Atšķirības starp "Harta" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (2 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Harta''' (no lat. ''charta'' - "papīrs, raksts", no gr. ''chartēs'' - "papirusa lapa") - dokuments, kurā uzskaitīti noteiktu prasību, pienākumu, brīvību v.tml. pamatprincipi. Liela nozīme ''hartām'' bija [[Pilsētas tiesības|pilsētu tiesībās]] viduslaikos: parasti pilsētu atbrīvošanos no [[Senjors|senjora]] varas sankcionēja ar rakstisku ''hartu'', kurā tika uzskaitītas pilsētas un tās pilsoņu tiesības un priekšrocības. Jaunajos laikos rakstīto [[Konstitūcija|konstitūciju]] forma tika aizgūta no ''hartām'' pat tik lielā mērā, ka vairāku valstu konstitūcijas tā dēvēja. | '''Harta''' (no lat. ''charta'' - "papīrs, raksts", no gr. ''chartēs'' - "papirusa lapa") - dokuments, kurā uzskaitīti noteiktu prasību, pienākumu, brīvību v.tml. pamatprincipi. Liela nozīme ''hartām'' bija [[Pilsētas tiesības|pilsētu tiesībās]] viduslaikos: parasti pilsētu atbrīvošanos no [[Senjors|senjora]] varas sankcionēja ar rakstisku ''hartu'', kurā tika uzskaitītas pilsētas un tās pilsoņu tiesības un priekšrocības. Jaunajos laikos rakstīto [[Konstitūcija|konstitūciju]] forma tika aizgūta no ''hartām'' pat tik lielā mērā, ka vairāku valstu konstitūcijas tā dēvēja. | ||
| − | Skat. arī: [[Okroētā harta]], [[Francijas Harta]] | + | Skat. arī: [[Okroētā harta]], [[Francijas Harta]], [[Lielā Brīvības harta]] |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
| 7. rindiņa: | 7. rindiņa: | ||
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 185., 187. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 185., 187. lpp. | ||
| − | |||
[[Kategorija:Pilsētu tiesības]] | [[Kategorija:Pilsētu tiesības]] | ||
| + | [[Kategorija:Hartas]] | ||
Pašreizējā versija, 2019. gada 16. maijs, plkst. 13.22
Harta (no lat. charta - "papīrs, raksts", no gr. chartēs - "papirusa lapa") - dokuments, kurā uzskaitīti noteiktu prasību, pienākumu, brīvību v.tml. pamatprincipi. Liela nozīme hartām bija pilsētu tiesībās viduslaikos: parasti pilsētu atbrīvošanos no senjora varas sankcionēja ar rakstisku hartu, kurā tika uzskaitītas pilsētas un tās pilsoņu tiesības un priekšrocības. Jaunajos laikos rakstīto konstitūciju forma tika aizgūta no hartām pat tik lielā mērā, ka vairāku valstu konstitūcijas tā dēvēja.
Skat. arī: Okroētā harta, Francijas Harta, Lielā Brīvības harta
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 185., 187. lpp.
