Atšķirības starp "Mellini" versijām
m |
m |
||
| (1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta) | |||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
fon '''Mellini''' (''von Mellin'', kr. ''фон Меллины'') – prūšu izcelsmes (Lejassaksija, Meklenburga) bruņniecības dzimta vācu zemēs, Zviedrijā, [[Somijas lielhercogiste|Somijas lielhercogistē]] un tās [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] guberņā. Avotos pirmais pieminēta 1229. gadā. [[Livonija|Livonijā]] (igauņu daļā) pirmais 1549. gadā ieradās Kristofs Mellins (''Christoph von Mellin aus Vahnerow''), aizsākot dzimtas Baltijas līniju. 1691. gadā Zviedrijas karalis Kārlis XI piešķīra Jirgenam Mellinam (''Jürgen Mellin'', 1633–1713), tā brāļiem un to pēcnācējiem [[Brīvkungs|brīvkunga]] titulu, bet 1696. gadā Jurgens (dzimtas Vidzemes līnijas aizsācējs) kļuva par Sv. Romas impērijas [[Grāfs|grāfu]]. 1818. gadā dzimtas Somijas līnija saņēma Somijas lielhercogistes [[Barons|baronu]] titulu. 1746. gadā dzimta ierakstīta [[Igaunijas bruņniecības matrikuma|Igaunijas]], bet 1783. gadā – [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]]. Baltijas atzars laika gaitā sadalījās vairākās pamatlīnijās: | fon '''Mellini''' (''von Mellin'', kr. ''фон Меллины'') – prūšu izcelsmes (Lejassaksija, Meklenburga) bruņniecības dzimta vācu zemēs, Zviedrijā, [[Somijas lielhercogiste|Somijas lielhercogistē]] un tās [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] guberņā. Avotos pirmais pieminēta 1229. gadā. [[Livonija|Livonijā]] (igauņu daļā) pirmais 1549. gadā ieradās Kristofs Mellins (''Christoph von Mellin aus Vahnerow''), aizsākot dzimtas Baltijas līniju. 1691. gadā Zviedrijas karalis Kārlis XI piešķīra Jirgenam Mellinam (''Jürgen Mellin'', 1633–1713), tā brāļiem un to pēcnācējiem [[Brīvkungs|brīvkunga]] titulu, bet 1696. gadā Jurgens (dzimtas Vidzemes līnijas aizsācējs) kļuva par Sv. Romas impērijas [[Grāfs|grāfu]]. 1818. gadā dzimtas Somijas līnija saņēma Somijas lielhercogistes [[Barons|baronu]] titulu. 1746. gadā dzimta ierakstīta [[Igaunijas bruņniecības matrikuma|Igaunijas]], bet 1783. gadā – [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]]. Baltijas atzars laika gaitā sadalījās vairākās pamatlīnijās: | ||
* Vidzemes līnija, grāfi; | * Vidzemes līnija, grāfi; | ||
| − | * Igaunijas līnija (''Haus Toal''); | + | * Igaunijas līnija, baroni (''Haus Toal''); |
* Somijas līnija, baroni. | * Somijas līnija, baroni. | ||
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Zviedrijas armijas feldmaršals, Pomerānijas gubernators Jirgens Mellins (''Jürgen Mellin'', 1633–1713); Prūsijas armijas ģenerālmajors, grāfs Georgs fon Mellins (''Graf Georg Bernhard Petrus von Mellin'', 1704–1785); Vidzemes virskonsistorijas direktors un prezidents (1796-1831), Krievijas imperatoram tuvu stāvoša persona, aktīvs cīnītājs par dzimtbūšanas atcelšanu un tautasdziesmu vācējs, Krievijas armijas Ģenerālštāba galvenais topogrāfs, Rīgas apriņķa priekšnieks grāfs Ludvigs Augusts Mellins (''Ludwig August Graf Mellin'', 1754-1835), Krievijas armijas ģenerālporučiks grāfs Boriss Mellins (kr. ''граф Меллин, Борис Петрович'', 1740-1793), [[dekabrists]] Nikolajs Mellins (''Николай Романович Меллин'', ?