Atšķirības starp "Asīrijas valsts" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(25 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
2. rindiņa: 2. rindiņa:
 
|+ style="text-align:center; font-size:larger;" | '''Asīrija'''
 
|+ style="text-align:center; font-size:larger;" | '''Asīrija'''
 
|-
 
|-
−
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Assyrian_empire_750_625.jpg|200px]]
+
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Assyrian_humanbull.png|200px]]
 
|-
 
|-
 
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Senasīrijas<br>periods:'''
 
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Senasīrijas<br>periods:'''
 
| style="vertical-align: top; text-align: left;" |  
 
| style="vertical-align: top; text-align: left;" |  
−
* Ušpija (ap 2020. g.p.m.ē.)
+
* Ušpijs (ap 2020. g.p.m.ē.)
−
* Kikija
+
* Kikijs
−
* Akija
+
* Akijs
−
* Puzurašurs I (ap 1975. g.p.m.ē.)
+
* Puzurasars I (ap 1975. g.p.m.ē.)
−
* Šalimahe
+
* Šalimahs
−
* Ilušuma
+
* Ilušums
 
* Erišums I (1939.-1900. g.p.m.ē.)
 
* Erišums I (1939.-1900. g.p.m.ē.)
 
* Ikunums
 
* Ikunums
 
* Šarukins I
 
* Šarukins I
−
* Puzurašurs II
+
* Puzurasars II
 
* Naramsins
 
* Naramsins
 
* Erišums II
 
* Erišums II
25. rindiņa: 25. rindiņa:
 
* Puzursins
 
* Puzursins
 
* ''sešvaldība''
 
* ''sešvaldība''
−
* Adari (ap 1700. g.p.m.ē.)
+
* Adars (ap 1700. g.p.m.ē.)
−
* Belubani (1700.-1691. g.p.m.ē.)
+
* Belubans (1700.-1691. g.p.m.ē.)
−
* Libaija (1690.-1674. gp.m.ē.)
+
* Libaijs (1690.-1674. gp.m.ē.)
 
* Šarmaadads I (1673.-1662. g.p.m.ē.)
 
* Šarmaadads I (1673.-1662. g.p.m.ē.)
 
* Iptarsins (1661.-1650. g.p.m.ē.)
 
* Iptarsins (1661.-1650. g.p.m.ē.)
−
* Bazaira (1649.-1622. g.p.m.ē.)
+
* Bazairs (1649.-1622. g.p.m.ē.)
−
* Lulaija (1621.-1618. g.p.m.ē.)
+
* Lulaijs (1621.-1618. g.p.m.ē.)
−
* Kudinninua (1615.-1602. g.p.m.ē)
+
* Kudinninus (1615.-1602. g.p.m.ē)
 
* Šarmaadads II (1601.-1599. g.p.m.ē.)
 
* Šarmaadads II (1601.-1599. g.p.m.ē.)
 
* Erišums III (1598.-1586. g.p.m.ē.)
 
* Erišums III (1598.-1586. g.p.m.ē.)
40. rindiņa: 40. rindiņa:
 
* Išmedagans II
 
* Išmedagans II
 
* Šamšiadads III
 
* Šamšiadads III
−
* Ašurnirari I (1547.-1522. g.p.m.ē.)
+
* Ašurnirars I (1547.-1522. g.p.m.ē.)
 
* Puzurašurs III (1521.-1498. g.p.m.ē.)
 
* Puzurašurs III (1521.-1498. g.p.m.ē.)
 
* Elilnacirs I
 
* Elilnacirs I
−
* Nurili
+
* Nurils
−
* Ašuršaduni
+
* Ašuršaduns
−
* Ašurabi I
+
* Ašurabs I
−
* Ašurnadinahe I
+
* Ašurnadinahs I
 
* Elilnacirs II
 
* Elilnacirs II
−
* Ašurnirari II
+
* Ašurnirars II
−
* Ašurbelnišešu
+
* Ašurbelnišešs
−
* Ašurrimnišešu
+
* Ašurrimnišešs
−
* Ašurnadinahe II († 1393. g.p.m.ē.)
+
* Ašurnadinahs II († 1393. g.p.m.ē.)
 
|-
 
|-
 
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Vidusasīrijas<br>periods:'''
 
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Vidusasīrijas<br>periods:'''
57. rindiņa: 57. rindiņa:
 
* Eribadads I (1392.-1366. g.p.m.ē)
 
* Eribadads I (1392.-1366. g.p.m.ē)
 
* Ašurubalits I (1365.-1330. g.p.m.ē.)
 
