Atšķirības starp "Mezopotāmija" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (8 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 11. rindiņa: | 11. rindiņa: | ||
* [[Asīrijas valsts]] (XIII-VII gs.p.m.ē.) | * [[Asīrijas valsts]] (XIII-VII gs.p.m.ē.) | ||
* [[Jaunbabilonijas valsts]] (VIII-VI gs.p.m.ē.) | * [[Jaunbabilonijas valsts]] (VIII-VI gs.p.m.ē.) | ||
| − | * [[ | + | * [[Ahemenīdu lielvalsts]] (558-330. g.p.m.ē.) |
* [[Seleikīdu lielvalsts]] (330.-150.g.p.m.ē.) | * [[Seleikīdu lielvalsts]] (330.-150.g.p.m.ē.) | ||
* [[Aršakīdu lielvalsts]] (250.g.p.m.ē.-224.g.) | * [[Aršakīdu lielvalsts]] (250.g.p.m.ē.-224.g.) | ||
* [[Sasanīdu Persija|Sasanīdu impērija]] (224.-650.g.) | * [[Sasanīdu Persija|Sasanīdu impērija]] (224.-650.g.) | ||
| − | |||
* [[Omeijādu kalifāts]] (661.-750.g.) | * [[Omeijādu kalifāts]] (661.-750.g.) | ||
| − | * [[ | + | * [[Abāsīdu kalifāts]] (750.-1258.g.) |
* [[Juaņu impērija]] (1256.-1353.g.) | * [[Juaņu impērija]] (1256.-1353.g.) | ||
* [[Timurīdu lielvalsts]] (1370.-1506.g.) | * [[Timurīdu lielvalsts]] (1370.-1506.g.) | ||
| − | * [[ | + | * [[Osmāņu impērija]] |
* [[Lielbritānijas mandātteritorija]] | * [[Lielbritānijas mandātteritorija]] | ||
* [[Irāka]] | * [[Irāka]] | ||
| 26. rindiņa: | 25. rindiņa: | ||
'''Mezopotāmija''' jeb '''Divupe''' (an. ''Mesopotamia'', vc. ''Mesopotamien'', fr. ''La Mésopotamie'', kr. ''Месопотамия'', ''Междуречье'', ''Двуречье''; no sengr. Μεσοποταμία, Mesopotamia, no μέσος, mesos – "vidus", "starpa" un ποταμός, potamos – "upe") - reģions mūsdienu Irākas teritorijā starp Tigras un Eifratas upēm, viena no lauksaimniecības parādīšanās vietām, ko nodrošināja visai labvēlīgie klimatiskie apstākļi un auglīgā augsne, kā arī abas upes un to daudzās pietekas, kas pieļāva irigācijas attīstību, ērtas starpetnisko kontaktu un pārvietošanās iespējas plašā reģionā. Auglīgas zemes platības mijas ar zemām, purvainām slīkšņām un sausiem, izkaltušiem apgabaliem. Abas lielās upes (it sevišķi Tigra) pavasaros bieži un neregulāri pārplūda (bez tam plūdus varēja izraisīt ilgstoši vēji, ja tie dzina ūdeni augšup pa Persijas līci iekšā upju grīvās). Zemi klāja 1,5-2,5 m biezs, auglīgs dūņu slānis, ražas vidēji bija 40-50 graudu, bet varēja sasniegt pat 100 graudu. | '''Mezopotāmija''' jeb '''Divupe''' (an. ''Mesopotamia'', vc. ''Mesopotamien'', fr. ''La Mésopotamie'', kr. ''Месопотамия'', ''Междуречье'', ''Двуречье''; no sengr. Μεσοποταμία, Mesopotamia, no μέσος, mesos – "vidus", "starpa" un ποταμός, potamos – "upe") - reģions mūsdienu Irākas teritorijā starp Tigras un Eifratas upēm, viena no lauksaimniecības parādīšanās vietām, ko nodrošināja visai labvēlīgie klimatiskie apstākļi un auglīgā augsne, kā arī abas upes un to daudzās pietekas, kas pieļāva irigācijas attīstību, ērtas starpetnisko kontaktu un pārvietošanās iespējas plašā reģionā. Auglīgas zemes platības mijas ar zemām, purvainām slīkšņām un sausiem, izkaltušiem apgabaliem. Abas lielās upes (it sevišķi Tigra) pavasaros bieži un neregulāri pārplūda (bez tam plūdus varēja izraisīt ilgstoši vēji, ja tie dzina ūdeni augšup pa Persijas līci iekšā upju grīvās). Zemi klāja 1,5-2,5 m biezs, auglīgs dūņu slānis, ražas vidēji bija 40-50 graudu, bet varēja sasniegt pat 100 graudu. | ||
