Atšķirības starp "Rīgas Domkapituls" versijām
m |
m |
||
| (6 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Rīgas Domkapituls''' - [[domkapituls]] - arhibīskapa padome laicīgajās un garīgajās lietās, vadīja arhibīskapijas pārvaldi. To veidoja 12 [[Kanoniķis|kanoniķu]] kolēģija (kopā ar [[Bīskaps|arhibīskapu]] | + | '''Rīgas Domkapituls''' - [[domkapituls]] - arhibīskapa padome laicīgajās un garīgajās lietās, vadīja arhibīskapijas pārvaldi. |
| + | |||
| + | To veidoja 12 [[Kanoniķis|kanoniķu]] kolēģija (kopā ar [[Bīskaps|arhibīskapu]] simbolizēja Jēzu un viņa mācekļus), - t.s. '''domkungi''': [[prāvests]] (''prepositus''), [[priors]] (''prior'', prāvesta vietnieks), pagrabmeistars (''cellarius''), Ķizbeles baznīckungs (''plebanus de Cubezele''), Sv. Pētera baznīcas baznīckungs (''plebanus sancti Petri''), [[kamerārijs]] (''camerarius'', kasieris), [[sholastiķis]] (''scholasticus'', izglītības pārzinis), [[kantors]] (''cantor'', kora un [[liturģija]]s vadītājs), mantzinis (''custos''), un 2 [[priesteris|priesteri]] (''sacerdos''). Pienākumos ietilpa lemt par nodevām, lēņiem u.c. saimnieciskajiem jautājumiem, kā arī uzturēt arhibīskapa starpvalstu attiecības, lemt par karu un mieru, izšķirt [[Vasalis|vasaļu]] strīdus. | ||
| + | |||
| + | Domkapitula mītne atradās Rīgā pie Doma baznīcas dienvidu sienas piebūvētajā klosterī, kura ietvaros pastāvēja arī [[Rīgas Domskola]] (mūsdienās – Rīgas kuģniecības un vēstures muzeja ēka ar krusteju). domkungu mītnes (''clausalas'') un mantu noliktavas (''grangiarum'') baudīja ''azīla'' (tiesiskās imunitātes) tiesības. Sākot ar 1229. gadu Rīgas Domkapitulam bija tiesības ievēlēt Rīgas arhibīskapus. Vienlaikus domkapitulam bija patronāta tiesības (tiesības postulēt jeb izvirzīt kandidātu priestera amatam) Rīgas pilsētā, kā arī arhidiakonāta (bīskapa vietnieka) izvēles tiesības, kā arī tiesības ievēlēt savu prāvestu. | ||
No 1201. līdz 1210. gadam domkungi dzīvoja pēc [[Augustīniešu ordenis|Augustīniešu]] regulas valkāja melnus [[Habits|habitus]]. Laika posmā no 1210. līdz 1373. gadam Rīgas Domkapituls bija pakļauts [[Premonstriešu ordenis|Premonstriešu mūku ordeņa]] regulai un valkāja baltus habitus. 1373. gada 10. oktobrī [[pāvests]] [[Gregors XI (pāvests)|Gregors XI]] atļāva domkungiem pārņemt augustīniešu regulu un kopš tā brīža baltos habitus atkal nomaina melni. Kopš 1394. gada 10. marta Rīgas domkungi, atbilstoši pāvesta [[Bonifācijs IX (pāvests)|Bonifācija IX]] rīkojumam bija spiesti valkāt [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] ietērpu un ievērot ordeņa statūtus. Šāda situācija turpināja pastāvēt arī XV gadsimtā. | No 1201. līdz 1210. gadam domkungi dzīvoja pēc [[Augustīniešu ordenis|Augustīniešu]] regulas valkāja melnus [[Habits|habitus]]. Laika posmā no 1210. līdz 1373. gadam Rīgas Domkapituls bija pakļauts [[Premonstriešu ordenis|Premonstriešu mūku ordeņa]] regulai un valkāja baltus habitus. 1373. gada 10. oktobrī [[pāvests]] [[Gregors XI (pāvests)|Gregors XI]] atļāva domkungiem pārņemt augustīniešu regulu un kopš tā brīža baltos habitus atkal nomaina melni. Kopš 1394. gada 10. marta Rīgas domkungi, atbilstoši pāvesta [[Bonifācijs IX (pāvests)|Bonifācija IX]] rīkojumam bija spiesti valkāt [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] ietērpu un ievērot ordeņa statūtus. Šāda situācija turpināja pastāvēt arī XV gadsimtā. | ||
| 5. rindiņa: | 9. rindiņa: | ||
Rīgas Domkapitula tiešā valdījumā (dāvinājumu rezultātā) XIV gadsimtā atradās Ķizbeles draudzes novads ar Krimuldas pili, Doles pils Doles salā, zemes Daugavas kreisajā krastā starp Doles salu un Rīgas patrimonālo apgabalu, nami Rīgā un zemes gabali Rīgas lauku apgabalā, kā arī Dundagas pils un Tārgales novads Ziemeļkurzemē, kas ietvēra sevī 30 ciemus ar vairākām muižām, kā arī daudz citu īpašumu. | Rīgas Domkapitula tiešā valdījumā (dāvinājumu rezultātā) XIV gadsimtā atradās Ķizbeles draudzes novads ar Krimuldas pili, Doles pils Doles salā, zemes Daugavas kreisajā krastā starp Doles salu un Rīgas patrimonālo apgabalu, nami Rīgā un zemes gabali Rīgas lauku apgabalā, kā arī Dundagas pils un Tārgales novads Ziemeļkurzemē, kas ietvēra sevī 30 ciemus ar vairākām muižām, kā arī daudz citu īpašumu. | ||
