Harta

Harta (no lat. charta - "papīrs, raksts", no gr. chartēs - "papirusa lapa") - dokuments, kurā uzskaitīti noteiktu prasību, pienākumu, brīvību v.tml. pamatprincipi. Liela nozīme hartām bija pilsētu tiesībās viduslaikos: parasti pilsētu atbrīvošanos no senjora varas sankcionēja ar rakstisku hartu, kurā tika uzskaitītas pilsētas un tās pilsoņu tiesības un priekšrocības. Jaunajos laikos rakstīto konstitūciju forma tika aizgūta no hartām pat tik lielā mērā, ka vairāku valstu konstitūcijas tā dēvēja.

Skat. arī: Okroētā harta, Francijas Harta, Lielā Brīvības harta

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 185., 187. lpp.