Atšķirības starp "Vrangelis fon Aleksandrs" versijām
m |
m |
||
| (2 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
[[barons]] '''Aleksandrs fon Vrangelis''' (kr. ''Александр Федорович Врангель''; 1851-1903) - [[Krievijas impērija]]s armijas [[kapitans]]. | [[barons]] '''Aleksandrs fon Vrangelis''' (kr. ''Александр Федорович Врангель''; 1851-1903) - [[Krievijas impērija]]s armijas [[kapitans]]. | ||
| − | Dzimis 1849. gada 10(22). jūlijā [[Vidzemes guberņa|Vidzemē]], [[Vrangeli|fon Vrangelu]] dzimtā. Pareizticīgais. 1868. gadā kā [[savvaļnieks]] uzsācis mācības 1. Pāvila [[Karaskola|karaskolā]], kuru absolvējis 1870. gadā kā [[podporučiks]] (kopš jūlija vecākais - ''со старшинством''), vasarā norīkots dienēt 147. Samaras kājnieku pulkā kā bataljona komandiera [[adjutants]]. Oktobrī pārcelts uz 145. Novočerkaskas kājnieku pulku (''145-й пехотный Новочеркасский Его Императорского Высочества Наследника Цесаревича полк''), bet 1871. gada jūnijā piekomandēts [[leibgvarde]]s Izmailovskas pulkam (pārcelts turp 1872. gada februārī). 1874. gada martā apstiprināta podporučika pakāpe. 1877. gada martā paaugstināts par [[Poručiks|poručiku]], iecelts par 6. [[rota]]s komandieri. 1878. gada aprīlī paaugstināts par [[Štabskapitans|štabskapitanu]], kopš jūlija 3. rotas komandieris (vēlāk secīgi komandēja 7. | + | Dzimis 1849. gada 10(22). jūlijā [[Vidzemes guberņa|Vidzemē]], [[Vrangeli|fon Vrangelu]] dzimtā. Pareizticīgais. 1868. gadā kā [[savvaļnieks]] uzsācis mācības 1. Pāvila [[Karaskola|karaskolā]], kuru absolvējis 1870. gadā kā [[podporučiks]] (kopš jūlija vecākais - ''со старшинством''), vasarā norīkots dienēt 147. Samaras kājnieku pulkā kā bataljona komandiera [[adjutants]]. Oktobrī pārcelts uz 145. Novočerkaskas kājnieku pulku (''145-й пехотный Новочеркасский Его Императорского Высочества Наследника Цесаревича полк''), bet 1871. gada jūnijā piekomandēts [[leibgvarde]]s Izmailovskas pulkam (pārcelts turp 1872. gada februārī). 1874. gada martā apstiprināta podporučika pakāpe. 1877. gada martā paaugstināts par [[Poručiks|poručiku]], iecelts par 6. [[rota]]s komandieri. 1878. gada aprīlī paaugstināts par [[Štabskapitans|štabskapitanu]], kopš jūlija 3. rotas komandieris (vēlāk secīgi komandēja 7. un 14. rotu). Kopš 1879. gada novembra pulka tiesas loceklis. |
| − | Piedalījās karā ar [[Osmāņu impērija|Turciju]]. 1877. gada 12. oktobrī par pretinieka vienības saņemšanu gūstā kaujā pie Gornodubņakas (''Горный Дубняк'') apbalvots ar [[Annas ordenis|Sv. Annas ordeni]] (IV šķira ar uzrakstu "par drosmi"). 18. novembrī hospitalizēts un evakuēts uz Krieviju | + | Piedalījās karā ar [[Osmāņu impērija|Turciju]]. 1877. gada 12. oktobrī par pretinieka vienības saņemšanu gūstā kaujā pie Gornodubņakas (''Горный Дубняк'') apbalvots ar [[Annas ordenis|Sv. Annas ordeni]] (IV šķira ar uzrakstu "par drosmi"). 18. novembrī hospitalizēts un evakuēts uz Krieviju (atgriezās aktīvajā dienestā 1978. gada martā). 1881. gada 7. februārī demobilizējies kapitana dienesta pakāpē. |
| + | |||
| + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * [http://sibistorik.ru/project/conf2011/kamenetzky-ip.htm Каменецкий И.П. Родом из Врангелей: послужной список русского офицера XIX в.] | ||
[[Kategorija:V]] | [[Kategorija:V]] | ||
Pašreizējā versija, 2020. gada 25. augusts, plkst. 08.08
barons Aleksandrs fon Vrangelis (kr. Александр Федорович Врангель; 1851-1903) - Krievijas impērijas armijas kapitans.
Dzimis 1849. gada 10(22). jūlijā Vidzemē, fon Vrangelu dzimtā. Pareizticīgais. 1868. gadā kā savvaļnieks uzsācis mācības 1. Pāvila karaskolā, kuru absolvējis 1870. gadā kā podporučiks (kopš jūlija vecākais - со старшинством), vasarā norīkots dienēt 147. Samaras kājnieku pulkā kā bataljona komandiera adjutants. Oktobrī pārcelts uz 145. Novočerkaskas kājnieku pulku (145-й пехотный Новочеркасский Его Императорского Высочества Наследника Цесаревича полк), bet 1871. gada jūnijā piekomandēts leibgvardes Izmailovskas pulkam (pārcelts turp 1872. gada februārī). 1874. gada martā apstiprināta podporučika pakāpe. 1877. gada martā paaugstināts par poručiku, iecelts par 6. rotas komandieri. 1878. gada aprīlī paaugstināts par štabskapitanu, kopš jūlija 3. rotas komandieris (vēlāk secīgi komandēja 7. un 14. rotu). Kopš 1879. gada novembra pulka tiesas loceklis.
Piedalījās karā ar Turciju. 1877. gada 12. oktobrī par pretinieka vienības saņemšanu gūstā kaujā pie Gornodubņakas (Горный Дубняк) apbalvots ar Sv. Annas ordeni (IV šķira ar uzrakstu "par drosmi"). 18. novembrī hospitalizēts un evakuēts uz Krieviju (atgriezās aktīvajā dienestā 1978. gada martā). 1881. gada 7. februārī demobilizējies kapitana dienesta pakāpē.
