Atšķirības starp "Skavons" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
(1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta) | |||
2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''Skavons''' (it. ''schiavona'') - 17.-18. gs. algotņu vienībās un kavalērijā populārs vienasmens [[zobens|zobena]] tips ar raksturīgu grozveida [[Garde|gardi]]. Asmens trīts tikai no vienas puses pēc [[Palašs|palaša]] principa. Šķērsgriezumā trīsstūris. | '''Skavons''' (it. ''schiavona'') - 17.-18. gs. algotņu vienībās un kavalērijā populārs vienasmens [[zobens|zobena]] tips ar raksturīgu grozveida [[Garde|gardi]]. Asmens trīts tikai no vienas puses pēc [[Palašs|palaša]] principa. Šķērsgriezumā trīsstūris. | ||
− | Zobena tips radies 16-17. gs. mijā Venēcijā, kur to lietoja [[Dodžs|dodža]] gvarde, kas tika komplektēta no no Balkānu piekrastes algotņiem (Skavonas, Istras, Dalmācijas). Pamatā | + | Zobena tips radies 16-17. gs. mijā Venēcijā, kur to lietoja [[Dodžs|dodža]] gvarde, kas tika komplektēta no no Balkānu piekrastes algotņiem (Skavonas, Istras, Dalmācijas). Pamatā domāts ciršanai, nevis paukošanai - platāks vienasmens,, nekā [[rapieris|rapierim]], - tātad piemērots arī tiem, kas nav mācījušies smalkās aristokrātu paukošanas skolās, bet spēks kaulos bija. Eiropā izplatījās 18. gs. kā [[kavalērija]]s ierocis (zirgā sēžot ir jācērt, nevis jāpauko). |
[[Kategorija:Zobeni]] | [[Kategorija:Zobeni]] |
Pašreizējā versija, 2020. gada 15. jūlijs, plkst. 11.09
Skavons (it. schiavona) - 17.-18. gs. algotņu vienībās un kavalērijā populārs vienasmens zobena tips ar raksturīgu grozveida gardi. Asmens trīts tikai no vienas puses pēc palaša principa. Šķērsgriezumā trīsstūris.
Zobena tips radies 16-17. gs. mijā Venēcijā, kur to lietoja dodža gvarde, kas tika komplektēta no no Balkānu piekrastes algotņiem (Skavonas, Istras, Dalmācijas). Pamatā domāts ciršanai, nevis paukošanai - platāks vienasmens,, nekā rapierim, - tātad piemērots arī tiem, kas nav mācījušies smalkās aristokrātu paukošanas skolās, bet spēks kaulos bija. Eiropā izplatījās 18. gs. kā kavalērijas ierocis (zirgā sēžot ir jācērt, nevis jāpauko).