Atšķirības starp "Umaijadu dinastija" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 7. rindiņa: | 7. rindiņa: | ||
* Marvans I (684-685) | * Marvans I (684-685) | ||
* Abdallahs ibn az-Zubairs (antikalīfs Mekā, 684-692) | * Abdallahs ibn az-Zubairs (antikalīfs Mekā, 684-692) | ||
| − | * Abd | + | * Abd al-Maliks (685-705) |
* al-Valids I (705-715) | * al-Valids I (705-715) | ||
* Suleimans (715-717) | * Suleimans (715-717) | ||
Versija, kas saglabāta 2018. gada 8. jūlijs, plkst. 16.24
Umaijadi (الأمويون – al-ʾumawijūn vai أمية بنو – banū ʾumaija), novecojušā literatūrā arī Omeijādu dinastija – kalīfu dinastija t.s. Arābu kalifātā laikā no 662. līdz 750. gadam, un Pireneju pussalā (756-1031).
Arābu kalifātā:
- Muavija I (661-680)
- Jezīds I (680-683)
- Muavija II (683-684)
- Marvans I (684-685)
- Abdallahs ibn az-Zubairs (antikalīfs Mekā, 684-692)
- Abd al-Maliks (685-705)
- al-Valids I (705-715)
- Suleimans (715-717)
- Omārs II (717-720)
- Jezīds II (720-724)
- Hišams (724-743)
- al-Valids II (743-744)
- Jezīds III (744)
- Ibrahims (744)
- Marvans II (744-750)
750. gadā kalīfs cieta sakāvi pilsoņu karā, dinastija tika gāzta, un pie varas nāca Abāsīdu dinastija.