* Ašurubalits I (1365.-1330. g.p.m.ē.)
−
* Elilnirari (1330.-1319. g.p.m.ē.)
+
* Elilnirars (1330.-1319. g.p.m.ē.)
−
* Arikdenili (1319.-1308. g.p.m.ē)
+
* Arikdenils (1319.-1308. g.p.m.ē)
−
* Adadnirari I (1307.-1275. g.p.m.ē.)
+
* Adadnirars I (1307.-1275. g.p.m.ē.)
−
* Šulmanuašaredu I (1274.-1245 . g.p.m.ē.)
+
* Šulmanuašareds I (1274.-1245 . g.p.m.ē.)
−
* Tukultinirurta I (1244.-1208. g.p.m.ē.)
+
* Tiglatinirurts I (1244.-1208. g.p.m.ē.)
 
* Ašurnadinapals (1208.-1203. g.p.m.ē.)
 
* Ašurnadinapals (1208.-1203. g.p.m.ē.)
−
* Ašurnirari III (1203.-1197. g.p.m.ē.)
+
* Ašurnirars III (1203.-1197. g.p.m.ē.)
 
* Enlilkuduriucurs  (1197.-1192. g.p.m.ē.)
 
* Enlilkuduriucurs  (1197.-1192. g.p.m.ē.)
 
* Ninurtaapalekurs (1192.-1180. g.p.m.ē.)
 
* Ninurtaapalekurs (1192.-1180. g.p.m.ē.)
 
* Ašurdans I (1179.-1134. g.p.m.ē.)
 
* Ašurdans I (1179.-1134. g.p.m.ē.)
 
* Ninurtatukultiašurs (1134.-1133. g.p.m.ē.)
 
* Ninurtatukultiašurs (1134.-1133. g.p.m.ē.)
−
* Mutakilnusku (1134.-1133. g.p.m.ē.)
+
* Mutakilnusks (1134.-1133. g.p.m.ē.)
−
* Ašurrešiši I (1133. g.p.m.ē.)
+
* Ašurrešišs I (1133. g.p.m.ē.)
−
* Tukultiapilešara I (1115.-1077. g.p.m.ē.)
+
* Tiglatpalasars I (1115.-1077. g.p.m.ē.)
 
* Ašaredapalekurs (1077.-1074. g.p.m.ē.)
 
* Ašaredapalekurs (1077.-1074. g.p.m.ē.)
−
* Ašurbelkala (1074.-1057. g.p.m.ē.)
+
* Ašurbelkals (1074.-1057. g.p.m.ē.)
 
* Eribadads II (1057.-1055. g.p.m.ē.)
 
* Eribadads II (1057.-1055. g.p.m.ē.)
 
* Šamšiadads IV (1055.-1050. g.p.m.ē.)
 
* Šamšiadads IV (1055.-1050. g.p.m.ē.)
−
* Ašurnacirapli I (1050.-1032. g.p.m.ē.)
+
* Ašurnacirapls I (1050.-1032. g.p.m.ē.)
−
* Šulmanuašaredu II (1031.-1020. g.p.m.ē.)
+
* Šulmanuašareds II (1031.-1020. g.p.m.ē.)
−
* Ašurnirari IV (1020.-1016. g.p.m.ē.)
+
* Ašurnirars IV (1020.-1016. g.p.m.ē.)
−
* Ašurabi II (1016.-973. g.p.m.ē.)
+
* Ašurabs II (1016.-973. g.p.m.ē.)
−
* Ašurrešiši I (973.-967. g.p.m.ē.)
+
* Ašurrešišs I (973.-967. g.p.m.ē.)
−
* Tukultiapilešara II (967.-935. g.p.m.ē.)
+
* Tiglatpalasars II (967.-935. g.p.m.ē.)
 
* Ašurdans II (934.-912. g.p.m.ē.)
 
