Atšķirības starp "1941. gada 14. jūnija deportācija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(17 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Deportacijas_atskaite_Daugavpili_1941_1.jpg‎‎‎‎‎|right|thumb|200px|LK (b)P Daugavpils pilsētas komitejas sekretāra Krišjāņa Treimaņa informācija LK(b)P Centrālajai Komitejai par 14. jūnija deportācijas norisi Daugavpilī - 1. lpp.]]
 
[[Attēls:Deportacijas_atskaite_Daugavpili_1941_1.jpg‎‎‎‎‎|right|thumb|200px|LK (b)P Daugavpils pilsētas komitejas sekretāra Krišjāņa Treimaņa informācija LK(b)P Centrālajai Komitejai par 14. jūnija deportācijas norisi Daugavpilī - 1. lpp.]]
−
'''1941. gada 14. jūnija deportācija Latvijas PSR''' - vairāk nekā<ref>Visu 1940.-1941. gadā arestēto personu kopskaits nav pilnībā apzināts un to būtu iespējams precizēt tikai pēc LVA fonda Nr.1986 (VDK izmeklēto krimināllietu fonds) lietu analīzes.</ref> 15 000<ref>Uz 2007. gadu LVA bija apkopotas ziņas par 15 424 cilvēkiem.: [http://www.lvarhivs.gov.lv/index.php?id=5102 Aizvestie. 1941. gada 14. jūnijs. - grāmatas anotācija]</ref> [[Latvijas okupācija 1940. gadā|okupētās Latvijas]] civiliedzīvotāju arests<ref>Represētie pēc apsūdzības iedalāmi 2 daļās: arestētie, kas izvesti izmeklēšanai un tiesāšanai "labošanas darbu kolonijās" un "sociāli bīstamie elementi un to ģinmeņu locekļi", kurus izsūtīja uz mūža nometinājumu uz Krasnojarskas novadu, Novosibirskas apgabalu un Kazahijas ziemeļu rajoniem, kur viņiem PSRS Iekšlietu ministrijas speckomandantūru uzraudzībā galvenokārt bija jāstrādā mežrūpniecības uzņēmumos, kolhozos, padomju saimniecībās.</ref> naktī no 13. uz 14. jūniju un izvešana uz [[PSRS]] iekšlietu sistēmas [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēm]] vai mūža nometinājumu uz Krasnojarskas novadu, Novosibirskas apgabalu un Kazahijas ziemeļu rajoniem, kur viņiem PSRS Iekšlietu ministrijas speckomandantūru uzraudzībā galvenokārt bija jāstrādā mežrūpniecības uzņēmumos, [[Kolhozs|kolhozos]], [[Padomju saimniecība|padomju saimniecībās]]. Kopumā 1941. gadā deportēja 0,74% no visiem Latvijas iedzīvotājiem: 1,9% no visiem Latvijā dzīvojošajiem ebrejiem, 0,8% no latviešu un 0,4% no krievu kopskaita (81,27% no deportētajiem pēc etniskā sastāva bija latvieši). Masu deportācija tika īstenota, pamatojoties uz VK(b)P CK un PSRS Tautas komisāru padomes 1941. gada 14. maija lēmumu Nr.1299-526ss; PSRS NKVD-NKGB 1941. gada 14. jūnijā apstiprināto plānu un norādi, ka “izsūtīšana veikta pēc biedra [[Berija Lavrentijs|Berijas]] 1941. gada 14/IV rīkojuma, kuru viņš devis atbilstoši valdības rīkojumam” - šie rīkojumi attiecās uz [[Lietuvas PSR]], [[Latvijas PSR]], [[Igaunijas PSR]] un [[Moldāvijas PSR]]. Kopumā no 1941.gada līdz kara beigām LPSR arestēja 14 428 personas.<ref>[http://vip.latnet.lv/lpra/strukturanalize.html Zālīte I., Dimante S. Četrdesmito gadu deportācijas struktūranalīze.]</ref> 1941. gada 14. jūnijā no Latvijas izsūtīto personu lietas apkopotas [[Latvijas Valsts vēstures arhīvs|Latvijas Valsts vēstures arhīvā]] fondos Nr.1897. (“1941. gada 14. jūnijā no Latvijas izsūtīto personu lietas”) un Nr.1986 (“Latvijas PSR VDK par sevišķi bīstamiem pretvalstiskiem noziegumiem apsūdzēto personu krimināllietas (1940–1985)” ).
+
'''1941. gada 14. jūnija deportācija Latvijas PSR''' - vairāk nekā 15 000<ref>Uz 2007. gadu LVA bija apkopotas ziņas par 15 424 cilvēkiem.: [http://www.lvarhivs.gov.lv/index.php?id=5102 Aizvestie. 1941. gada 14. jūnijs. - grāmatas anotācija]</ref> [[Latvijas okupācija 1940. gadā|okupētās Latvijas]] iedzīvotāju (aizturētie pēc apsūdzības iedalāmi 2 daļās: arestētie, kas izvesti tiesāšanai un "sociāli bīstamie elementi (SBE) un to ģimeņu locekļi", kas tika izsūtīti "mūža nometinājumā") naktī no 13. uz 14. jūniju un izvešana uz [[PSRS]]. Deportēja 0,74% no visiem Latvijas iedzīvotājiem: 1,9% no visiem Latvijā dzīvojošajiem ebrejiem, 0,8% no latviešu un 0,4% no krievu kopskaita (81,27% no deportētajiem pēc etniskā sastāva bija etniskie latvieši).
−
[[Attēls:Deportacijas_atskaite_Daugavpili_1941_2.jpg‎‎‎‎‎|right|thumb|200px|2. lpp.]]
 
