļa XI 1678. gadā saņēma dižciltību, turpmāk saucoties par Bremsenu. 1680. gadā Johans Bremsens tika uzņemts Zviedrijas bruņniecībā. XVIII gs. beigās dzimta sadalījās divās līnijās: | Dzimtas aizsācējs ir Tērbatas [[birģermeistars]] Johans (''Johan Bröms'', ?-1684.), kurš no Zviedrijas karaļa Kārļa XI 1678. gadā saņēma dižciltību, turpmāk saucoties par Bremsenu. 1680. gadā Johans Bremsens tika uzņemts Zviedrijas bruņniecībā. XVIII gs. beigās dzimta sadalījās divās līnijās: | ||
| − | * Kongotas ('' | + | * Kongotas (''von Brömsen a.d.H. Kongota'') nams jeb Rīgas līnija, Johana mazdēla Juliusa (''Johan Julius'') pēcnācēji, 1778. gadā dzimtas atzars ierakstīta [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]]. |
| − | * Samhofas (''Samhof'') nams jeb Igaunijas līnija, 1745. gadā | + | * Samhofas (''von Brömsen a.d.H. Samhof'') nams jeb Igaunijas līnija, 1745. gadā ierakstīti Igaunijas bruņniecības matrikulā, 1747. gadā – Vidzemes bruņniecības matrikulā. |
Mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijās dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Kukulinas (''Kuckulin''), Paidlas (''Samhof''), Josu (''Waimel-Neuhof''), Veikes-Kongutas (''Klein-Kongota''), Ķeipenes (''Keipen''), Drabešu (''Drobbusch''), Nēķenu (''Noetkenshof''), Kārkļu (''Neu-Geistershof''), Jaunpils (''Schloß Jürgensburg''), Vecjērcēnu (''Neu-Wohlfahrt'') u.c. [[muiža]]s. | Mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijās dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Kukulinas (''Kuckulin''), Paidlas (''Samhof''), Josu (''Waimel-Neuhof''), Veikes-Kongutas (''Klein-Kongota''), Ķeipenes (''Keipen''), Drabešu (''Drobbusch''), Nēķenu (''Noetkenshof''), Kārkļu (''Neu-Geistershof''), Jaunpils (''Schloß Jürgensburg''), Vecjērcēnu (''Neu-Wohlfahrt'') u.c. [[muiža]]s. | ||
Pašreizējā versija, 2017. gada 4. augusts, plkst. 15.32
fon Bremseni (vc. von Brömsen, Broemsen) - zviedru izcelsmes muižniecības dzimta Krievijas impērijas Baltijas guberņās.
Dzimtas aizsācējs ir Tērbatas birģermeistars Johans (Johan Bröms, ?-1684.), kurš no Zviedrijas karaļa Kārļa XI 1678. gadā saņēma dižciltību, turpmāk saucoties par Bremsenu. 1680. gadā Johans Bremsens tika uzņemts Zviedrijas bruņniecībā. XVIII gs. beigās dzimta sadalījās divās līnijās:
- Kongotas (von Brömsen a.d.H. Kongota) nams jeb Rīgas līnija, Johana mazdēla Juliusa (Johan Julius) pēcnācēji, 1778. gadā dzimtas atzars ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā.
- Samhofas (von Brömsen a.d.H. Samhof) nams jeb Igaunijas līnija, 1745. gadā ierakstīti Igaunijas bruņniecības matrikulā, 1747. gadā – Vidzemes bruņniecības matrikulā.
Mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijās dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Kukulinas (Kuckulin), Paidlas (Samhof), Josu (Waimel-Neuhof), Veikes-Kongutas (Klein-Kongota), Ķeipenes (Keipen), Drabešu (Drobbusch), Nēķenu (Noetkenshof), Kārkļu (Neu-Geistershof), Jaunpils (Schloß Jürgensburg), Vecjērcēnu (Neu-Wohlfahrt) u.c. muižas.