* Ašurdans II (934.-912. g.p.m.ē.)
 
|-
 
|-
 
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Jaunasīrijas<br>periods:'''
 
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Jaunasīrijas<br>periods:'''
 
| style="vertical-align: top; text-align: left;" |  
 
| style="vertical-align: top; text-align: left;" |  
−
* Adadnirari II (911.-891. g.p.m.ē.)
+
* Adadnirars II (911.-891. g.p.m.ē.)
−
* Tukultinirurta II (891.-883. g.p.m.ē.)
+
* Tiglatinirurts II (891.-883. g.p.m.ē.)
−
* Ašurnacirapli II (883.-859. g.p.m.ē.)
+
* Ašurnacirapls II (883.-859. g.p.m.ē.)
−
* Šulmanuašaredu III (858.-824. g.p.m.ē.)
+
* Šulmanuašareds III (858.-824. g.p.m.ē.)
 
* Šamšiadads V (823.-811. g.p.m.ē.)
 
* Šamšiadads V (823.-811. g.p.m.ē.)
−
* Adadnirari II (810.-783. g.p.m.ē.)
+
* Adadnirars II (810.-783. g.p.m.ē.)
 
* Semiramida ([[reģents]], 810.-805. g.p.m.ē.)
 
* Semiramida ([[reģents]], 810.-805. g.p.m.ē.)
−
* Šulmanuašaredu IV (783.-772. g.p.m.ē.)
+
* Šulmanuašareds IV (783.-772. g.p.m.ē.)
 
* Ašurdans III (772.-755. g.p.m.ē.)
 
* Ašurdans III (772.-755. g.p.m.ē.)
−
* Ašurnirari V (754.-745. g.p.m.ē.)
+
* Ašurnirars V (754.-745. g.p.m.ē.)
−
* Tukultiapilešara III (744.-727. g.p.m.ē.)
+
* Tiglatpalasars III (744.-727. g.p.m.ē.)
−
* Šulmanuašaredu V (727.-722. g.p.m.ē.)
+
* Šulmanuašareds V (727.-722. g.p.m.ē.)
 
* Šarukins II (722.-705. g.p.m.ē.)
 
* Šarukins II (722.-705. g.p.m.ē.)
−
* Sinaheriba (705.-681. g.p.m.ē.)
+
* Sinaheribs (705.-681. g.p.m.ē.)
 
* Ašuraha'idins (681.-669. g.p.m.ē.)
 
* Ašuraha'idins (681.-669. g.p.m.ē.)
−
* Ašurbanapli (669.-627. g.p.m.ē.)
+
* Ašurbanapls (669.-627. g.p.m.ē.)
−
* Ašuretililani (627.-623. g.p.m.ē.)
+
* Ašuretililans (627.-623. g.p.m.ē.)
 
* Sinšumuliširs (623. g.p.m.ē.)
 
* Sinšumuliširs (623. g.p.m.ē.)
 
* Sinšariškuns (623.-612. g.p.m.ē.
 
* Sinšariškuns (623.-612. g.p.m.ē.
 
* Ašurubalits II (612.-609. g.p.m.ē.)
 
* Ašurubalits II (612.-609. g.p.m.ē.)
 +
|-
 +
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Assyrian_empire_750_625.jpg|250px]]
 
|}
 
|}
−
'''Asīrija''' - [[valsts]] [[Mezopotāmija|Ziemeļmezopotāmijā]]. Sākotnēji [[pilsētvalsts]] Ašura, kas XX-XIX gs.p.m.ē. kontrolēja tirdzniecības ceļus starp Dienvidmezopotāmiju un [[Mazāzija|Mazāziju]]. XVIII gs.p.m.ē. beigās Ašuru iekaroja [[Babilonijas valsts]], bet XVI-XV gs.p.m.ē. tā bija [[Mitanijas valsts]] province. XV-XIV gs. mijā Ašura atkal nostiprinājās kā spēcīga pilsētvasts un sāka pamazām ekspansijas politiku. Savu lielāko varenību Asīrija sasniedza VII gs.p.m.ē., kad tās teritorija aptvēra visu Mezopotāmiju un [[Levante|Levanti]]. 626.-605. gados p.m.ē. Asīriju sagrāva Babilonijas un Medijas koalīcija, tās [[aristokrātija]] tika iznīcināta bet lielākā daļa iedzīvotāju sajaucās ar [[Aramieši|aramiešu]] ciltīm.
+
'''Asīrija''' (an. ''Assyria'', fr. ''L'Assyrie'', vc. ''Assyrische Reich'', kr. ''Ассирия''; no lat. ''Assyria'') - [[valsts]] [[Mezopotāmija|Ziemeļmezopotāmijā]] (mūsdienu Dienvidkurdistāna) XIII-VII gs. Sākotnēji [[pilsētvalsts]] '''Asura''', kas XX-XIX gs.p.m.ē. kontrolēja tirdzniecības ceļus starp Dienvidmezopotāmiju un [[Mazāzija|Mazāziju]]. XVIII gs.p.m.ē. beigās Asuru iekaroja [[Babilonijas valsts]], bet XVI-XV gs.p.m.ē. tā bija [[Mitanijas valsts]] province.  
  
