Atšķirības starp "Stenboki" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(18 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
[[Attēls:Stenbock_Graf_Wappen.png|right|thumb|200px|grāfi Štenboki]]
+
[[Attēls:Stenbock_Graf_Wappen.png|right|thumb|200px|grāfi Stenboki]]
grāfi '''Štenboki''' (''Grafen Stenbock'', kr. ''графы Стенбокы, Штенбокы''), grāfi '''Štenboki-Fermori''' (''Grafen Stenbock-Fermor'', kr. ''графы Стенбок-Ферморы'') - zviedru izcelsmes bruņniecības dzimta Zviedrijas karalistē, [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]], Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un Iekškrievijā.  
+
grāfi '''Stenboki''' (''Grafen Stenbock'', kr. ''графы Стенбокы''), grāfi '''Stenboki-Fermori''' (''Grafen Stenbock-Fermor'', kr. ''графы Стенбок-Ферморы'') - jau no XII gs. zināma zviedru [[bruņniecība]]s dzimta Zviedrijas karalistē, [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]], tās [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]].
  
Pulkvedis grāfs Johans Štenboks apprecējās ar pēdējo grāfu [[Fermori|Fermoru]] dzimtas atvasi Sāru Eleonoru. Viņu dēlam Johanam Magnusam pēc vectēva nāves, lai Fermoru uzvārds nezustu, tika ļauts apvienot abu dzimtu uzvārdus un ģerboņus un kopš 1825. gada dēvēties par grāfu Štenboku–Fermoru.  
+
Dzimtas aizsācējs ir plašu zemju īpašnieks Smolandē Josse (''Jösse Skytte'', ?-~1390). Dzimta izmira 1490. gadā, kad mira Gustavs Olavsons (''Gustav Olofsson zu Toftaholm (Stenbock)''). Gustava meita Anna bija precēta ar karaļa padomnieku Arvīdu Knutsonu (''Arvid Knutsson'') – viņu dēls Olavs Arvidsons (''Olof Arvidsson'') pieņēma mātes ģerboni, aizsākot Stenboku jauno līniju. Olava dēls Gustavs (''Gustaf Olofsson till Torpa'', ?-1571), karalienes Katrīnas tēvs, pirmais sāka lietot uzvārdu Stenboks, 1561. gadā kļuva par [[Barons|brīvkungu]], bet gadu vēlāk Gustavs un tā brāļi Frederiks un Ēriks kļuva par [[Grāfs|grāfiem]]. Vienīgais no brāļiem, kam bija dēli, bija Magnuss Stenboks (''Magnus Stenbock'', 1664-1717), kura pēcnācēji turpināja dzimtu, kas mūsdienās sadalījusies trijos pamatzaros. 1752. gadā Stenboki ierakstīti Igaunijas bruņniecības matrikulā.
  
No zināmiem dzimtas locekļiem pieminami rakstnieks, grāfs Aleksandrs Štenboks-Fermors (1902–1972, pseid. Peters Lorencs - ''Peter Lorenz''); gleznotājs, grāfs Nils Štenboks-Fermors (1904–1969).
+
* Pulkvedis grāfs Johans Stenboks (''Magnus Johann Stenbock''; 1768–1834) apprecējās ar vienīgo grāfa Vilhelma Fermora (''Wilhelm [[Fermori|von Fermor]]'') meitu Sāru Eleonoru. Lai Fermoru uzvārds nezustu, tika ļauts apvienot abu dzimtu uzvārdus un ģerboņus – kopš 1825. gada šī pāra pēcnācēji turpmāk dēvējās '''Stenboki–Fermori'''. 1833. gadā dzimta ierakstīta [[Vidzemes muižniecības reģistrā]].
 +
* Grāfs Karls Stenboks Fermors (''Graf Karl Jakob Pontus Stenbock-Fermor''; 1806–1866) apprecējās ar grāfa Petera fon Esena (''Graf Peter von Essen''; 1772-1844) vienīgo meitu Aleksandrīni (''Alexandrine''; 1816–1868), un 1835. gadā ar Visaugstāko atļauju šī pāra pēcnācēji turpmāk dēvējās '''Eseni-Stenboki-Fermori''' (''Essen-Stenbock-Fermor''). 1747. gadā dzimta ierakstīta [[Vidzemes muižniecības reģistrā]].
  
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Nītaures, Annas (''Annenhof''), Mārcienas (''Martzenhof''), Kārtužu (''Schöneck'') u.c. [[muiža]]s.  
+
No zināmiem dzimtas locekļiem pieminami: ievērojamais Zviedrijas diplomāts Gustavs Stenboks (?-1571); Zviedrijas karaļa Gustava Vasas sieva, karaliene konsorte Katrīna (''Katharina Stenbock'', 1535–1621); karavadonis, Zviedrijas valsts admirālis grāfs Gustavs Stenboks (''Gustaf Otto Stenbock'', 1614–1685); Zviedrijas [[feldmaršals]] Magnuss Stenboks (''Magnus Stenbock'', 1664-1717); rakstnieks, grāfs Aleksandrs Stenboks-Fermors (1902–1972, pseid. Peters Lorencs - ''Peter Lorenz''); gleznotājs, grāfs Nils Stenboks-Fermors (1904–1969).
 +
 
 +
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Nītaures (''Nitau''), Annas (''Annenhof''), Mārcienas (''Martzenhof''), Kārtužu (''Schöneck'') u.c. [[muiža]]s.  
  
