Atšķirības starp "Animisms" versijām

Pašreizējā versija, 2020. gada 14. novembris, plkst. 19.38

Animisms (lat. animismus, no anima - "gars, dvēsele") - uzskats vai uzskatu sistēma, ka apkārtējās vides objektiem (upēm, strautiem, kokiem, akmeņiem, dzīvniekiem, mežam, vējam utt.) katram piemīt savs individuāls gars, dvēsele, kuru ar upuriem un lugšanām var noskaņot sev draudzīgi.

Piemēram, Filipīnās mītošo ifugao mitoloģijā ir ap 25 dažādu garu hierarhijas slāņi, tai skaitā atsevišķu reģionu gari, dievišķoti varoņi un mirušo senči. Šie gari ir visai personificēti, atšķirīgi, lokāli. Savukārt Ziemeļamerikas indiāņiem okanaga (Vašingtonas štats) šādu garu bija maz, toties tie uzskatīja ka jebkuram objektam ir sava dvēsele, līdz ar to jebkurš objekts var kļūt par garu-sargātāju vai palīgu.

Animisms kā ticējumu forma visos laikos ir bijusi ļoti izplatīta. Metafiziskā nozīmē animisms ir pasaules uzskats, saskaņā ar kuru dzīvības pamatprincips ir "dvēsele". To sastopam gan antīkajā filosofijā, gan Renesanses laikā dzimušajā idejā par "pasaules dvēseli". Sengrieķu natūrfilosofijas aizsācējs Taless domāja, ka visi ķermeņi, kuriem liek kustēties kāds iekšējs spēks, apveltīti ar dvēseli - "viss ir dievu piepildīts". Senajā Romā Lukrēcijs par animus dēvēja neizmērojami sīkas matērijas daļiņas, kas izstaro no visu materiālo priekšmetu virsmām, iedarbojoties uz maņu orgāniem un radot sajūtas. Dvēsele kā matērijas paveids, pēc viņa domām, ir aktīva, darbīga un spējīga pakļaut un vadīt ķermeni.

Terminu "animisms" pirmais sāka lietot Georgs Ernsts Štāls (Georg Ernst Stahl) 1708. gadā savā darbā "Theoria medica", līdzīgi antīkajiem autoriem, turpinot dvēseles kā ķermeņa dzinējspēka tēmu. Zinātniskajā literatūrā, etnogrāfijā termins iegājās, pateicoties E.B.Tailoram (Sir Edward Burnett Tylor), kurš savā darbā Primitive Culture ar šo jēdzienu sāka apzīmēt pirmatnējos reliģiskos priekšstatus (t.sk. fetišismu, šamanismu utt.) par apdvēseļoto pasauli, kurus radījis "mežonis filosofs", pārdomājot sapņu, nāves u.tml. fenomenu cēloņus. Vunds (Wundt Wilhelm Max) definē animismu kā metafizisku skatījumu, kura pamatā ir priekšstati par nepārtrauktu un atgriezenisku saikni starp psihi un visām dzīves izpausmēm, tādējādi par dzīvības pamatu uzskatot dvēseli.

Mūsdienu antropoloģijā terminu animisms nereti izmanto tikai runājot par agrāko laiku teorijām, bet ne sociālu faktu. Tam pamatā ir XX gs. gaitā izteiktā dažādu autoru kritika par Teilora un Freida uzskatiem šajā sakarā. Balstoties etnogrāfiskos datos, tika pamatots, ka tas, ko Freids un Tailors aprakstīja kā vienu tendenci, patiesībā ir pietiekoši atšķirīgi fakti, lai tos varētu uzskatīt par universālu parādību. Nav empīriska pamata arī runāt par primitīvo domāšanu, ar kuru daudzi 19. gadsimta domātāji skaidroja prakses, kas atšķīrās no Rietumu uzskatiem. Animisma kā analītiskas kategorijas izmantošana ir apgrūtināta arī tāpēc, ka, strikti ņemot, visas reliģijas uzskata, ka cilvēkiem vai citām dzīvām būtnēm vai lietām piemīt dvēsele.

Skat. arī: animātisms

Literatūra par šo tēmu

• Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 16. lpp.
• Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - 256. lpp.

• Freud S. Totem and Taboo: Some Points of Agreement between the Mental Lives of Savages and Neurotics. / trans. Strachey. - W. W. Norton & Company, New York:, 1950, ISBN 0-393-00143-1
• Higginbotham Joyce. Paganism: An Introduction to Earth- Centered Religions. - Llewellyn, 2002
• Human and Cultural Geography. / Shelley Fred M. and Audrey E. Clarke, eds. - Wm. C. Brown Publishers, Dubuque, Iowa, 1994
• Magic, Witchcraft, and Religion: An Anthropological Study of the Supernatural. / Lehmann Arthur C. and James E. Myers, eds. - Mayfield Publishing Company, Mountain View, California, 1993
• Harvey Graham. Animism: Respecting the Living World - Hurst & Co, London; Columbia University Press, New York; Wakefield Press, Adelaide, 2005

• Käser Lothar. Animismus. Eine Einführung in die begrifflichen Grundlagen des Welt- und Menschenbildes traditionaler (ethnischer) Gesellschaften für Entwicklungshelfer und kirchliche Mitarbeiter in Übersee. - Liebenzeller Mission, Bad Liebenzell, 2004; ISBN 3-921113-61-X

• Философский словарь. / Под ред. И.Т. Фролова. - 4-е изд. - Политиздат, Москва, 1981. - 445 с.
• Аксаков А.Н. Анимизм и спиритизм. - Спб., 1901

Resursi internetā par šo tēmu

• Animism - Online Encyclopedia
• Sara Wenner. Basic Beliefs of Animism - Emuseum. 2001. Minnesota State University

• Aнимизм - Энциклопедия людей и идей
• Aнимизм - Словари и энциклопедии на Академике
• Значение слова "Анимизм" в Большой Советской Энциклопедии
• Aнимизм - Ф.А. Брокгауз, И.А. Ефрон. Энциклопедический словарь
• Шаревская Б.И. Анимизм.
• Волков Н. Магия, фетишизм и анимизм саамов. - о рукописи Н. Волкова из архива МАЭ РАН. 1947 г.
• Фрейд З. Анимизм, магия и всемогущество мысли. / Тотем и табу. Психология первобытной культуры и религии.
• Детский анимизм - Психологический толковый словарь