−
Tūdaļ pēc Latvijas okupācijas tās teritorijā ieviesa stājās PSRS likumdošanas aktu darbību, t.sk. arī [[KPFSR]] Kriminālkodeksu un aizsākās padomju režīma izveidošana un nostiprināšana, kā arī plašas represijas pret t.s. “tautas ienaidniekiem”un “šķiriski svešiem elementiem”. Pēc PSRS Iekšlietu tautas komisariāta Galvenās arhīvu pārvaldes rīkojuma tika veidota arī īpaša “sociāli bīstamo elementu” kartotēka, kurā vajadzēja ierakstīt kompromitējoša rakstura ziņas par vairāk nekā 10 iedzīvotāju kategorijām. “Sociāli bīstamo elementu” meklēšanā un uzskaitē LPSR Iekšlietu tautas komisariāta un Valsts drošības tautas komisariāta darbinieki izmantoja okupācijas varas iestāžu rokās nokļuvušos dažādu valsts iestāžu, organizāciju, likvidēto biedrību arhīvus, neatkarīgās Latvijas preses izdevumus, Valsts statistiskās pārvaldes pārskatus, kā arī ar PSRS pasu izsniegšanu saistītos dokumentus. Izsūtīšana notika galvenokārt pēc “šķiriskām pazīmēm” — arestēja tos, par kuriem bija savāktas ziņas par “kontrrevolucionāru” darbību un “pretpadomju aģitāciju”, kā arī bijušos Latvijas Republikas turīgākos pilsoņus. Arestēto vidū daudz bija lauku iedzīvotāju, kurus represēja galvenokārt kā [[Aizsargi|aizsargu organizācijas]] biedrus. Sieviešu, bērnu, gados veco cilvēku izsūtīšanu pamatoja ar ģimenes galvas arestu. Praktiski visos gadījumos iedzīvotāji tika aizturēti un pēc tam izsūtīti administratīvā kārtā pēc iepriekš sagatavotiem sarakstiem.
 