−
==== Nosaukums citās valodās: ====
+
XV-XIV gs. mijā Asura atkal nostiprinājās kā spēcīga pilsētvasts un sāka pamazām ekspansijas politiku, izveidojot Asīrijas lielvalsti. Valsti pārvaldīja [[išiakums]] un [[limmu]] padome. Sabiedrība tradicionāli iedalījās 3 kārtās: 1) brīvie, pilntiesīgie kopienas locekļi (pie kuriem piederēja gan elite, gan brīvie zemkopji), 2) pusbrīvie, kas bija atkarīgi no vadoņu-valdnieku, tempļu vai brīvo personu gribas, 3) [[vergi]]. Sociālā stratifikācija sabiedrību iedalīja: 1) elite, jeb [[aristokrātija]] (valdnieks, tā radinieki, dižciltīgie, priesteri, valdnieka kalpi-ierēdņi, 2) zemnieku kopienas ar savu zemi, 3) amatnieki un zemnieki, kas apstrādājamo zemi saņēma par dienestu vai darbu lietošanā. Sabiedrības pamatmasu veidoja brīvie kopienas locekļi. Piederība pie kopienas bija pamatnosacījums zemes gabala iegūšanai no kopienas zemes fonda un pilsoņa tiesībām. Par to bija jāpilda virkni pienākumu kopienas labā: piedalīšanās sabiedriskajos darbos, karadarbībā. Pildot darbus valdnieka vai tempļa labā, strādnieki atradās to apgādībā. Savu lielāko varenību Asīrija sasniedza VII gs.p.m.ē., kad tās teritorija aptvēra visu Mezopotāmiju un [[Levante|Levanti]].
  
−
* '''vāciski:''' ''Assyrische Reich''
+
626.-605. gados p.m.ē. Asīriju sagrāva [[Jaunbabilonija]]s un Medijas koalīcija, tās [[aristokrātija]] tika iznīcināta bet lielākā daļa iedzīvotāju sajaucās ar [[Aramieši|aramiešu]] ciltīm. 230.-363. gados - [[Senā Roma|Romas]] province (lat. ''Assyria'').
−
* '''angliski:''' ''Assyria''
 
−
* '''franciski:''' ''L'Assyrie''
 
−
* '''krieviski:''' ''Ассирия''
 
  
−
== Literatūra ==
+
Skat. arī: [[tirdzniecība senajos laikos]], [[agrārā saimniecība senajos laikos]]
 +
 
 +
==== Literatūra par šo tēmu ====
  
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 44. lpp.
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 44. lpp.
122. rindiņa: 123. rindiņa:
 
* Ascalone Enrico. Mesopotamia: Assyrians, Sumerians, Babylonians (Dictionaries of Civilizations). - University of California Press: Berkeley, 2007, ISBN 0520252667
 
* Ascalone Enrico. Mesopotamia: Assyrians, Sumerians, Babylonians (Dictionaries of Civilizations). - University of California Press: Berkeley, 2007, ISBN 0520252667
 
* [http://jwsr.ucr.edu/archive/vol10/number3/pdf/jwsr-v10n3-thompson.pdf Thompson, William R. Complexity, Diminishing Marginal Returns and Serial Mesopotamian Fragmentation. // Journal of World Systems Research. 2004 (pdf)]
 
* [http://jwsr.ucr.edu/archive/vol10/number3/pdf/jwsr-v10n3-thompson.pdf Thompson, William R. Complexity, Diminishing Marginal Returns and Serial Mesopotamian Fragmentation. // Journal of World Systems Research. 2004 (pdf)]
 +
* Virginia Schomp. Ancient Mesopotamia: The Sumerians, Babylonians, and Assyrians. - Scholastic Library Pub., New York, 2005, ISBN 0531167410
 +
* Roux Georges. Ancient Iraq. - Penguin Books, 1992, ISBN 014012523X
 +
* Healy Mark. The Ancient Assyrians. - Osprey: London, 1991, ISBN 1855321637
 +
* Hayim Tadmor. The Inscriptions of Tiglath-Pileser III., King of Assyria. - Israel Academy of Sciences & Humanities, Jerusalem, 1994, ISBN 965-208-111-6
 
