Atšķirības starp "Elseni" versijām
m |
m |
||
| (3 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Oelsen Wappen.png|right|thumb|250px|baroni ]] | [[Attēls:Oelsen Wappen.png|right|thumb|250px|baroni ]] | ||
| − | fon '''Elseni''' (''von Oelsen'', kr. ''фон Эльсен'') - sena [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[bruņniecība]]s dzimta [[Livonija|Livonijā]], Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. | + | fon '''Elseni''' (''von Oelsen'', kr. ''фон Эльсен'') - sena vācu izcelsmes (Lībeka) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[bruņniecība]]s dzimta [[Livonija|Livonijā]], Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Prūsijā un Krievijas impērijas Baltijas guberņās. |
| − | 1620. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. 1862.gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] apstiprināja | + | Dzimtas aizsācējs ir Dānijas karaļa vasalis bruņinieks Heinrihs no Ulsenas (''Henricus de Ulsen'', mūsd. ''Uelzen''), kurš ieradās Igaunijā, Varmijā, 1275. gadā. [[Vācu ordenis|Ordeņa]] [[vasalis]] bruņinieks Dionīsijs Elsens (''Dionysius I Oelsen'', (1538–1564) izveidoja dzimtas atzaru Vidzemē, saņemot lēni Skujenē. Brandenburgas kūrfirsta kaptenis Dionīsijs II Elsens (''Dionysius II Oelsen'', 1592-1627) apprecējās ar Kurzemes kanclera meitu Margarētu (''Margaretha von Tiesenhausen''), un iegādājās īpašumus Kurzemē, izveidojot dzimtas Kurzemes atzaru. 1620. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. 1862. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] apstiprināja fon Elsenu tiesības uz [[Barons|barona]] titulu. |
| − | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Kokmuiža u.c. [[muiža]]s. | + | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Skujene (''Schujen''), Mūrmuiža (''Gemauerthof''), Kaives (''Kayenhof''), Pāces (''Pahzen''), Laukmuiža (''Feldhof''), Svētes (''Schwethof'') Kokmuiža u.c. [[muiža]]s. |
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | ||
Pašreizējā versija, 2018. gada 20. februāris, plkst. 13.26
fon Elseni (von Oelsen, kr. фон Эльсен) - sena vācu izcelsmes (Lībeka) vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Prūsijā un Krievijas impērijas Baltijas guberņās.
Dzimtas aizsācējs ir Dānijas karaļa vasalis bruņinieks Heinrihs no Ulsenas (Henricus de Ulsen, mūsd. Uelzen), kurš ieradās Igaunijā, Varmijā, 1275. gadā. Ordeņa vasalis bruņinieks Dionīsijs Elsens (Dionysius I Oelsen, (1538–1564) izveidoja dzimtas atzaru Vidzemē, saņemot lēni Skujenē. Brandenburgas kūrfirsta kaptenis Dionīsijs II Elsens (Dionysius II Oelsen, 1592-1627) apprecējās ar Kurzemes kanclera meitu Margarētu (Margaretha von Tiesenhausen), un iegādājās īpašumus Kurzemē, izveidojot dzimtas Kurzemes atzaru. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1862. gadā Krievijas impērijas Senāts apstiprināja fon Elsenu tiesības uz barona titulu.
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Skujene (Schujen), Mūrmuiža (Gemauerthof), Kaives (Kayenhof), Pāces (Pahzen), Laukmuiža (Feldhof), Svētes (Schwethof) Kokmuiža u.c. muižas.
