Atšķirības starp "Kreici" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(9 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Creutz_Wappen.png|right|thumb|200px|]]
 
[[Attēls:Creutz_Wappen.png|right|thumb|200px|]]
'''fon Kreici''' (vc. ''Creutz'', kr. ''фон Крейцы'') - somu izcelsmes bruņniecības dzimta Zviedrijā, Polijā, Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]] un [[Somijas lielhercogiste|Somijas lielhercogistē]]. Pirmās ziņas ir no XV gs., kad pieņēma uzvārdu Kreics. XVII gs. vispirms kļuva par baroniem, vēlāk par grāfiem.
+
'''fon Kreici''' (vc. ''von Creutz'', kr. ''фон Крейцы'') - somu izcelsmes bruņniecības dzimta Zviedrijā, Polijā, Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]] un [[Somijas lielhercogiste|Somijas lielhercogistē]]. Pirmās ziņas ir no XV gs., kad pieņēma uzvārdu Kreics. 1625. gadā admirālis Lorencs Kreics (Lorentz Creutz, 1615.–1676.) ierakstīts Zviedrijas karalistes bruņniecības matrikulā. 1654. gadā saņēma [[Barons|barona]] titulu. 1719. gadā landmaršals Johans Kreics (''Johan Creutz'') kļuva par [[Grāfs|grāfu]] (1818. gadā dzimtas tiesības uz titulu apstiprināja [[Krievijas impērijas Senāts]]). 1833. gadā Kreici ierakstīti [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]].
  
[[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]]
+
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]]

Pašreizējā versija, 2018. gada 20. februāris, plkst. 11.12

Creutz Wappen.png

fon Kreici (vc. von Creutz, kr. фон Крейцы) - somu izcelsmes bruņniecības dzimta Zviedrijā, Polijā, Krievijas impērijas Baltijas guberņās un Somijas lielhercogistē. Pirmās ziņas ir no XV gs., kad pieņēma uzvārdu Kreics. 1625. gadā admirālis Lorencs Kreics (Lorentz Creutz, 1615.–1676.) ierakstīts Zviedrijas karalistes bruņniecības matrikulā. 1654. gadā saņēma barona titulu. 1719. gadā landmaršals Johans Kreics (Johan Creutz) kļuva par grāfu (1818. gadā dzimtas tiesības uz titulu apstiprināja Krievijas impērijas Senāts). 1833. gadā Kreici ierakstīti Kurzemes bruņniecības matrikulā.