| − | Sākotnēji cilvēku apmetnes veidojās dabisku vai mākslīgi paaugstinātu salu un oāžu vietās starp purvājiem un pustuksnešiem. Zemes auglība pārtikas ražošanai neprasīja visas Divupes mēroga maģistrālās apūdeņošanas sistēmas izveidi un darbu koordinēšanu, bet pietika ar lokālu irigācijas sistēmu izveidi atsevišķos līdzenumos, kur veidojās savas zemkopju kopienas, izveidojot [[Šumera|šumeru civilizāciju]]. Relatīvi maza platība varēja nodrošināt ar pārtiku veselas par [[Pilsēta|pilsētām]] izaugušas apmetnes, to skaits laika gaitā izveidojās ļoti liels un tās varēja atrasties viena no otras visai tuvu (Uruka no Larsas, piemēram, atradās vien 24 km attālumā). Visai bieži šāda pilsēta, ja tā atradās stratēģiski izdevīgā vietā, kopā ar lielāku vai mazāku ciemu skaitu veidoja [[Pilsētvalsts|pilsētvalsti]] | + | Sākotnēji cilvēku apmetnes veidojās dabisku vai mākslīgi paaugstinātu salu un oāžu vietās starp purvājiem un pustuksnešiem. Zemes auglība pārtikas ražošanai neprasīja visas Divupes mēroga maģistrālās apūdeņošanas sistēmas izveidi un darbu koordinēšanu, bet pietika ar lokālu irigācijas sistēmu izveidi atsevišķos līdzenumos, kur veidojās savas zemkopju kopienas, izveidojot [[Šumera|šumeru civilizāciju]]. Relatīvi maza platība varēja nodrošināt ar pārtiku veselas par [[Pilsēta|pilsētām]] izaugušas apmetnes, to skaits laika gaitā izveidojās ļoti liels un tās varēja atrasties viena no otras visai tuvu (Uruka no Larsas, piemēram, atradās vien 24 km attālumā). Visai bieži šāda pilsēta, ja tā atradās stratēģiski izdevīgā vietā, kopā ar lielāku vai mazāku ciemu skaitu veidoja [[Pilsētvalsts|pilsētvalsti]]. |
| − | Skat. arī: [[tirdzniecība senajos laikos]], [[agrārā saimniecība senajos laikos]], [[tamkari]], [[eni]], [[rabianums]] | + | Klasiskas agrāras [[monarhija]]s, taču vara praktiski tika dalīta starp [[Monarhs|monarhu]] un kopienas padomi. Laiku pa laikam kādam izdevās būtiski palielināt savu ietekmi, izveidojot valsti (piemēram, Lagašas valdnieks Ennatuma, Ummas valdnieks Lugalzagisi), taču pakļauto pilsētvalstu pārvaldes struktūra saglabājās neskarta, un jau pēc neilga laika šādas lielākas senās valstis saira pakļauto pilsētvalstu separātisma iespaidā, vai arī ārēju ienaidnieku ([[Nomadi|nomadu]] vai kalniešu cilšu) iebrukumu sagrautas. |
| + | |||
| + | Jauns periods sākās III gt.p.m.ē. vidu ar [[akadieši|akadiešu]] ienākšanu, apmešanos Divupes centrālajā daļā un [[Akadas valsts]] izveidošanu: sākās teritoriālo valstu laikmets: pēc Akadas nāca [[amorīti|amorītu]] [[Vecbabilonija]]s valsts, tad [[Asīrijas valsts]], [[Jaunbabilonija]] un [[Ahemenīdu valsts]], līdz turpmāk Divupe pārstāja pastāvēt kā atsevišķa civilizācija, turpmāk ietilpstot kādas kontinetnālas [[impērijas]] sastāvā. | ||
| + | |||
| + | Skat. arī: [[tirdzniecība senajos laikos]], [[agrārā saimniecība senajos laikos]], [[tamkari]], [[eni]], [[rabianums]], [[tamkari]] | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| 44. rindiņa: | 47. rindiņa: | ||