| − | == Literatūra == | + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== |
* Šterns I. Rīgas domkapituls. / Latvijas vēsture 1180.-1290. Krustakari. - Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2002., 402.-406. lpp. | * Šterns I. Rīgas domkapituls. / Latvijas vēsture 1180.-1290. Krustakari. - Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2002., 402.-406. lpp. | ||
| − | == Resursi internetā par šo tēmu == | + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== |
* [http://www.historia.lv/alfabets/D/DO/domkapit/encik/do_kap_lkv.htm Domkapituls - Latviešu konversācijas vārdnīca. 3. sējums, 5754.-5757. sleja.] | * [http://www.historia.lv/alfabets/D/DO/domkapit/encik/do_kap_lkv.htm Domkapituls - Latviešu konversācijas vārdnīca. 3. sējums, 5754.-5757. sleja.] | ||
| − | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:Romas Katoļu Baznīca]] |
Pašreizējā versija, 2020. gada 15. aprīlis, plkst. 11.21
Rīgas Domkapituls - domkapituls - arhibīskapa padome laicīgajās un garīgajās lietās, vadīja arhibīskapijas pārvaldi.
To veidoja 12 kanoniķu kolēģija (kopā ar arhibīskapu simbolizēja Jēzu un viņa mācekļus), - t.s. domkungi: prāvests (prepositus), priors (prior, prāvesta vietnieks), pagrabmeistars (cellarius), Ķizbeles baznīckungs (plebanus de Cubezele), Sv. Pētera baznīcas baznīckungs (plebanus sancti Petri), kamerārijs (camerarius, kasieris), sholastiķis (scholasticus, izglītības pārzinis), kantors (cantor, kora un liturģijas vadītājs), mantzinis (custos), un 2 priesteri (sacerdos). Pienākumos ietilpa lemt par nodevām, lēņiem u.c. saimnieciskajiem jautājumiem, kā arī uzturēt arhibīskapa starpvalstu attiecības, lemt par karu un mieru, izšķirt vasaļu strīdus.
Domkapitula mītne atradās Rīgā pie Doma baznīcas dienvidu sienas piebūvētajā klosterī, kura ietvaros pastāvēja arī Rīgas Domskola (mūsdienās – Rīgas kuģniecības un vēstures muzeja ēka ar krusteju). domkungu mītnes (clausalas) un mantu noliktavas (grangiarum) baudīja azīla (tiesiskās imunitātes) tiesības. Sākot ar 1229. gadu Rīgas Domkapitulam bija tiesības ievēlēt Rīgas arhibīskapus. Vienlaikus domkapitulam bija patronāta tiesības (tiesības postulēt jeb izvirzīt kandidātu priestera amatam) Rīgas pilsētā, kā arī arhidiakonāta (bīskapa vietnieka) izvēles tiesības, kā arī tiesības ievēlēt savu prāvestu.
No 1201. līdz 1210. gadam domkungi dzīvoja pēc Augustīniešu regulas valkāja melnus habitus. Laika posmā no 1210. līdz 1373. gadam Rīgas Domkapituls bija pakļauts Premonstriešu mūku ordeņa regulai un valkāja baltus habitus. 1373. gada 10. oktobrī pāvests Gregors XI atļāva domkungiem pārņemt augustīniešu regulu un kopš tā brīža baltos habitus atkal nomaina melni. Kopš 1394. gada 10. marta Rīgas domkungi, atbilstoši pāvesta Bonifācija IX rīkojumam bija spiesti valkāt Vācu ordeņa ietērpu un ievērot ordeņa statūtus. Šāda situācija turpināja pastāvēt arī XV gadsimtā.
Rīgas Domkapitula tiešā valdījumā (dāvinājumu rezultātā) XIV gadsimtā atradās Ķizbeles draudzes novads ar Krimuldas pili, Doles pils Doles salā, zemes Daugavas kreisajā krastā starp Doles salu un Rīgas patrimonālo apgabalu, nami Rīgā un zemes gabali Rīgas lauku apgabalā, kā arī Dundagas pils un Tārgales novads Ziemeļkurzemē, kas ietvēra sevī 30 ciemus ar vairākām muižām, kā arī daudz citu īpašumu.
Literatūra par šo tēmu
- Šterns I. Rīgas domkapituls. / Latvijas vēsture 1180.-1290. Krustakari. - Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2002., 402.-406. lpp.