----
 
----
 
* Dietz-Otto Edzard. Geschichte Mesopotamiens. - C.H. Beck: München, 2004, ISBN 3-406-51664-5
 
* Dietz-Otto Edzard. Geschichte Mesopotamiens. - C.H. Beck: München, 2004, ISBN 3-406-51664-5
 +
* Eva Cancik-Kirschbaum. Die Assyrer. Geschichte, Gesellschaft, Kultur. - C.H.Beck Wissen, München, 2003, ISBN 3-406-50828-6
 +
* Hartmut Schmöckel. Ur, Assur und Babylon. - Stuttgart, 1962
 +
* Rykle Borger. Die Inschriften Asarhaddons, König von Assyrien. - Weidner, Graz, 1956
 +
* Emil Forrer. Die Provinzeineinteilung des assyrischen Reiches. - Leipzig, 1920
 +
* Wolfgang Schramm. Einleitung in die assyrischen Königsinschriften II. / Handbuch der Orientalistik (HdO). / Hrsg. v. Berthold Spuler. - Brill, Köln, 1973, ISBN 90-04-03783-7
 +
* Kazuko Watanabe. Die adê-Vereidigung anlässlich der Thronfolgeregelung Asarhaddons. / Hrsg. v. Deutschen Archäologischen Institut. Gbr. Mann. - Berlin, 1987, ISBN 3-7861-1446-3
  
−
==Resursi internetā par šo tēmu ==
+
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
  
 
* [http://www.catholic.lv/seminars/resursi/bibelesarheolog/Bibelestituls.htm Pr. Jānis Aglonietis OP (tēvs Alberts). Bībeles arheoloģija.]
 
* [http://www.catholic.lv/seminars/resursi/bibelesarheolog/Bibelestituls.htm Pr. Jānis Aglonietis OP (tēvs Alberts). Bībeles arheoloģija.]
 
* [http://www.liis.lv/kultvest/kultura/divupe/teksts.htm Senās Mezopotāmijas (Divupes) kultūra - liis.lv]
 
* [http://www.liis.lv/kultvest/kultura/divupe/teksts.htm Senās Mezopotāmijas (Divupes) kultūra - liis.lv]
 
----
 
----
 +
* [http://www.aina.org/aol/ Assyria online]
 
* [http://www.historyfiles.co.uk/MainFeaturesMesopotamia.htm The History Files Ancient Mesopotamia]
 
* [http://www.historyfiles.co.uk/MainFeaturesMesopotamia.htm The History Files Ancient Mesopotamia]
 
* [http://www.cdli.ucla.edu/ The Cuneiform Digital Library Initiative. - University of California at Los Angeles and the Max Plank Institute for the History of Science]
 
* [http://www.cdli.ucla.edu/ The Cuneiform Digital Library Initiative. - University of California at Los Angeles and the Max Plank Institute for the History of Science]
 +
* [http://www.crystalinks.com/assyria.html Assyria - Culture, Language, Math and Science, Gods, Old Assyrian city-state, Assyrian Empire]
 +
* [http://www.wsu.edu/~dee/MESO/ASSYRIA.HTM Richard Hooker. The Assyrians 1170-612 BC]
 +
* [http://www.third-millennium-library.com/readinghall/UniversalHistory/THE_OLD_WORLD/ASSYRIA/Door.html Robert William Rogers. The History of Assyria.]
 +
* [http://www.allempires.com/empires/assyria/assyria1.htm The Assyrian Empire - All Empires Online History]
 +
----
 +
* [http://www.miglus.com/Themen/Assur/assur.html Ausgrabungen in Assur 2000 und 2001]
 +
* [http://assur.de/Themen/themen.html Neue Ausgrabungen in Assur - assur.de]
 
----
 
----
 +
* [http://bse.sci-lib.com/article077325.html Значение слова "Ассирия" в Большой Советской Энциклопедии]
 
* [http://gerginakkum.ru/ Древняя Месопотамия - GERGINAKKUM - Шумеро-вавилонская библиотека]
 
