Atšķirības starp "Samsons Hermanis" versijām
m |
m |
||
| (4 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | Hermanis Samsons (''Hermann Samson'', 1579.–1643.) - reliģisks un politisks darbinieks [[Livonija|Livonijā]] XVI-XVII gs. mijā, Vidzemes [[superintendants]]. | + | Hermanis Samsons (vc. ''Hermann Samson von Himmelstjerna'', lat. ''Hermannus Samsonius'', 1579.–1643.) - reliģisks un politisks darbinieks [[Livonija|Livonijā]] XVI-XVII gs. mijā, Vidzemes [[superintendants]]. |
| − | Dzimis | + | Dzimis 1579. gada 4. martā Rīgā, holandiešu kapteiņa Nīmana [[Samsoni Himmelšernas|Samsona]] ģimenē. Ar [[Rīgas rāte]]s finansiālu atbalstu 1599. gadā devies studēt latīņu un grieķu literatūru Rostokas universitātē, vēlāk apguva luterāņu teoloģiju Vitenbergas universitātē. 1605. gadā ieguvis maģistra grādu un iesvētīts par mācītāju. 1608. gadā, atgriezies Rīgā, Samsons kļuva par Doma un Pētera baznīcas mācītāju, bet 1622. gadā tika iecelts par Vidzemes superintendantu (1622.–1643.), kūrējis [[raganu vajāšanas]] zviedru Vidzemē. 1640. gadā saņēma Zviedrijas karalistes dižciltību, ģerboni un uzvārdu Himmelšerna. Pateicoties oratora dotībām, īpašu piekrišanu plašākā publikā viņš izpelnījās ar saviem sprediķiem, iesaukts par "Bībeles Herkulesu" (''Hercules biblicus''). |
[[Kategorija:S]] | [[Kategorija:S]] | ||
Pašreizējā versija, 2020. gada 23. jūlijs, plkst. 17.35
Hermanis Samsons (vc. Hermann Samson von Himmelstjerna, lat. Hermannus Samsonius, 1579.–1643.) - reliģisks un politisks darbinieks Livonijā XVI-XVII gs. mijā, Vidzemes superintendants.
Dzimis 1579. gada 4. martā Rīgā, holandiešu kapteiņa Nīmana Samsona ģimenē. Ar Rīgas rātes finansiālu atbalstu 1599. gadā devies studēt latīņu un grieķu literatūru Rostokas universitātē, vēlāk apguva luterāņu teoloģiju Vitenbergas universitātē. 1605. gadā ieguvis maģistra grādu un iesvētīts par mācītāju. 1608. gadā, atgriezies Rīgā, Samsons kļuva par Doma un Pētera baznīcas mācītāju, bet 1622. gadā tika iecelts par Vidzemes superintendantu (1622.–1643.), kūrējis raganu vajāšanas zviedru Vidzemē. 1640. gadā saņēma Zviedrijas karalistes dižciltību, ģerboni un uzvārdu Himmelšerna. Pateicoties oratora dotībām, īpašu piekrišanu plašākā publikā viņš izpelnījās ar saviem sprediķiem, iesaukts par "Bībeles Herkulesu" (Hercules biblicus).