 
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
 
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
  
 
* [http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=5397&prop_id=261 Nītaures muiža - pilis.lv]
 
* [http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=5397&prop_id=261 Nītaures muiža - pilis.lv]
 +
----
 +
* [https://www.geni.com/people/Carl-Jacob-Pontus-Graf-Essen-Stenbock-Fermor/6000000004642252734 Carl Jacob Pontus, Graf Essen-Stenbock-Fermor (1806–1866) - Genealogy / www.geni.com]
 +
* [https://www.geni.com/people/Johann-Magnus-Graf-Stenbock-Fermor/6000000002649327403 Johann Magnus Graf Stenbock-Fermor (1768–1834) - Genealogy / www.geni.com]
  
 
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]]
 
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]]

Pašreizējā versija, 2018. gada 22. oktobris, plkst. 17.52

grāfi Stenboki

grāfi Stenboki (Grafen Stenbock, kr. графы Стенбокы), grāfi Stenboki-Fermori (Grafen Stenbock-Fermor, kr. графы Стенбок-Ферморы) - jau no XII gs. zināma zviedru bruņniecības dzimta Zviedrijas karalistē, Zviedru Vidzemē, tās vācbaltiešu atzars Krievijas impērijas Vidzemes guberņā.

Dzimtas aizsācējs ir plašu zemju īpašnieks Smolandē Josse (Jösse Skytte, ?-~1390). Dzimta izmira 1490. gadā, kad mira Gustavs Olavsons (Gustav Olofsson zu Toftaholm (Stenbock)). Gustava meita Anna bija precēta ar karaļa padomnieku Arvīdu Knutsonu (Arvid Knutsson) – viņu dēls Olavs Arvidsons (Olof Arvidsson) pieņēma mātes ģerboni, aizsākot Stenboku jauno līniju. Olava dēls Gustavs (Gustaf Olofsson till Torpa, ?-1571), karalienes Katrīnas tēvs, pirmais sāka lietot uzvārdu Stenboks, 1561. gadā kļuva par brīvkungu, bet gadu vēlāk Gustavs un tā brāļi Frederiks un Ēriks kļuva par grāfiem. Vienīgais no brāļiem, kam bija dēli, bija Magnuss Stenboks (Magnus Stenbock, 1664-1717), kura pēcnācēji turpināja dzimtu, kas mūsdienās sadalījusies trijos pamatzaros. 1752. gadā Stenboki ierakstīti Igaunijas bruņniecības matrikulā.

  • Pulkvedis grāfs Johans Stenboks (Magnus Johann Stenbock; 1768–1834) apprecējās ar vienīgo grāfa Vilhelma Fermora (Wilhelm von Fermor) meitu Sāru Eleonoru. Lai Fermoru uzvārds nezustu, tika ļauts apvienot abu dzimtu uzvārdus un ģerboņus – kopš 1825. gada šī pāra pēcnācēji turpmāk dēvējās Stenboki–Fermori. 1833. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes muižniecības reģistrā.
  • Grāfs Karls Stenboks Fermors (Graf Karl Jakob Pontus Stenbock-Fermor; 1806–1866) apprecējās ar grāfa Petera fon Esena (Graf Peter von Essen; 1772-1844) vienīgo meitu Aleksandrīni (Alexandrine; 1816–1868), un 1835. gadā ar Visaugstāko atļauju šī pāra pēcnācēji turpmāk dēvējās Eseni-Stenboki-Fermori (Essen-Stenbock-Fermor). 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes muižniecības reģistrā.

No zināmiem dzimtas locekļiem pieminami: ievērojamais Zviedrijas diplomāts Gustavs Stenboks (?-1571); Zviedrijas karaļa Gustava Vasas sieva, karaliene konsorte Katrīna (Katharina Stenbock, 1535–1621); karavadonis, Zviedrijas valsts admirālis grāfs Gustavs Stenboks (Gustaf Otto Stenbock, 1614–1685); Zviedrijas feldmaršals Magnuss Stenboks (Magnus Stenbock, 1664-1717); rakstnieks, grāfs Aleksandrs Stenboks-Fermors (1902–1972, pseid. Peters Lorencs - Peter Lorenz); gleznotājs, grāfs Nils Stenboks-Fermors (1904–1969).

Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Nītaures (Nitau), Annas (Annenhof), Mārcienas (Martzenhof), Kārtužu (Schöneck) u.c. muižas.

Resursi internetā par šo tēmu