Atšķirības starp "Abāsīdu dinastija" versijām
No ''Vēsture''
m |
m (→Literatūra par šo tēmu) |
||
| (7 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Abāsīdi''' (العباسيون – ''al-‘abbāsījūn'') – arābu [[Kalīfs|kalīfu]] dinastija (750-1258), | + | '''Abāsīdi''' (العباسيون – ''al-‘abbāsījūn'') – arābu [[Kalīfs|kalīfu]] dinastija (750-1258), t.s. [[Arābu kalifāts|Arābu kalifātā]], atņemot varu [[Umaijadu dinastija]]i. Abāsīdu dzimta savu izcelsmi skaitīja no pravieša tēvoča al-Abasa ibn Abd al-Mutaliba (العباس بن عبد المطلب : ''Al-‘Abbas ibn ‘Abd al-Muttalib''; 568-653), t.i bija kureišu cilts hašimītu klana atzars. |
| + | |||
| + | * al Abāss (أبو العباس عبد الله بن محمد السفّاح : ''Abu al-‘Abbās ‘Abdu'llāh ibn Muhammad al-Saffāḥ''; 722-754) | ||
| + | * al-Mansurs (أبو جعفر عبدالله بن محمد المنصور : ''Abu Ja'far Abdallah ibn Muhammad al-Mansur''; 714-775) | ||
| + | * al-Mahdī (775-785) | ||
| + | * al-Hadī (785-786) | ||
| + | * Haruns (786-809) | ||
| + | * al-Amins (809-813) | ||
| + | * al-Mamuns (813-833) | ||
| + | * Ibrahims ibn al-Mahdī (Bagdādē 817-819) | ||
| + | * al-Mustasims (833-842) | ||
| + | * al-Vasiks (842-847) | ||
| + | * al-Mutavakils I (847-861) | ||
| + | * al-Mustansirs (861-862) | ||
| + | * al-Mustains (862-866) | ||
| + | * al-Mutazs (866-869) | ||
| + | * al-Muhtadī (869-870) | ||
| + | * al-Mutamids (870-892) | ||
| + | * al_Mutadīds (892-902) | ||
| + | * al_Muktafī (902-908) | ||
| + | * al-Muktadirs (908-932) | ||
| + | * al-Kahirs (932-934) | ||
| + | * al-Radi (934-940) | ||
| + | * al-Mutaki (940-944) | ||
| + | * al-Mustakfi (944-946) | ||
| + | * al-Muti (946-976) | ||
| + | * al-Tajī (976-991) | ||
| + | * al-Kadirs (991-1031) | ||
| + | * al-Kaims (1031-1075) | ||
| + | * al-Muktadi (1075-1094) | ||
| + | * al_Mustazhirs (1094-1118) | ||
| + | * al-Mustaršids (1118-1135) | ||
| + | * al-Rašids (1135-1136) | ||
| + | * al-Muktafī (1136-1160) | ||
| + | * al-Mustandžids (1160-1170) | ||
| + | * al-Mustadi (1170-1180) | ||
| + | * an-Nasirs (1180-1225) | ||
| + | * az-Zahirs (الظاهر بأمر الله : ''aẓ-Ẓāhir bi-amr Allāh''; 1175-1226) | ||
| + | * al-Mustansirs (1226-1242) | ||
| + | * al-Mustasims (المستعصم بالله أبو أحمد عبد الله بن المستنصر بالله : ''al-Musta'sim-Billah Abu-Ahmad Abdullah bin al-Mustansir-Billah''; 1213- 1258) | ||
| + | |||
| + | 1258. gadā, pēc tam kad kalīfs atteicās atzīt [[Mongoļu impērija]]s hegemoniju, tā zemēs iebruka [[Ilhanāts|ilhanāta]] valdnieks [[Hulagu]] (mng. ''Хүлэгү'' - ''Hülegü'', 1217-1265), un iekaroja tās, bet kalīfu al-Mustasimu nogalināja. Arābu kalifāts kā kopums beidza pastāvēt. | ||
| + | |||
| + | 1261. gadā Ēģiptē ieradās kāds no Bagdādes izbēgušais, vārdā al Mustansirs (أبو القاسم أحمد المستنصر بالله الثاني : ''Abū l-Qāsim Aḥmad al-Mustanṣir bi-llāh aṯ-ṯānī''; ?-1261), kuru sultāns [[Baibarss]] (الملك الظاهر ركن الدين بيبرس البندقداري : ''al-Malik al-Ẓāhir Rukn al-Dīn Baybars al-Bunduqdārī''; 1228-1277) atzina par mirušā kalīfa az-Zahira dēlu un zvērēja tam uzticību kā kalīfam. Tādējādi Abāsīdu dinastija ieguva varu Ēģiptē, kur valdīja līdz 1543. gadam. | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
* Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981, 13. lpp. | * Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981, 13. lpp. | ||
| + | |||
| + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * [https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/izdevumi/LU_Raksti/813/10-raksts.pdf Kleinhofa I., Taivans L. No arābu valodas aizgūto terminu latviskošana un lietojums. // Latvijas Universitātes raksti. 2016, 813. sēj. Orientālistika. 112.–126. lpp.] | ||
[[Kategorija:Āzijas monarhu dinastijas]] | [[Kategorija:Āzijas monarhu dinastijas]] | ||
Pašreizējā versija, 2019. gada 23. jūnijs, plkst. 05.15
Abāsīdi (العباسيون – al-‘abbāsījūn) – arābu kalīfu dinastija (750-1258), t.s. Arābu kalifātā, atņemot varu Umaijadu dinastijai. Abāsīdu dzimta savu izcelsmi skaitīja no pravieša tēvoča al-Abasa ibn Abd al-Mutaliba (العباس بن عبد المطلب : Al-‘Abbas ibn ‘Abd al-Muttalib; 568-653), t.i bija kureišu cilts hašimītu klana atzars.
- al Abāss (أبو العباس عبد الله بن محمد السفّاح : Abu al-‘Abbās ‘Abdu'llāh ibn Muhammad al-Saffāḥ; 722-754)
- al-Mansurs (أبو جعفر عبدالله بن محمد المنصور : Abu Ja'far Abdallah ibn Muhammad al-Mansur; 714-775)
- al-Mahdī (775-785)
- al-Hadī (785-786)
- Haruns (786-809)
- al-Amins (809-813)
- al-Mamuns (813-833)
- Ibrahims ibn al-Mahdī (Bagdādē 817-819)
- al-Mustasims (833-842)
- al-Vasiks (842-847)
- al-Mutavakils I (847-861)
- al-Mustansirs (861-862)
- al-Mustains (862-866)
- al-Mutazs (866-869)
- al-Muhtadī (869-870)
- al-Mutamids (870-892)
- al_Mutadīds (892-902)
- al_Muktafī (902-908)
- al-Muktadirs (908-932)
- al-Kahirs (932-934)
- al-Radi (934-940)
- al-Mutaki (940-944)
- al-Mustakfi (944-946)
- al-Muti (946-976)
- al-Tajī (976-991)
- al-Kadirs (991-1031)
- al-Kaims (1031-1075)
- al-Muktadi (1075-1094)
- al_Mustazhirs (1094-1118)
- al-Mustaršids (1118-1135)
- al-Rašids (1135-1136)
- al-Muktafī (1136-1160)
- al-Mustandžids (1160-1170)
- al-Mustadi (1170-1180)
- an-Nasirs (1180-1225)
- az-Zahirs (الظاهر بأمر الله : aẓ-Ẓāhir bi-amr Allāh; 1175-1226)
- al-Mustansirs (1226-1242)
- al-Mustasims (المستعصم بالله أبو أحمد عبد الله بن المستنصر بالله : al-Musta'sim-Billah Abu-Ahmad Abdullah bin al-Mustansir-Billah; 1213- 1258)
1258. gadā, pēc tam kad kalīfs atteicās atzīt Mongoļu impērijas hegemoniju, tā zemēs iebruka ilhanāta valdnieks Hulagu (mng. Хүлэгү - Hülegü, 1217-1265), un iekaroja tās, bet kalīfu al-Mustasimu nogalināja. Arābu kalifāts kā kopums beidza pastāvēt.
1261. gadā Ēģiptē ieradās kāds no Bagdādes izbēgušais, vārdā al Mustansirs (أبو القاسم أحمد المستنصر بالله الثاني : Abū l-Qāsim Aḥmad al-Mustanṣir bi-llāh aṯ-ṯānī; ?-1261), kuru sultāns Baibarss (الملك الظاهر ركن الدين بيبرس البندقداري : al-Malik al-Ẓāhir Rukn al-Dīn Baybars al-Bunduqdārī; 1228-1277) atzina par mirušā kalīfa az-Zahira dēlu un zvērēja tam uzticību kā kalīfam. Tādējādi Abāsīdu dinastija ieguva varu Ēģiptē, kur valdīja līdz 1543. gadam.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981, 13. lpp.