  
−
Vairāk nekā 15 000 Latvijas iedzīvotāju deportāciju 1941. gada 14. jūnijā pēc PSRS valdības, PSRS Valsts drošības tautas komisariāta, PSRS Iekšlietu tautas komisariāta rīkojumiem un norādījumiem, ar [[LK(b)P]] un vietējo padomju varas iestāžu atbalstu sagatavoja LPSR Valsts drošības tautas komisariāta, kā arī Baltijas Sevišķā kara apgabala štāba 3. daļas darbinieki. To īstenojot, izsūtīšanā iesaistīja PSRS IeTK konvoja karaspēka daļas, Iekšlietu tautas komisariāta un milicijas darbiniekus, kā arī vietējos komunistiskās partijas un padomju aktīvistus.
+
Apsūdzības raksti lielākoties bija balstīti uz noziegumiem, kuri bija paredzēti KPFSR Kriminālkodeksa 58. pantā - galvenokārt tie bija t.s. kontrrevolucionārie noziegumi, kas izdarīti Latvijas Republikas laikā un t.s. pretpadomju aģitācija pirmajā padomju okupācijas gadā). Masu deportācija tika īstenota, pamatojoties uz VK(b)P CK un PSRS Tautas komisāru padomes 1941. gada 14. maija lēmumu Nr.1299-526ss; PSRS NKVD-NKGB 1941. gada 14. jūnijā apstiprināto plānu un norādi, ka “izsūtīšana veikta pēc biedra [[Berija Lavrentijs|Berijas]] 1941. gada 14/IV rīkojuma, kuru viņš devis atbilstoši valdības rīkojumam” - šie rīkojumi attiecās uz [[Lietuvas PSR]], [[Latvijas PSR]], [[Igaunijas PSR]] un [[Moldāvijas PSR]]. Kopumā no 1941.gada līdz kara beigām LPSR arestēja 14 428 personas.<ref>[http://vip.latnet.lv/lpra/strukturanalize.html Zālīte I., Dimante S. Četrdesmito gadu deportācijas struktūranalīze.]</ref> Deportācijas realizācijā iesaistīja PSRS IeTK konvoja karaspēka daļas, Iekšlietu tautas komisariāta un milicijas darbiniekus, kā arī vietējos komunistiskās partijas un padomju aktīvistus. 1941. gada 14. jūnijā no Latvijas izsūtīto personu lietas apkopotas [[Latvijas Valsts vēstures arhīvs|Latvijas Valsts vēstures arhīvā]] fondos Nr.1897. (“1941. gada 14. jūnijā no Latvijas izsūtīto personu lietas”) un Nr.1986 (“Latvijas PSR VDK par sevišķi bīstamiem pretvalstiskiem noziegumiem apsūdzēto personu krimināllietas (1940–1985)” ).
 +
* '''Arests'''. 4365 cilvēki aizturēšanas brīdī tika arestēti kā "sabiedriski bīstami elementi". 1857 cilvēkus arestēja vēlāk izsūtījumā kā tiesājamo personu ģimenes locekļus (izsūtīšanas pazīme - "ģimenes sastāvā"). Kopā arests kā juridiski noformēts drošības līdzeklis tika piemērots attiecībā pret 6222 izsūtītajiem cilvēkiem, kas sastāda apmēram 43% no visām deportētajām personām. Arestētie tika tiesāti un tiem piespriests ieslodzījums iekšlietu sistēmas [[Koncentrācijas nometne|"labošanas darbu kolonijās"]], savukārt "sabiedriski bīstami elementi" un "tiesājamo personu ģimenes locekļi" tika izsūtīti mūža nometinājumā uz Krasnojarskas novadu, Novosibirskas apgabalu un Kazahijas ziemeļu rajoniem, kur viņiem PSRS Iekšlietu ministrijas speckomandantūru uzraudzībā galvenokārt bija jāstrādā mežrūpniecības uzņēmumos, [[Kolhozs|kolhozos]], [[Padomju saimniecība|padomju saimniecībās]]. Arestētos ieslodzīja dažādās PSRS Iekšlietu tautas komisariāta labošanas darbu nometnēs, kur pret viņiem uzsāka izmeklēšanu, sagatavoja apsūdzības slēdzienus, kurus parasti nosūtīja apstiprināšanai PSRS Iekšlietu tautas komisariāta Sevišķajā apspriedē. PSRS IeTK Sevišķā apspriede ieslodzītajiem piesprieda nāves sodu (nāves sods tika izpildīts vairāk nekā 690 Latvijas iedzīvotājiem - bija arī daudz nepilsoņu, t.s. [[Nansena pase]]s lietotāju) vai ieslodzījumu labošanas darbu nometnēs no 3 līdz 10 gadiem. 40. gadu beigās daļu ieslodzīto no vispārēja tipa labošanas darbu nometnēm pārvietoja uz PSRS Iekšlietu ministrijas sevišķajām nometnēm, kur ieslodzījuma režīms bija vēl stingrāks.<ref>[http://vip.latnet.lv/LPRA/konference/riextins.htm Jānis Riekstiņš. 1941. gada 14. jūnija deportācija Latvijā.]</ref> Pēc soda termiņa beigām ieslodzītos neatbrīvoja, bet gan nosūtīja izsūtījuma nometinājumā uz PSRS attāliem rajoniem.
 +
* '''Izsūtījums'''. "Sabiedriski bīstamos elementus" un "tiesājamo personu ģimenes locekļus izsūtīja mūža nometinājumā uz Krasnojarskas novadu, Novosibirskas apgabalu un Kazahijas ziemeļu rajoniem, kur viņiem PSRS Iekšlietu ministrijas speckomandantūru uzraudzībā galvenokārt bija jāstrādā mežrūpniecības uzņēmumos, kolhozos, padomju saimniecībās. Nometinājuma vietās nomira vairāk nekā 1900 izsūtīto Latvijas pilsoņu.<ref>[http://vip.latnet.lv/LPRA/konference/riextins.htm Jānis Riekstiņš. 1941. gada 14. jūnija deportācija Latvijā.]</ref> Deportētie dzimtenē varēja atgriezties piecdesmito gadu vidū, bet daudzi — tikai sešdesmitajos gados un septiņdesmito gadu sākumā. Atbrīvojot no specnometinājuma, izsūtīšanas laikā atņemtais īpašums netika atdots.
  