* Wolfgang Korn. Mesopotamien - Wiege der Zivilisation. 6000 Jahre Hochkulturen an Euphrat und Tigris. - Stuttgart, 2004, ISBN 3-8062-1851-X | * Wolfgang Korn. Mesopotamien - Wiege der Zivilisation. 6000 Jahre Hochkulturen an Euphrat und Tigris. - Stuttgart, 2004, ISBN 3-8062-1851-X | ||
* Barthel Hrouda. Mesopotamien. Die antiken Kulturen zwischen Euphrat und Tigris. - C.H. Beck: München, 1997, ISBN 3-406-40330-1 | * Barthel Hrouda. Mesopotamien. Die antiken Kulturen zwischen Euphrat und Tigris. - C.H. Beck: München, 1997, ISBN 3-406-40330-1 | ||
| + | ---- | ||
| + | * Клочков И.С. Статьи по древней Месопотамии // "Древние цивилизации". Серия: Энциклопедия для детей. - Аванта+: Москва, 2007 | ||
| + | * Клочков И.С. Месопотамия в древнейшую эпоху. Шумер и Аккад. Аморейский и касситский Вавилон. // Источниковедение истории Древнего Востока: учебник для студ. истфаков вузов / Под ред. В.И.Кузищина. М.: Высш.шк., 1984. С. 63-96. | ||
| + | * Клочков И.С. Поэзия доисламской Месопотамии // Культура Аравии в азиатском контексте. Сборник статей к 60-летию М.А.Родионова. СПб., 2006. С. 263-269. | ||
| + | * Когда Aнну сотворил небо. Литература древней Месопотамии / Пер. с аккад. сост. В.К.Афанасьевой и И.М.Дьяконова. Под общ.ред. Г.А.Беловой, Т.А.Шерковой. М.: Алетейа, 2000 | ||
| + | * Ллойд С. Археология Месопотамии. М., 1984. | ||
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| 70. rindiņa: | 79. rindiņa: | ||
* [http://historic.ru/books/item/f00/s00/z0000054/index.shtml Авдиев В.И. История Древнего Востока. - Госполитиздат, Ленинград, 1953] | * [http://historic.ru/books/item/f00/s00/z0000054/index.shtml Авдиев В.И. История Древнего Востока. - Госполитиздат, Ленинград, 1953] | ||
* [http://historic.ru/books/item/f00/s00/z0000007/index.shtml Любимов Л.Д. Искусство древнего мира. - Просвещение, Москва, 1971] | * [http://historic.ru/books/item/f00/s00/z0000007/index.shtml Любимов Л.Д. Искусство древнего мира. - Просвещение, Москва, 1971] | ||
| + | * [http://www.gerginakkum.ru/bibliography/k/klochkov1999_1.htm Игорь Сергеевич Клочков. Пиры в литературе и искусстве Месопотамии (1999)] | ||
[[Kategorija:Ģeogrāfiskie reģioni]] | [[Kategorija:Ģeogrāfiskie reģioni]] | ||
Pašreizējā versija, 2018. gada 30. oktobris, plkst. 21.27
| |
| valstis Mezopotāmijā: |
|
Mezopotāmija jeb Divupe (an. Mesopotamia, vc. Mesopotamien, fr. La Mésopotamie, kr. Месопотамия, Междуречье, Двуречье; no sengr. Μεσοποταμία, Mesopotamia, no μέσος, mesos – "vidus", "starpa" un ποταμός, potamos – "upe") - reģions mūsdienu Irākas teritorijā starp Tigras un Eifratas upēm, viena no lauksaimniecības parādīšanās vietām, ko nodrošināja visai labvēlīgie klimatiskie apstākļi un auglīgā augsne, kā arī abas upes un to daudzās pietekas, kas pieļāva irigācijas attīstību, ērtas starpetnisko kontaktu un pārvietošanās iespējas plašā reģionā. Auglīgas zemes platības mijas ar zemām, purvainām slīkšņām un sausiem, izkaltušiem apgabaliem. Abas lielās upes (it sevišķi Tigra) pavasaros bieži un neregulāri pārplūda (bez tam plūdus varēja izraisīt ilgstoši vēji, ja tie dzina ūdeni augšup pa Persijas līci iekšā upju grīvās). Zemi klāja 1,5-2,5 m biezs, auglīgs dūņu slānis, ražas vidēji bija 40-50 graudu, bet varēja sasniegt pat 100 graudu.
