Atšķirības starp "Rumjancevi" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
(jauns šķirklis)
 
m
 
2. rindiņa: 2. rindiņa:
 
'''Rumjancevi''' (''Румянцевы'', vc. ''Rumjänzow'') - sena [[Bajārs|bajāru]] dzimta Ņižegorodas-Suzdaļas kņazistē, pēc tam [[Maskavas cariste|Maskavijā]] un Krievijas impērijā. Viens no imperatora Pētera I favorītiem Aleksandrs Rumjancevs (''Румянцев, Александр Иванович'', 1677-1749) 1744. gadā saņēma [[Grāfs|grāfa]] titulu (šī līnija izmira 1838. gadā). Tā kā Rumjancevi pēc [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s aneksijas bija ieguvuši īpašumus Kurzemē, 1777. gadā grāfi Rumjancevi ierakstīti [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]].
 
'''Rumjancevi''' (''Румянцевы'', vc. ''Rumjänzow'') - sena [[Bajārs|bajāru]] dzimta Ņižegorodas-Suzdaļas kņazistē, pēc tam [[Maskavas cariste|Maskavijā]] un Krievijas impērijā. Viens no imperatora Pētera I favorītiem Aleksandrs Rumjancevs (''Румянцев, Александр Иванович'', 1677-1749) 1744. gadā saņēma [[Grāfs|grāfa]] titulu (šī līnija izmira 1838. gadā). Tā kā Rumjancevi pēc [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s aneksijas bija ieguvuši īpašumus Kurzemē, 1777. gadā grāfi Rumjancevi ierakstīti [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]].
  
[[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]]
+
[[Kategorija:Krievijas aristokrātija]]

Pašreizējā versija, 2018. gada 26. decembris, plkst. 09.31

grāfi

Rumjancevi (Румянцевы, vc. Rumjänzow) - sena bajāru dzimta Ņižegorodas-Suzdaļas kņazistē, pēc tam Maskavijā un Krievijas impērijā. Viens no imperatora Pētera I favorītiem Aleksandrs Rumjancevs (Румянцев, Александр Иванович, 1677-1749) 1744. gadā saņēma grāfa titulu (šī līnija izmira 1838. gadā). Tā kā Rumjancevi pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksijas bija ieguvuši īpašumus Kurzemē, 1777. gadā grāfi Rumjancevi ierakstīti Kurzemes bruņniecības matrikulā.