* [http://gerginakkum.ru/ Древняя Месопотамия - GERGINAKKUM - Шумеро-вавилонская библиотека]
−
* [http://www.vokrugsveta.ru/vs/article/626/ Голованов В. Марш несокрушимых]
+
* [http://ancient.gerodot.ru/topics/data/assiria/index.htm Древняя Ассирия - страна и племена]
 +
* [http://www.hrono.info/land/assiria.html Ассирия -  XPOHOC]
 +
* [http://www.hrono.info/biograf/bio_a/assirii.html Ассирии цари]
 +
* [http://historia.su/publ/33 Ассирия - Всемирная история]
 +
* [http://www.vuzlib.net/beta3/html/1/22548/22588/ Ассирия - vuzlib.net]
 +
* [http://warrior.nnm.ru/vojna_radi_vojny Ассирия - История военного доспеха]
 +
* [http://www.krotov.info/history/20/1960/robe_025.html Ассирийская  Церковь Востока]
 +
* [http://www.krotov.info/pictures/maps/00_pre/16assiria.jpg Карта - Ассирийская держава около 654 г. до н.э.]
 +
* [http://www.krotov.info/history/00/eger/vsem_009.htm#11 Ассирийская держава. / Том I., Глава XXI. / Всемирная история в десяти томах]
 +
* [http://www.a-histroy.ru/ История древнего мира - Вавилон, Урарту, Шумер, Ассирия]
 +
* [http://historic.ru/books/item/f00/s00/z0000001/index.shtml Ранняя Древность. т.1. / История Древнего мира. / Ред. И.М. Дьяконова, В. Д. Нероновой, И.С. Свенцицкой - Наука, Москва, 1983]
 +
* [http://historic.ru/books/item/f00/s00/z0000002/index.shtml Расцвет Древних обществ. т.2. / История Древнего мира. / Ред. И.М. Дьяконова, В. Д. Нероновой, И.С. Свенцицкой - Наука, Москва, 1983]
 +
* [http://historic.ru/books/item/f00/s00/z0000003/index.shtml Упадок древних обществ. т.3. / История Древнего мира. / Ред. И.М. Дьяконова, В. Д. Нероновой, И.С. Свенцицкой - Наука, Москва, 1983]
 +
* [http://historic.ru/books/item/f00/s00/z0000054/index.shtml Авдиев В.И. История Древнего Востока. - Госполитиздат, Ленинград, 1953]
 +
* [http://historic.ru/books/item/f00/s00/z0000007/index.shtml Любимов Л.Д. Искусство древнего мира. - Просвещение, Москва, 1971]
  
−
[[Kategorija:Mezopotāmijas valstis]]
+
[[Kategorija:Valstis]]

