Atšķirības starp "Tranzē" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Transehe Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Transehe Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | fon '''Tranzē''' (''von Transehe'', kr. ''фон Транзе'') - flāmu izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[bruņniecība]]s dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. | + | fon '''Tranzē''' (''von Transehe'', kr. ''фон Транзе'') - flāmu izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[bruņniecība]]s dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Zviedrijā un Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. |
| − | Dzimtas aizsācējs ir flāmu luterāņu mācītājs Matiass Tranzē (?-1558). kurš ieradies Kurzemē XVI. gs. vidū. [[Dižciltība|Dižciltīgo kārtā]] dzimta iecelta tā mazdēlu laikā, kad Joahims Tranzē par izcilo militāro dienestu Zviedrijas karaļa armijā 1641. gadā saņēma dižciltīgā statusu, pēc precībām ar Magdalēnu Rozeneku papildināja savu uzvārdu, izveidojot Tranzē-Rozeneku atzaru, savukārt | + | Dzimtas aizsācējs ir flāmu luterāņu mācītājs Matiass Tranzē (?-1558). kurš ieradies Kurzemē XVI. gs. vidū. [[Dižciltība|Dižciltīgo kārtā]] dzimta iecelta tā mazdēlu laikā, kad Joahims Tranzē (''Transehe von Roseneck'', 1589–1615) par izcilo militāro dienestu Zviedrijas karaļa armijā 1641. gadā saņēma dižciltīgā statusu, pēc precībām ar Magdalēnu Rozeneku papildināja savu uzvārdu, izveidojot Tranzē-Rozeneku jeb Zviedrijas atzaru, savukārt Valeriuss Tranzē (''Valerius von Transehe'', 1596-1669), kas kļuva par [[Zviedru Vidzeme]]s ģenerālrevidentu, 1663. gadā saņēma dižciltīgā statusu, turpinot dzimtas pamatlīniju. Tā sadalījās divos atzaros: |
| + | * Vecvāles-Brenguļu atzars (''von Transehe a.d.H. Sackenhof-Neu-Wrangelhof'') | ||
| + | * Dzelzavas-Ērgļu atzars (''von Transehe a.d.H. Selsau-Erlaa'') | ||
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimta valdījumā bijušas: Dzelzavas (''Selsau''), Kroņmuiža (''Kronenhof''), Vecvāles (''Sackenhof''), Ērgļu pilsmuiža (''Schloß Erlaa''), Jaungulbenes (''Neu-Schwanenburg''), Augulienas (''Roseneck''), Jaunbrenguļu (''Neu-Wrangelshof''), Ozolu (''Ohselshof''), Lamberta (''Lambsdorfshof''), Lēdmanes (''Ledmannshof''), Jaunelkšņu (''Elkendorf''), Biksējas (''Wilkenpahlen''), Olu (''Ohlenhof''), Cempmuiža (''Zempen''), Alsviķu (''Alswig''), Tūjas (''Kragenhof''), Nēķenu (''Nötkenshof''), Rēzakas (''Rehsack''), Karvas (''Korwenhof'') u.c. [[muiža]]s. | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimta valdījumā bijušas: Dzelzavas (''Selsau''), Kroņmuiža (''Kronenhof''), Vecvāles (''Sackenhof''), Ērgļu pilsmuiža (''Schloß Erlaa''), Jaungulbenes (''Neu-Schwanenburg''), Augulienas (''Roseneck''), Jaunbrenguļu (''Neu-Wrangelshof''), Ozolu (''Ohselshof''), Lamberta (''Lambsdorfshof''), Lēdmanes (''Ledmannshof''), Jaunelkšņu (''Elkendorf''), Biksējas (''Wilkenpahlen''), Olu (''Ohlenhof''), Cempmuiža (''Zempen''), Alsviķu (''Alswig''), Tūjas (''Kragenhof''), Nēķenu (''Nötkenshof''), Rēzakas (''Rehsack''), Karvas (''Korwenhof'') u.c. [[muiža]]s. | ||
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | ||
Versija, kas saglabāta 2018. gada 10. februāris, plkst. 14.29
fon Tranzē (von Transehe, kr. фон Транзе) - flāmu izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Zviedrijā un Krievijas impērijas Vidzemes guberņā.
Dzimtas aizsācējs ir flāmu luterāņu mācītājs Matiass Tranzē (?-1558). kurš ieradies Kurzemē XVI. gs. vidū. Dižciltīgo kārtā dzimta iecelta tā mazdēlu laikā, kad Joahims Tranzē (Transehe von Roseneck, 1589–1615) par izcilo militāro dienestu Zviedrijas karaļa armijā 1641. gadā saņēma dižciltīgā statusu, pēc precībām ar Magdalēnu Rozeneku papildināja savu uzvārdu, izveidojot Tranzē-Rozeneku jeb Zviedrijas atzaru, savukārt Valeriuss Tranzē (Valerius von Transehe, 1596-1669), kas kļuva par Zviedru Vidzemes ģenerālrevidentu, 1663. gadā saņēma dižciltīgā statusu, turpinot dzimtas pamatlīniju. Tā sadalījās divos atzaros:
- Vecvāles-Brenguļu atzars (von Transehe a.d.H. Sackenhof-Neu-Wrangelhof)
- Dzelzavas-Ērgļu atzars (von Transehe a.d.H. Selsau-Erlaa)
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimta valdījumā bijušas: Dzelzavas (Selsau), Kroņmuiža (Kronenhof), Vecvāles (Sackenhof), Ērgļu pilsmuiža (Schloß Erlaa), Jaungulbenes (Neu-Schwanenburg), Augulienas (Roseneck), Jaunbrenguļu (Neu-Wrangelshof), Ozolu (Ohselshof), Lamberta (Lambsdorfshof), Lēdmanes (Ledmannshof), Jaunelkšņu (Elkendorf), Biksējas (Wilkenpahlen), Olu (Ohlenhof), Cempmuiža (Zempen), Alsviķu (Alswig), Tūjas (Kragenhof), Nēķenu (Nötkenshof), Rēzakas (Rehsack), Karvas (Korwenhof) u.c. muižas.
