Atšķirības starp "Drahenfelsi" versijām
m |
m |
||
| (1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Drachenfels_Baron_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Drachenfels_Baron_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | baroni fon '''Drahenfelsi''' (''von Drachenfels'') - vācu izcelsmes (Ķelnes bīskapija, kur pie Reinas atradās | + | baroni fon '''Drahenfelsi''' (''von Drachenfels'') - vācu izcelsmes (Ķelnes bīskapija, kur pie Reinas atradās Drahenfelsu pils - "Pūķa klints") bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Senākās ziņas par šo dzimtu sastopamas 12. gs. avotos. Dzimtas [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars izveidojies Livonijā ar pirmajiem krustnešiem. Senākās ziņas ir no 1467. gada, kad Henriks Drahenfelss minēts kā ordeņa vasalis Rēzeknes apkaimē. 1530. gadā mirst pēdējais fon Drahenfelss Reinzemē, saglabājas tikai Livonijas atzars. Pirmais šīs dzimtas pārstāvis Kurzemē bija Fīlips fon Drahenfelss. Kopš 1560. gada viņš bija Aizkraukles [[pilskungs]], bet 1569. gadā kļuva par Jelgavas pilskungu. Pāris gadu vēlāk Dviņš ieņēma Dobeles pilskunga amatu, miris 1600. gada 12. jūlijā un apglabāts Dobeles baznīcā. Viņa dēls, arī Fīlips fon Drahenfelss, bija pirmā [[Bruņniecības sols|bruņniecības sola]] tiesnesis un Zemgales baznīcu vizitators. Ap 1615. gadu viņš no [[Ketlers Fridrihs, Kurzemes hercogs|hercoga Frīdriha]] saņēma [[Lēnis|lēnī]] Grauzdes muižu (Džūkstes pag.), kura Drahenfelsu īpašumā palika līdz pat XX gs. sākumam. 1620. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. 1863. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] apstiprināja dzimtas tiesības uz [[Barons|barona]] titulu. |
| − | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Stūru (''Sturhof''), Ausatu (''Autzenbach''), [[Lielplatone]]s (1803-1829), Grauzdes u.c. [[muiža]]s. | + | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Stūru (''Sturhof''), Ausatu (''Autzenbach''), [[Lielplatone]]s (1803-1829), Grauzdes, u.c. [[muiža]]s. |
Skat. arī: [[Drahenfelss Ernsts Filips fon|Ernsts Filips fon Drahenfelss]] | Skat. arī: [[Drahenfelss Ernsts Filips fon|Ernsts Filips fon Drahenfelss]] | ||
Pašreizējā versija, 2019. gada 24. jūnijs, plkst. 12.06
baroni fon Drahenfelsi (von Drachenfels) - vācu izcelsmes (Ķelnes bīskapija, kur pie Reinas atradās Drahenfelsu pils - "Pūķa klints") bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Senākās ziņas par šo dzimtu sastopamas 12. gs. avotos. Dzimtas vācbaltiešu atzars izveidojies Livonijā ar pirmajiem krustnešiem. Senākās ziņas ir no 1467. gada, kad Henriks Drahenfelss minēts kā ordeņa vasalis Rēzeknes apkaimē. 1530. gadā mirst pēdējais fon Drahenfelss Reinzemē, saglabājas tikai Livonijas atzars. Pirmais šīs dzimtas pārstāvis Kurzemē bija Fīlips fon Drahenfelss. Kopš 1560. gada viņš bija Aizkraukles pilskungs, bet 1569. gadā kļuva par Jelgavas pilskungu. Pāris gadu vēlāk Dviņš ieņēma Dobeles pilskunga amatu, miris 1600. gada 12. jūlijā un apglabāts Dobeles baznīcā. Viņa dēls, arī Fīlips fon Drahenfelss, bija pirmā bruņniecības sola tiesnesis un Zemgales baznīcu vizitators. Ap 1615. gadu viņš no hercoga Frīdriha saņēma lēnī Grauzdes muižu (Džūkstes pag.), kura Drahenfelsu īpašumā palika līdz pat XX gs. sākumam. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1863. gadā Krievijas impērijas Senāts apstiprināja dzimtas tiesības uz barona titulu.
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Stūru (Sturhof), Ausatu (Autzenbach), Lielplatones (1803-1829), Grauzdes, u.c. muižas.
Skat. arī: Ernsts Filips fon Drahenfelss