Pašreizējā versija, 2020. gada 4. augusts, plkst. 09.54

Asīrija
Assyrian humanbull.png
Senasīrijas
periods:
  • Ušpijs (ap 2020. g.p.m.ē.)
  • Kikijs
  • Akijs
  • Puzurasars I (ap 1975. g.p.m.ē.)
  • Šalimahs
  • Ilušums
  • Erišums I (1939.-1900. g.p.m.ē.)
  • Ikunums
  • Šarukins I
  • Puzurasars II
  • Naramsins
  • Erišums II
  • Šamšiadads I (1813.-1781. g.p.m.ē.)
  • Išmedagans I (1780.-1741. g.p.m.ē.)
  • Mutaškurs
  • Rimušs
  • Asinums
  • Puzursins
  • sešvaldība
  • Adars (ap 1700. g.p.m.ē.)
  • Belubans (1700.-1691. g.p.m.ē.)
  • Libaijs (1690.-1674. gp.m.ē.)
  • Šarmaadads I (1673.-1662. g.p.m.ē.)
  • Iptarsins (1661.-1650. g.p.m.ē.)
  • Bazairs (1649.-1622. g.p.m.ē.)
  • Lulaijs (1621.-1618. g.p.m.ē.)
  • Kudinninus (1615.-1602. g.p.m.ē)
  • Šarmaadads II (1601.-1599. g.p.m.ē.)
  • Erišums III (1598.-1586. g.p.m.ē.)
  • Šamšiadads II (1585.-1580. g.p.m.ē.)
  • Erišums III
  • Šamšiadads II
  • Išmedagans II
  • Šamšiadads III
  • Ašurnirars I (1547.-1522. g.p.m.ē.)
  • Puzurašurs III (1521.-1498. g.p.m.ē.)
  • Elilnacirs I
  • Nurils
  • Ašuršaduns
  • Ašurabs I
  • Ašurnadinahs I
  • Elilnacirs II
  • Ašurnirars II
  • Ašurbelnišešs
  • Ašurrimnišešs
  • Ašurnadinahs II († 1393. g.p.m.ē.)
Vidusasīrijas
periods:
  • Eribadads I (1392.-1366. g.p.m.ē)
  • Ašurubalits I (1365.-1330. g.p.m.ē.)
  • Elilnirars (1330.-1319. g.p.m.ē.)
  • Arikdenils (1319.-1308. g.p.m.ē)
  • Adadnirars I (1307.-1275. g.p.m.ē.)
  • Šulmanuašareds I (1274.-1245 . g.p.m.ē.)
  • Tiglatinirurts I (1244.-1208. g.p.m.ē.)
  • Ašurnadinapals (1208.-1203. g.p.m.ē.)
  • Ašurnirars III (1203.-1197. g.p.m.ē.)
  • Enlilkuduriucurs (1197.-1192. g.p.m.ē.)
  • Ninurtaapalekurs (1192.-1180. g.p.m.ē.)
  • Ašurdans I (1179.-1134. g.p.m.ē.)
  • Ninurtatukultiašurs (1134.-1133. g.p.m.ē.)
  • Mutakilnusks (1134.-1133. g.p.m.ē.)
  • Ašurrešišs I (1133. g.p.m.ē.)
  • Tiglatpalasars I (1115.-1077. g.p.m.ē.)
  • Ašaredapalekurs (1077.-1074. g.p.m.ē.)
  • Ašurbelkals (1074.-1057. g.p.m.ē.)
  • Eribadads II (1057.-1055. g.p.m.ē.)
  • Šamšiadads IV (1055.-1050. g.p.m.ē.)
  • Ašurnacirapls I (1050.-1032. g.p.m.ē.)
  • Šulmanuašareds II (1031.-1020. g.p.m.ē.)
  • Ašurnirars IV (1020.-1016. g.p.m.ē.)
  • Ašurabs II (1016.-973. g.p.m.ē.)
  • Ašurrešišs I (973.-967. g.p.m.ē.)
  • Tiglatpalasars II (967.-935. g.p.m.ē.)
  • Ašurdans II (934.-912. g.p.m.ē.)
Jaunasīrijas
periods:
  • Adadnirars II (911.-891. g.p.m.ē.)
  • Tiglatinirurts II (891.-883. g.p.m.ē.)
  • Ašurnacirapls II (883.-859. g.p.m.ē.)
  • Šulmanuašareds III (858.-824. g.p.m.ē.)
  • Šamšiadads V (823.-811. g.p.m.ē.)
  • Adadnirars II (810.-783. g.p.m.ē.)
  • Semiramida (reģents, 810.-805. g.p.m.ē.)
  • Šulmanuašareds IV (783.-772. g.p.m.ē.)
  • Ašurdans III (772.-755. g.p.m.ē.)
  • Ašurnirars V (754.-745. g.p.m.ē.)
  • Tiglatpalasars III (744.-727. g.p.m.ē.)
  • Šulmanuašareds V (727.-722. g.p.m.ē.)
  • Šarukins II (722.-705. g.p.m.ē.)
  • Sinaheribs (705.-681. g.p.m.ē.)
  • Ašuraha'idins (681.-669. g.p.m.ē.)
  • Ašurbanapls (669.-627. g.p.m.ē.)
  • Ašuretililans (627.-623. g.p.m.ē.)
  • Sinšumuliširs (623. g.p.m.ē.)
  • Sinšariškuns (623.-612. g.p.m.ē.
  • Ašurubalits II (612.-609. g.p.m.ē.)
Assyrian empire 750 625.jpg

Asīrija (an. Assyria, fr. L'Assyrie, vc. Assyrische Reich, kr. Ассирия; no lat. Assyria) - valsts Ziemeļmezopotāmijā (mūsdienu Dienvidkurdistāna) XIII-VII gs. Sākotnēji pilsētvalsts Asura, kas XX-XIX gs.p.m.ē. kontrolēja tirdzniecības ceļus starp Dienvidmezopotāmiju un Mazāziju. XVIII gs.p.m.ē. beigās Asuru iekaroja Babilonijas valsts, bet XVI-XV gs.p.m.ē. tā bija Mitanijas valsts province.

