Atšķirības starp "Tiesību Bils" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (2 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Tiesību Bils''' (''Bill of Rights'') - atkarībā no konteksta: | '''Tiesību Bils''' (''Bill of Rights'') - atkarībā no konteksta: | ||
| − | * '''1.''' 1689. gada ''Akts par pavalstnieku tiesību un brīvību pasludināšanu un troņa mantošanas nokārtošanu'' - pēc t.s. [[Slavenā revolūcija|Slavenās revolūcijas]] pieņemts tiesību akts, ar ko [[Anglijas karaliste]]s [[parlaments]] atzina Orānijas prinča [[Viljams III, Anglijas karalis|Vilhelma]] (1688.-1702.) un Anglijas troņmantnieces princeses [[Marija II, Anglijas karaliene|Marijas]] tiesības uz Anglijas troni, paplašināja pilsoņu un Parlamenta tiesības un brīvības. Nostiprināja Parlamenta varu (tikai Parlaments drīkst pieņemt vai apturēt likumus), kā arī noteica Parlamenta un pilsoņu tiesības. Liedza [[Monarhs|monarham]] iespēju patstāvīgi izmantot veto tiesības attiecībā uz parlamenta izdotiem tiesību aktiem, ieviest jaunus nodokļus, turēt pastāvīgu armiju miera apstākļos, iejaukties Parlamenta vēlēšanu gaitā. Pilsoņiem (izņemot [[Katoļi|katoļus]]) deva tiesības uz personisko ieroci, atbilstoši vietai sociālajā hierarhijā, vārda brīvību Parlamentā, tiesības netraucēti iesniegt petīciju karalim, tiesības uz tiesu (jebkurš sods ir likumīgs tikai ja to piespriedusi tiesa). | + | * '''1.''' 1689. gada ''Akts par pavalstnieku tiesību un brīvību pasludināšanu un troņa mantošanas nokārtošanu'' - pēc t.s. [[Slavenā revolūcija|Slavenās revolūcijas]] pieņemts tiesību akts, ar ko [[Anglijas karaliste]]s [[parlaments]] atzina Orānijas prinča [[Viljams III, Anglijas karalis|Vilhelma]] (1688.-1702.) un Anglijas troņmantnieces princeses [[Marija II, Anglijas karaliene|Marijas]] tiesības uz Anglijas troni, paplašināja [[Pilsonis|pilsoņu]] un [[Parlaments|Parlamenta]] tiesības un brīvības. Nostiprināja Parlamenta varu (tikai Parlaments drīkst pieņemt vai apturēt likumus), kā arī noteica Parlamenta un pilsoņu tiesības. Liedza [[Monarhs|monarham]] iespēju patstāvīgi izmantot veto tiesības attiecībā uz parlamenta izdotiem tiesību aktiem, ieviest jaunus nodokļus, turēt pastāvīgu armiju miera apstākļos, iejaukties Parlamenta vēlēšanu gaitā. Pilsoņiem (izņemot [[Katoļi|katoļus]]) deva tiesības uz personisko ieroci, atbilstoši vietai sociālajā hierarhijā, vārda brīvību Parlamentā, tiesības netraucēti iesniegt petīciju karalim, tiesības uz tiesu (jebkurš sods ir likumīgs tikai ja to piespriedusi tiesa). |
* '''2.''' 1791. gada ASV Konstitūcijas pirmie 10 labojumi, kas saturēja pavalstīm un pilsoņiem piešķirtās tiesības un brīvības. | * '''2.''' 1791. gada ASV Konstitūcijas pirmie 10 labojumi, kas saturēja pavalstīm un pilsoņiem piešķirtās tiesības un brīvības. | ||
| − | == Literatūra == | + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== |
* Ārvalstu tiesību avoti (no vissenākajiem laikiem līdz 1689. gadam) / sast. Blūzma V., Zemītis G., Osipova S. - Turība: Rīga, 2007., 332.-340. lpp. | * Ārvalstu tiesību avoti (no vissenākajiem laikiem līdz 1689. gadam) / sast. Blūzma V., Zemītis G., Osipova S. - Turība: Rīga, 2007., 332.-340. lpp. | ||
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 190. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 190. lpp. | ||
| − | == Resursi internetā par šo tēmu == | + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== |
* [http://avalon.law.yale.edu/17th_century/england.asp An Act Declaring the Rights and Liberties of the Subject and Settling the Succession of the Crown (English Bill of Rights 1689)] | * [http://avalon.law.yale.edu/17th_century/england.asp An Act Declaring the Rights and Liberties of the Subject and Settling the Succession of the Crown (English Bill of Rights 1689)] | ||
Pašreizējā versija, 2020. gada 22. jūlijs, plkst. 06.43
Tiesību Bils (Bill of Rights) - atkarībā no konteksta:
- 1. 1689. gada Akts par pavalstnieku tiesību un brīvību pasludināšanu un troņa mantošanas nokārtošanu - pēc t.s. Slavenās revolūcijas pieņemts tiesību akts, ar ko Anglijas karalistes parlaments atzina Orānijas prinča Vilhelma (1688.-1702.) un Anglijas troņmantnieces princeses Marijas tiesības uz Anglijas troni, paplašināja pilsoņu un Parlamenta tiesības un brīvības. Nostiprināja Parlamenta varu (tikai Parlaments drīkst pieņemt vai apturēt likumus), kā arī noteica Parlamenta un pilsoņu tiesības. Liedza monarham iespēju patstāvīgi izmantot veto tiesības attiecībā uz parlamenta izdotiem tiesību aktiem, ieviest jaunus nodokļus, turēt pastāvīgu armiju miera apstākļos, iejaukties Parlamenta vēlēšanu gaitā. Pilsoņiem (izņemot katoļus) deva tiesības uz personisko ieroci, atbilstoši vietai sociālajā hierarhijā, vārda brīvību Parlamentā, tiesības netraucēti iesniegt petīciju karalim, tiesības uz tiesu (jebkurš sods ir likumīgs tikai ja to piespriedusi tiesa).
- 2. 1791. gada ASV Konstitūcijas pirmie 10 labojumi, kas saturēja pavalstīm un pilsoņiem piešķirtās tiesības un brīvības.
Literatūra par šo tēmu
- Ārvalstu tiesību avoti (no vissenākajiem laikiem līdz 1689. gadam) / sast. Blūzma V., Zemītis G., Osipova S. - Turība: Rīga, 2007., 332.-340. lpp.
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 190. lpp.