−
1941. gada 14. jūnijā arestētos ieslodzīja dažādās PSRS Iekšlietu tautas komisariāta labošanas darbu nometnēs, kur pret viņiem uzsāka izmeklēšanu, sagatavoja apsūdzības slēdzienus, kurus parasti nosūtīja apstiprināšanai PSRS Iekšlietu tautas komisariāta Sevišķajā apspriedē. PSRS IeTK Sevišķā apspriede ieslodzītajiem piesprieda nāves sodu vai ieslodzījumu labošanas darbu nometnēs no 3 līdz 10 gadiem. Apsūdzības raksti lielākoties bija balstīti uz noziegumiem, kuri bija paredzēti KPFSR Kriminālkodeksa 58. pantā (galvenokārt tie bija t.s. kontrrevolucionārie noziegumi, kas izdarīti Latvijas Republikas laikā un t.s. pretpadomju aģitācija pirmajā padomju okupācijas gadā).
+
[[Attēls:Deportacijas_atskaite_Daugavpili_1941_2.jpg‎‎‎‎‎|right|thumb|200px|2. lpp.]]
−
 
 
−
Nāves sods tika izpildīts vairāk nekā 690 Latvijas iedzīvotājiem (galvenokārt LR pilsoņiem, taču bija arī daudz nepilsoņu, t.s. Nansena pases īpašnieku). Daļa arestēto, kuriem bija piespriests augstākais soda mērs, nomira vēl pirms nāves soda izpildīšanas. 40. gadu beigās daļu ieslodzīto no vispārēja tipa labošanas darbu nometnēm pārvietoja uz PSRS Iekšlietu ministrijas sevišķajām nometnēm, kur ieslodzījuma režīms bija vēl stingrāks. Ieslodzījuma vietās nomira vairāk nekā 3400 1941. gada 14. jūnijā arestēto Latvijas Republikas pilsoņu un iedzīvotāju.<ref>[http://vip.latnet.lv/LPRA/konference/riextins.htm Jānis Riekstiņš. 1941. gada 14. jūnija deportācija Latvijā.]</ref>
 
−
 
 
−
Pēc soda termiņa beigām dzīvus palikušos koncentrācijas nometnēs ieslodzītos neatbrīvoja, bet gan nosūtīja izsūtījuma nometinājumā uz PSRS attāliem rajoniem.
 
