Peregrīni

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Peregrīni (lat. peregrinus - svešinieki, ārzemnieki) -

  • 1. Senās Romas sabiedrotie, kuriem nebija Romas pilsoņu tiesības (analogs sengrieķu metoikiem). Dzīvoja pēc t.s. tautu tiesībām. 242. g.p.m.ē. izveidoja īpašu peregrīnu prētora maģistrātu (praetor peregrinus). Par peregrīnu varēja kļūt arī Romas pilsonis, šo statusa maiņu saņemot kā sodu par dažiem viegliem likumpārkāpumiem.
  • 2. svētceļnieki un krustneši Rietumeiropā viduslaikos. Senajā Romā peregrīniem nevajadzēja iestāties privātā patronātā, lai iegūtu īpašumu un varētu slēgt darījumus.