-?), t.s. Pugačova dumpja apspiedējs, pulkvedis Karls Gustavs Mellins (''Меллин Карл Густав'', 1746-1794?). | No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Zviedrijas armijas feldmaršals, Pomerānijas gubernators Jirgens Mellins (''Jürgen Mellin'', 1633–1713); Prūsijas armijas ģenerālmajors, grāfs Georgs fon Mellins (''Graf Georg Bernhard Petrus von Mellin'', 1704–1785); Vidzemes virskonsistorijas direktors un prezidents (1796-1831), Krievijas imperatoram tuvu stāvoša persona, aktīvs cīnītājs par dzimtbūšanas atcelšanu un tautasdziesmu vācējs, Krievijas armijas Ģenerālštāba galvenais topogrāfs, Rīgas apriņķa priekšnieks grāfs Ludvigs Augusts Mellins (''Ludwig August Graf Mellin'', 1754-1835), Krievijas armijas ģenerālporučiks grāfs Boriss Mellins (kr. ''граф Меллин, Борис Петрович'', 1740-1793), [[dekabrists]] Nikolajs Mellins (''Николай Романович Меллин'', ?-?), t.s. Pugačova dumpja apspiedējs, pulkvedis Karls Gustavs Mellins (''Меллин Карл Густав'', 1746-1794?). | ||
| − | + | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Ainažu (''Haynasch''), Bīriņu (''[[Kolzen]]''), Ozolu (''Lappier'', 1777-1924), Ārciema (''[[Erkull]]'', 1828-1814) u.c. [[muiža]]s. | |
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2019. gada 22. jūnijs, plkst. 06.51
fon Mellini (von Mellin, kr. фон Меллины) – prūšu izcelsmes (Lejassaksija, Meklenburga) bruņniecības dzimta vācu zemēs, Zviedrijā, Somijas lielhercogistē un tās vācbaltiešu atzars Vidzemes guberņā. Avotos pirmais pieminēta 1229. gadā. Livonijā (igauņu daļā) pirmais 1549. gadā ieradās Kristofs Mellins (Christoph von Mellin aus Vahnerow), aizsākot dzimtas Baltijas līniju. 1691. gadā Zviedrijas karalis Kārlis XI piešķīra Jirgenam Mellinam (Jürgen Mellin, 1633–1713), tā brāļiem un to pēcnācējiem brīvkunga titulu, bet 1696. gadā Jurgens (dzimtas Vidzemes līnijas aizsācējs) kļuva par Sv. Romas impērijas grāfu. 1818. gadā dzimtas Somijas līnija saņēma Somijas lielhercogistes baronu titulu. 1746. gadā dzimta ierakstīta Igaunijas, bet 1783. gadā – Vidzemes bruņniecības matrikulā. Baltijas atzars laika gaitā sadalījās vairākās pamatlīnijās:
- Vidzemes līnija, grāfi;
- Igaunijas līnija, baroni (Haus Toal);
- Somijas līnija, baroni.
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Zviedrijas armijas feldmaršals, Pomerānijas gubernators Jirgens Mellins (Jürgen Mellin, 1633–1713); Prūsijas armijas ģenerālmajors, grāfs Georgs fon Mellins (Graf Georg Bernhard Petrus von Mellin, 1704–1785); Vidzemes virskonsistorijas direktors un prezidents (1796-1831), Krievijas imperatoram tuvu stāvoša persona, aktīvs cīnītājs par dzimtbūšanas atcelšanu un tautasdziesmu vācējs, Krievijas armijas Ģenerālštāba galvenais topogrāfs, Rīgas apriņķa priekšnieks grāfs Ludvigs Augusts Mellins (Ludwig August Graf Mellin, 1754-1835), Krievijas armijas ģenerālporučiks grāfs Boriss Mellins (kr. граф Меллин, Борис Петрович, 1740-1793), dekabrists Nikolajs Mellins (Николай Романович Меллин, ?-?), t.s. Pugačova dumpja apspiedējs, pulkvedis Karls Gustavs Mellins (Меллин Карл Густав, 1746-1794?).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Ainažu (Haynasch), Bīriņu (Kolzen), Ozolu (Lappier, 1777-1924), Ārciema (Erkull, 1828-1814) u.c. muižas.
Resursi internetā par šo tēmu
- Mellin, Ludwig August Graf - deutsche-biographie.de
- Mellin, Jürgen Graf (schwedischer Freiherr 1691, Graf 1696) - deutsche-biographie.de
