Atšķirības starp "Legāts" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (15 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Legāts''' (lat. ''legatus'' - sūtnis) - atkarībā no konteksta: '''1.''' Senāta sūtnis vai pilnvarotais polistiskas misijas veikšanai [[Romas valsts|Senās Romas valsts]] publiskajās tiesībās. T.s. republikas laikā ''legāts'' bija karavadoņa vai [[province]]s pārvaldnieka palīgs. Cēzara valdīšanas laikā ''legāts'' bija [[Leģions Romā|leģiona]] komandieris, bet [[Principāts|principāta]] laikā - provinces vietvaldis. '''2.''' [[Pāvests|pāvesta]] iecelts personiskais pārstāvis, sūtnis īpaša uzdevuma veikšanai. ''' | + | '''Legāts''' (lat. ''legatus'' - sūtnis) - atkarībā no konteksta: |
| + | * '''1.''' [[Romas Senāts|Senāta]] sūtnis vai pilnvarotais polistiskas misijas veikšanai [[Romas valsts|Senās Romas valsts]] publiskajās tiesībās. T.s. republikas laikā ''legāts'' bija karavadoņa vai [[province]]s pārvaldnieka palīgs. Cēzara valdīšanas laikā ''legāts'' bija [[Leģions Romā|leģiona]] komandieris, bet [[Principāts|principāta]] laikā - provinces vietvaldis. | ||
| + | * '''2.''' [[Pāvests|pāvesta]] iecelts personiskais pārstāvis, sūtnis īpaša uzdevuma veikšanai. Atšķirībā no [[Nuncijs|nuncija]], ''legāta'' pilnvaru laiks beidzās līdz ar misijas izpildi. | ||
| + | * '''3.''' [[Romiešu tiesības|Romiešu tiesībās]] [[testators|testatora]] īpaša pavēle, īpašs blakus novēlējums (''legatum'') [[Testaments|testamentā]], ar ko uzliek ieceltajam mantiniekam par pienākumu izdot no mantojuma kādu atsevišķu lietu vai vairākas lietas, noteiktu tiesību vai naudas summu par labu kādai personai – ''[[Legatārs|legatāram]]'' (sen. ''legatārijam''). ''Legāts'' attiecās tikai uz konkrētiem priekšmetiem, bet nevarēja būt daļa no visa mantojuma. Tāpēc legatārs neatbildēja par mantojuma atstājēja parādiem, kā arī viņu neskāra mantojuma pieaugums vai samazinājums. Skat. arī [[fideikomiss]]. | ||
| + | * '''4.''' Atsevišķs dzimtas kopīpašuma fonds, parasti izveidots atbalstīt trūkumā nonākušus dzimtas locekļus. | ||
| − | == | + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== |
* Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Rīga: Avots, 1992., 334. lpp. | * Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Rīga: Avots, 1992., 334. lpp. | ||
| − | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 94. lpp. | + | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 94., 218. lpp. |
| + | |||
| + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * [http://penelope.uchicago.edu/Thayer/E/Roman/Texts/secondary/SMIGRA*/Legatus.html Legatus - A Dictionary of Greek and Roman Antiquities, John Murray, London, 1875.] | ||
| + | ---- | ||
| + | * [http://dic.academic.ru/dic.nsf/enc1p/26398 Легат - Словари и энциклопедии на Академике] | ||
| + | * [http://bse.sci-lib.com/article041702.html Значение слова "Завещательный отказ" в Большой Советской Энциклопедии] | ||
[[Kategorija:Romas Katoļu Baznīca]] | [[Kategorija:Romas Katoļu Baznīca]] | ||
| + | [[Kategorija:Tituli un amati]] | ||
| + | [[Kategorija:Mantojuma tiesības]] | ||
Pašreizējā versija, 2017. gada 28. novembris, plkst. 13.04
Legāts (lat. legatus - sūtnis) - atkarībā no konteksta:
- 1. Senāta sūtnis vai pilnvarotais polistiskas misijas veikšanai Senās Romas valsts publiskajās tiesībās. T.s. republikas laikā legāts bija karavadoņa vai provinces pārvaldnieka palīgs. Cēzara valdīšanas laikā legāts bija leģiona komandieris, bet principāta laikā - provinces vietvaldis.
- 2. pāvesta iecelts personiskais pārstāvis, sūtnis īpaša uzdevuma veikšanai. Atšķirībā no nuncija, legāta pilnvaru laiks beidzās līdz ar misijas izpildi.
- 3. Romiešu tiesībās testatora īpaša pavēle, īpašs blakus novēlējums (legatum) testamentā, ar ko uzliek ieceltajam mantiniekam par pienākumu izdot no mantojuma kādu atsevišķu lietu vai vairākas lietas, noteiktu tiesību vai naudas summu par labu kādai personai – legatāram (sen. legatārijam). Legāts attiecās tikai uz konkrētiem priekšmetiem, bet nevarēja būt daļa no visa mantojuma. Tāpēc legatārs neatbildēja par mantojuma atstājēja parādiem, kā arī viņu neskāra mantojuma pieaugums vai samazinājums. Skat. arī fideikomiss.
- 4. Atsevišķs dzimtas kopīpašuma fonds, parasti izveidots atbalstīt trūkumā nonākušus dzimtas locekļus.
Literatūra par šo tēmu
- Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Rīga: Avots, 1992., 334. lpp.
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 94., 218. lpp.