Sākotnēji cilvēku apmetnes veidojās dabisku vai mākslīgi paaugstinātu salu un oāžu vietās starp purvājiem un pustuksnešiem. Zemes auglība pārtikas ražošanai neprasīja visas Divupes mēroga maģistrālās apūdeņošanas sistēmas izveidi un darbu koordinēšanu, bet pietika ar lokālu irigācijas sistēmu izveidi atsevišķos līdzenumos, kur veidojās savas zemkopju kopienas, izveidojot šumeru civilizāciju. Relatīvi maza platība varēja nodrošināt ar pārtiku veselas par pilsētām izaugušas apmetnes, to skaits laika gaitā izveidojās ļoti liels un tās varēja atrasties viena no otras visai tuvu (Uruka no Larsas, piemēram, atradās vien 24 km attālumā). Visai bieži šāda pilsēta, ja tā atradās stratēģiski izdevīgā vietā, kopā ar lielāku vai mazāku ciemu skaitu veidoja pilsētvalsti.
Klasiskas agrāras monarhijas, taču vara praktiski tika dalīta starp monarhu un kopienas padomi. Laiku pa laikam kādam izdevās būtiski palielināt savu ietekmi, izveidojot valsti (piemēram, Lagašas valdnieks Ennatuma, Ummas valdnieks Lugalzagisi), taču pakļauto pilsētvalstu pārvaldes struktūra saglabājās neskarta, un jau pēc neilga laika šādas lielākas senās valstis saira pakļauto pilsētvalstu separātisma iespaidā, vai arī ārēju ienaidnieku (nomadu vai kalniešu cilšu) iebrukumu sagrautas.
Jauns periods sākās III gt.p.m.ē. vidu ar akadiešu ienākšanu, apmešanos Divupes centrālajā daļā un Akadas valsts izveidošanu: sākās teritoriālo valstu laikmets: pēc Akadas nāca amorītu Vecbabilonijas valsts, tad Asīrijas valsts, Jaunbabilonija un Ahemenīdu valsts, līdz turpmāk Divupe pārstāja pastāvēt kā atsevišķa civilizācija, turpmāk ietilpstot kādas kontinetnālas impērijas sastāvā.
