Atšķirības starp "Engelharti" versijām
m |
m |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
baroni fon '''Engelharti''' (vc. ''von Engelhardt'', kr. ''фон Энгельгардт'') - sena Šveices izcelsmes (Cīrihe) bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], Polijā, vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]] un Iekškrievijā (Jaroslavļa, Mogiļeva, Kurska, Jekaterinoslavska, Novgoroda u.c.). | baroni fon '''Engelharti''' (vc. ''von Engelhardt'', kr. ''фон Энгельгардт'') - sena Šveices izcelsmes (Cīrihe) bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], Polijā, vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]] un Iekškrievijā (Jaroslavļa, Mogiļeva, Kurska, Jekaterinoslavska, Novgoroda u.c.). | ||
| − | XIV gs. Heinrihs Engelharts avotos minēts kā Cīrihes rātskungs, bet gadsimta beigās Engelharti, līdz ar zemes īpašumu iegūšanu, parādās Silēzijā kā [[bruņņiecība]]s kārtai piederoši. Livonijā pirmais Engelharts - Jurgens, - ieradās XV gs. kā Rīgas arhibīskapa [[vasalis]]. Hanss fon Engelharts ieguva lēņa zemes pie Krimuldas, Kujas (''Engelhardtstof'') muižu netālu no Turaidas fogta pils | + | XIV gs. Heinrihs Engelharts avotos minēts kā Cīrihes rātskungs, bet gadsimta beigās Engelharti, līdz ar zemes īpašumu iegūšanu, parādās Silēzijā kā [[bruņņiecība]]s kārtai piederoši. Livonijā pirmais Engelharts - Jurgens, - ieradās XV gs. kā Rīgas arhibīskapa [[vasalis]]. Hanss fon Engelharts ieguva lēņa zemes pie Krimuldas, Kujas (''Engelhardtstof'') muižu netālu no Turaidas fogta pils. 1745. gadā dzimta ierakstīta [[Igaunijas bruņniecības matrikulā]], 1747. gadā - [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]], bet 1841. gadā - [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. 1868. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] apstiprināja dzimtas tiesības uz mantojamu [[Barons|barona]] titulu. |
Laika gaitā dzimta bija sadalījusies vairākās līnijās: | Laika gaitā dzimta bija sadalījusies vairākās līnijās: | ||
Versija, kas saglabāta 2017. gada 2. septembris, plkst. 09.43
baroni fon Engelharti (vc. von Engelhardt, kr. фон Энгельгардт) - sena Šveices izcelsmes (Cīrihe) bruņniecības dzimta Livonijā, Polijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās un Iekškrievijā (Jaroslavļa, Mogiļeva, Kurska, Jekaterinoslavska, Novgoroda u.c.).
XIV gs. Heinrihs Engelharts avotos minēts kā Cīrihes rātskungs, bet gadsimta beigās Engelharti, līdz ar zemes īpašumu iegūšanu, parādās Silēzijā kā bruņņiecības kārtai piederoši. Livonijā pirmais Engelharts - Jurgens, - ieradās XV gs. kā Rīgas arhibīskapa vasalis. Hanss fon Engelharts ieguva lēņa zemes pie Krimuldas, Kujas (Engelhardtstof) muižu netālu no Turaidas fogta pils. 1745. gadā dzimta ierakstīta Igaunijas bruņniecības matrikulā, 1747. gadā - Vidzemes bruņniecības matrikulā, bet 1841. gadā - Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1868. gadā Krievijas impērijas Senāts apstiprināja dzimtas tiesības uz mantojamu barona titulu.
Laika gaitā dzimta bija sadalījusies vairākās līnijās:
- Bemontu līnijas aizsācējs bija Zigismunds Fabians barons fon Engelharts (1780-1823) no Belmontas (Belmont, mūs. Lietuvā), kura pēcteči mantoja Laucienas zemes.
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Rīgas komendants Gustavs fon Engelharts (Gustav Friedrich von Engelhardt, 1660–1722), senators Vasilijs fon Engelharts (Василий Васильевич Энгельгардт, 1758-1789), ģeologs Otto fon Engelharts (Otto Moritz Ludvig von Engelhardt, 1778-1842), politiķis un sabiedrisks darbinieks Otto Engelhards (Otto, Baron von Engelhardt, kr. Оттон Маврикиевич Энгельгардть; 1860.-?), gleznotājs Roderihs fon Engelharts (Roderich von Engelhardt), cenzors Vidzemes guberņā Rūdolfs fon Engelharts (Gotthard Gustav Rudolph von Engelhardt, 1816-1851), Landesvēra kavalērijas nodaļas komandieris majors Vilhelms fon Engelharts (1862-1921), landesvēra virsnieks Eižens fon Engelharts (Eugen von Engelhardt, 1899-1948).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Engelhartu/Kujas (Engelhardtshof), Endzeles (Henselshof), Vecbornes (Alt-Born), Lasenbekas (Lassenbeck), Veclašu (Alt-Lassen), Liellašu (Groß-Lassen), Mazlašu (Klein-Lassen), Šenheidas (Schönheyden), Menģeles (Altenwoga, Mengele), Demenes (Demmen), Briģenes (Brueggen), Baltmuiža (Weißensee), Laucienas (Lautzensee), Galēnu (Golanhof), Taboras (Tabor), Silenes (Sillenen), Kumbuļu (Kummeln), Tabores (Taborhof), Virķēnu (Würken), Oleru (Ohlershof), Endzeles (Henselshof), Sēļu (Sehlenhof), Nērutu (Neeruti) u.c. muižas.
Resursi internetā par šo tēmu
- Grāfu Engelhartu dzimtas kapi (Šenheida, Skrudalienas pagasts, Daugavpils novads)
- Rūjienas sv. Bērtuļa evanģēliski luteriskajā baznīcā atgriezusies vāsturiskā fon Engelhartu dzimtas epitāfija. - http://www.bertuladraudze.lv/