XV-XIV gs. mijā Asura atkal nostiprinājās kā spēcīga pilsētvasts un sāka pamazām ekspansijas politiku, izveidojot Asīrijas lielvalsti. Valsti pārvaldīja išiakums un limmu padome. Sabiedrība tradicionāli iedalījās 3 kārtās: 1) brīvie, pilntiesīgie kopienas locekļi (pie kuriem piederēja gan elite, gan brīvie zemkopji), 2) pusbrīvie, kas bija atkarīgi no vadoņu-valdnieku, tempļu vai brīvo personu gribas, 3) vergi. Sociālā stratifikācija sabiedrību iedalīja: 1) elite, jeb aristokrātija (valdnieks, tā radinieki, dižciltīgie, priesteri, valdnieka kalpi-ierēdņi, 2) zemnieku kopienas ar savu zemi, 3) amatnieki un zemnieki, kas apstrādājamo zemi saņēma par dienestu vai darbu lietošanā. Sabiedrības pamatmasu veidoja brīvie kopienas locekļi. Piederība pie kopienas bija pamatnosacījums zemes gabala iegūšanai no kopienas zemes fonda un pilsoņa tiesībām. Par to bija jāpilda virkni pienākumu kopienas labā: piedalīšanās sabiedriskajos darbos, karadarbībā. Pildot darbus valdnieka vai tempļa labā, strādnieki atradās to apgādībā. Savu lielāko varenību Asīrija sasniedza VII gs.p.m.ē., kad tās teritorija aptvēra visu Mezopotāmiju un Levanti.

626.-605. gados p.m.ē. Asīriju sagrāva Jaunbabilonijas un Medijas koalīcija, tās aristokrātija tika iznīcināta bet lielākā daļa iedzīvotāju sajaucās ar aramiešu ciltīm. 230.-363. gados - Romas province (lat. Assyria).

Skat. arī: tirdzniecība senajos laikos, agrārā saimniecība senajos laikos

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 44. lpp.
  • Anstrats P. J. Civilizācijas vēsture. / zin. red. Andris Rubenis red. Nora Ikstena, - Karogs: Rīga, 1995.
  • Ascalone Enrico. Mesopotamia: Assyrians, Sumerians, Babylonians (Dictionaries of Civilizations). - University of California Press: Berkeley, 2007, ISBN 0520252667
  • Thompson, William R. Complexity, Diminishing Marginal Returns and Serial Mesopotamian Fragmentation. // Journal of World Systems Research. 2004 (pdf)
  • Virginia Schomp. Ancient Mesopotamia: The Sumerians, Babylonians, and Assyrians. - Scholastic Library Pub., New York, 2005, ISBN 0531167410
  • Roux Georges. Ancient Iraq. - Penguin Books, 1992, ISBN 014012523X
  • Healy Mark. The Ancient Assyrians. - Osprey: London, 1991, ISBN 1855321637
  • Hayim Tadmor. The Inscriptions of Tiglath-Pileser III., King of Assyria. - Israel Academy of Sciences & Humanities, Jerusalem, 1994, ISBN 965-208-111-6
  • Dietz-Otto Edzard. Geschichte Mesopotamiens. - C.H. Beck: München, 2004, ISBN 3-406-51664-5
  • Eva Cancik-Kirschbaum. Die Assyrer. Geschichte, Gesellschaft, Kultur. - C.H.Beck Wissen, München, 2003, ISBN 3-406-50828-6
  • Hartmut Schmöckel. Ur, Assur und Babylon. - Stuttgart, 1962
  • Rykle Borger. Die Inschriften Asarhaddons, König von Assyrien. - Weidner, Graz, 1956
  • Emil Forrer. Die Provinzeineinteilung des assyrischen Reiches. - Leipzig, 1920
  • Wolfgang Schramm. Einleitung in die assyrischen Königsinschriften II. / Handbuch der Orientalistik (HdO). / Hrsg. v. Berthold Spuler. - Brill, Köln, 1973, ISBN 90-04-03783-7
  • Kazuko Watanabe. Die adê-Vereidigung anlässlich der Thronfolgeregelung Asarhaddons. / Hrsg. v. Deutschen Archäologischen Institut. Gbr. Mann. - Berlin, 1987, ISBN 3-7861-1446-3

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Asīrijas_valsts&oldid=71904"