Atšķirības starp "Ekvīti" versijām
No ''Vēsture''
m (Pāradresē uz Hipeji) |
m |
||
(3 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
− | + | '''Ekvīti''' jeb '''jātnieki''' (lat. ''equites, ordo equester'', no ''equus'' – "zirgs") – [[Senā Roma|Senajā Romā]] otrā ietekmīgākā sociālā [[kārta]] pēc [[Senators|senatoriem]], vidusslānis. Tie bija jau lieltirgotāji, kuģu īpašnieki, augļotāji, manufaktūru īpašnieki un vadītāji, kas apgādāja karaspēku ar ieročiem un pārtiku, bija nodokļu atpircēji provincēs, raktuvju nomnieki utt., taču to politisksā karjeras iespējas bija visai ierobežotas un tikai retumis kādam izdevās iekļūt sabiedrības elitē. | |
+ | |||
+ | Skat. arī: [[senatori]], [[plebeji]], [[peregrīni]] | ||
+ | |||
+ | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
+ | |||
+ | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 8. lpp. | ||
+ | * Seno laiku vēsture. (metodisks līdzeklis) 2. daļa / Klišāns V., Cimdiņa R. - Rīgas 15. arodvidusskola: Rīga, 1995. - 119 lpp. | ||
+ | ---- | ||
+ | * Ségolène Demougin (Hrsg.): L’ordre équestre. Histoire d’une aristocratie (IIe siècle av. J.-C.–IIIe siècle ap. J.-C.). École Française de Rome. - Rom 1999, ISBN 2-7283-0445-9 | ||
+ | ---- | ||
+ | * Marcus Junkelmann: Römische Kavallerie – Equites Alae. Die Kampfausrüstung der römischen Reiterei im 1. und 2. Jahrhundert n. Christus. - Schriftenreihe des Limesmuseums Aalen, Stuttgart 1989 | ||
+ | * Marcus Junkelmann: Die Reiter Roms. Kulturgeschichte der antiken Welt. - Mainz 1990 | ||
+ | |||
+ | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
+ | |||
+ | * [http://www.vroma.org/~bmcmanus/socialclass.html Roman Social Class and Public Display] | ||
+ | * [http://www.livius.org/ei-er/eques/eques.html Livius.org: Eques (Knight)] | ||
+ | |||
+ | [[Kategorija:Sociālās grupas]] |
Pašreizējā versija, 2020. gada 16. jūlijs, plkst. 16.36
Ekvīti jeb jātnieki (lat. equites, ordo equester, no equus – "zirgs") – Senajā Romā otrā ietekmīgākā sociālā kārta pēc senatoriem, vidusslānis. Tie bija jau lieltirgotāji, kuģu īpašnieki, augļotāji, manufaktūru īpašnieki un vadītāji, kas apgādāja karaspēku ar ieročiem un pārtiku, bija nodokļu atpircēji provincēs, raktuvju nomnieki utt., taču to politisksā karjeras iespējas bija visai ierobežotas un tikai retumis kādam izdevās iekļūt sabiedrības elitē.
Skat. arī: senatori, plebeji, peregrīni
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 8. lpp.
- Seno laiku vēsture. (metodisks līdzeklis) 2. daļa / Klišāns V., Cimdiņa R. - Rīgas 15. arodvidusskola: Rīga, 1995. - 119 lpp.
- Ségolène Demougin (Hrsg.): L’ordre équestre. Histoire d’une aristocratie (IIe siècle av. J.-C.–IIIe siècle ap. J.-C.). École Française de Rome. - Rom 1999, ISBN 2-7283-0445-9
- Marcus Junkelmann: Römische Kavallerie – Equites Alae. Die Kampfausrüstung der römischen Reiterei im 1. und 2. Jahrhundert n. Christus. - Schriftenreihe des Limesmuseums Aalen, Stuttgart 1989
- Marcus Junkelmann: Die Reiter Roms. Kulturgeschichte der antiken Welt. - Mainz 1990