Skat. arī: tirdzniecība senajos laikos, agrārā saimniecība senajos laikos, tamkari, eni, rabianums, tamkari
Literatūra par šo tēmu
- Roger Matthews. The archaeology of Mesopotamia. Theories and approaches. - London, 2003, ISBN 0-415-25317-9
- Roger Matthews. The early prehistory of Mesopotamia - 500,000 to 4,500 BC. - Turnhout, 2005, ISBN 2-503-50729-8
- Marc Van de Mieroop. A History of the Ancient Near East. Ca. 3000–323 BC. - Blackwell, Malden MA u. a. 2004, ISBN 0-631-22551-X (2007, ISBN 978-1-405-14910-5)
- Leick Gwendolyn. Mesopotamia: Invention of the City. - Penguin: London/New York, 2002
- Lloyd Seton. The Archaeology of Mesopotamia: From the Old Stone Age to the Persian Conquest. - Thames and Hudson: London, 1978
- Nemet-Nejat Karen Rhea. Daily Life in Ancient Mesopotamia. - Conn.: Greenwood Press: London and Westport, 1998
- Dietz Otto Edzard: Geschichte Mesopotamiens. Von den Sumerern bis zu Alexander dem Großen. - C.H. Beck: München, 2004, ISBN 3-406-51664-5
- Der Alte Orient. Geschichte und Kultur des alten Vorderasien. / Barthel Hrouda (Hrsg.) - Gütersloh, 1991, ISBN 3-570-08578-3
- Barthel Hrouda, Rene Pfeilschifter. Mesopotamien. Die antiken Kulturen zwischen Euphrat und Tigris. - München, 2005, (4. Aufl.), ISBN 3-406-46530-7
- Wolfgang Korn. Mesopotamien - Wiege der Zivilisation. 6000 Jahre Hochkulturen an Euphrat und Tigris. - Stuttgart, 2004, ISBN 3-8062-1851-X
- Barthel Hrouda. Mesopotamien. Die antiken Kulturen zwischen Euphrat und Tigris. - C.H. Beck: München, 1997, ISBN 3-406-40330-1
- Клочков И.С. Статьи по древней Месопотамии // "Древние цивилизации". Серия: Энциклопедия для детей. - Аванта+: Москва, 2007
- Клочков И.С. Месопотамия в древнейшую эпоху. Шумер и Аккад. Аморейский и касситский Вавилон. // Источниковедение истории Древнего Востока: учебник для студ. истфаков вузов / Под ред. В.И.Кузищина. М.: Высш.шк., 1984. С. 63-96.
- Клочков И.С. Поэзия доисламской Месопотамии // Культура Аравии в азиатском контексте. Сборник статей к 60-летию М.А.Родионова. СПб., 2006. С. 263-269.
- Когда Aнну сотворил небо. Литература древней Месопотамии / Пер. с аккад. сост. В.К.Афанасьевой и И.М.Дьяконова. Под общ.ред. Г.А.Беловой, Т.А.Шерковой. М.: Алетейа, 2000
- Ллойд С. Археология Месопотамии. М., 1984.
Resursi internetā par šo tēmu
- Sumerian Language Page
- Mesopotamia — introduction to Mesopotamia from the British Museum
- Features for Ancient Mesopotamia
- Ancient Mesopotamia - Teacher Resource File
- livius.org - Anatolia, Carthage, Egypt, Germ. Inf., Greece, Judaea, Mesopotamia, Persia, Rome
- Mesopotamia Glossary: Cuneiform. Washington State University
- Hans-Peter Uerpmann. Von Wildbeutern zu Ackerbauern – Die Neolithische Revolution der menschlichen Subsistenz. Institut für Ur- und Frühgeschichte und Archäologie des Mittelalters.
- Deutsches Archäologisches Institut: Übersicht über archäologische Grabungen in Mesopotamien
- Schlangenverehrung in der Frühgeschichte des Vorderen Orient
- Geschichte Mesopotamiens
- Шумеро-вавилонская библиотека
- Йозеф Клима. Историческое развитие древнего Двуречья. / Общество и культура Древнего Двуречья. Прага, 1967. С. 34-57.
- Хронологическая таблица по истории Двуречья. / Йозеф Клима. / Общество и культура Древнего Двуречья. Прага, 1967
- Древняя Месопотамия - GERGINAKKUM - Шумеро-вавилонская библиотека
- Ранняя Древность. т.1. / История Древнего мира. / Ред. И.М. Дьяконова, В. Д. Нероновой, И.С. Свенцицкой - Наука, Москва, 1983
- Расцвет Древних обществ. т.2. / История Древнего мира. / Ред. И.М. Дьяконова, В. Д. Нероновой, И.С. Свенцицкой - Наука, Москва, 1983
- Упадок древних обществ. т.3. / История Древнего мира. / Ред. И.М. Дьяконова, В. Д. Нероновой, И.С. Свенцицкой - Наука, Москва, 1983
- Авдиев В.И. История Древнего Востока. - Госполитиздат, Ленинград, 1953
- Любимов Л.Д. Искусство древнего мира. - Просвещение, Москва, 1971
- Игорь Сергеевич Клочков. Пиры в литературе и искусстве Месопотамии (1999)
