Atšķirības starp "Peregrīni" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Komentāri)
m
 
(4 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Peregrīni''' (lat. ''peregrinus'' - svešinieki, ārzemnieki) - '''1.''' [[Senā Roma|Senās Romas]] sabiedrotie, kuriem nebija Romas pilsoņu tiesības (analogs sengrieķu [[Metoiki|metoikiem]]); '''2.''' svētceļnieki un [[krustneši]] Rietumeiropā [[Viduslaiki|viduslaikos]].
+
'''Peregrīni''' (lat. ''peregrinus'' - svešinieki, ārzemnieki) -  
 +
* '''1.''' [[Senā Roma|Senās Romas]] sabiedrotie, kuriem nebija Romas pilsoņu tiesības (analogs sengrieķu [[Metoiki|metoikiem]]). Dzīvoja pēc t.s. ''tautu tiesībām''. 242. g.p.m.ē. izveidoja īpašu peregrīnu [[Prētors|prētora]] [[Maģistrāts|maģistrātu]] (''praetor peregrinus''). Par peregrīnu varēja kļūt arī Romas pilsonis, šo statusa maiņu saņemot kā sodu par dažiem viegliem likumpārkāpumiem.
 +
* '''2.''' svētceļnieki un [[krustneši]] Rietumeiropā [[Viduslaiki|viduslaikos]]. Senajā Romā peregrīniem nevajadzēja iestāties privātā [[Patrons|patronātā]], lai iegūtu īpašumu un varētu slēgt darījumus.
  
== Komentāri ==
+
[[Kategorija:Sociālās grupas]]
 
 
Senajā Romā peregrīniem nevajadzēja iestāties privātā [[Patrons|patronātā]], lai iegūtu īpašumu un varētu slēgt darījumus. Dzīvoja pēc t.s. ''tautu tiesībām''. 242. g.p.m.ē. izveidoja īpašu perigrīnu [[Prētors|prētora]] maģistratūru (''praetor peregrinus''). Par peregrīnu varēja kļūt arī Romas pilsonis, šo statusa maiņu saņemot kā sodu par dažiem noziegumiem.
 
 
 
== Literatūra ==
 
 
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 9., 15. lpp.
 
 
 
[[Kategorija:Sabiedrība]]
 

Pašreizējā versija, 2020. gada 10. jūlijs, plkst. 12.40

Peregrīni (lat. peregrinus - svešinieki, ārzemnieki) -

  • 1. Senās Romas sabiedrotie, kuriem nebija Romas pilsoņu tiesības (analogs sengrieķu metoikiem). Dzīvoja pēc t.s. tautu tiesībām. 242. g.p.m.ē. izveidoja īpašu peregrīnu prētora maģistrātu (praetor peregrinus). Par peregrīnu varēja kļūt arī Romas pilsonis, šo statusa maiņu saņemot kā sodu par dažiem viegliem likumpārkāpumiem.
  • 2. svētceļnieki un krustneši Rietumeiropā viduslaikos. Senajā Romā peregrīniem nevajadzēja iestāties privātā patronātā, lai iegūtu īpašumu un varētu slēgt darījumus.