  
−
Deportētās sievietes, bērnus un gados vecos cilvēkus izsūtīja mūža nometinājumā uz Krasnojarskas novadu, Novosibirskas apgabalu un Kazahijas ziemeļu rajoniem, kur viņiem PSRS Iekšlietu ministrijas speckomandantūru uzraudzībā galvenokārt bija jāstrādā mežrūpniecības uzņēmumos, kolhozos, padomju saimniecībās. Nometinājuma vietās nomira vairāk nekā 1900 izsūtīto Latvijas pilsoņu.<ref>[http://vip.latnet.lv/LPRA/konference/riextins.htm Jānis Riekstiņš. 1941. gada 14. jūnija deportācija Latvijā.]</ref> Deportētie dzimtenē varēja atgriezties piecdesmito gadu vidū, bet daudzi — tikai sešdesmitajos gados un septiņdesmito gadu sākumā. Atbrīvojot no specnometinājuma, izsūtīšanas laikā atņemtais īpašums netika atdots.
+
Visu 1940.-1941. gadā arestēto personu kopskaits nav pilnībā apzināts un to būtu iespējams precizēt tikai pēc pilnīgas LVA fonda Nr.1986 (VDK izmeklēto krimināllietu fonds) lietu izskatīšanas un analīzes. Pirmo reizi deportēto skaits – 14 693 cilvēki – parādījās nacistiskās Vācijas okupācijas laika propagandas izdevumā: "Baigais gads".<ref>Baigais gads: Attēlu un dokumentu krājums par boļševiku laiku Latvijā no 14.VI.1940 līdz 1.VII.1941 / Red. P. Kovaļevskis, O. Norītis, M. Goppers. – Rīga, 1942, 96. lpp.</ref> Rietumos izdotajā literatūrā parasti norādīts, ka deportēts vairāk nekā 20 000 cilvēku.<ref>Strods H. Genocīda galvenās formas un mērķi Latvijā, 1940–1985 // Komunistiskā totalitārisma un genocīda prakse Latvijā. Zinātniskās konferences materiāli. – Rīga, 1992, 20. lpp.</ref> Latvijas PSR Valsts drošības komitejas materiāli liecina, ka “akcija aptvēra 14 476 personas”. <ref>Karaļūns V. Par Padomju varas pretinieku, kapitālistisko un deklasēto elementu pārvietošanu 1941. gada 14. jūnijā // Latvijas likteņgadi, II. – Rīga, 1988, 77. lpp.</ref> Ziņas par deportēto skaitu tika apkopotas arī Latvijas PSR Valsts drošības komitejas un Latvijas Kompartijas Centrālās komitejas dokumentos, taču analīze nav veikta, dažādos dokumentos skaits svārstās no gandrīz 15 000 līdz pat 18 000–19 000 personu.<ref>Latvija padomju režīma varā 1945–1986: Dokumentu krājums. – Rīga, 2001, 96., 102., 111. lpp.</ref> Deportēto piemiņas grāmatā “Aizvestie ..” minēti 15 424 cilvēki,<ref>Aizvestie: 1941. gada 14. jūnijs. – Rīga, 2001. 14. lpp.</ref> taču, kā atzīmē autori, sarakstā iekļauti arī ģimenes galvas, arestētas pirms vai pēc 14. jūnija (nenorādot, cik tieši šādu personu ir sarakstā).<ref>Ibid, 112. lpp.</ref>
  
−
==== Miruši ====
 
−
 
−
4365 cilvēki aizturēšanas brīdī tika arestēti kā "sabiedriski bīstami elementi" (''SBE''). 1857 cilvēkus arestēja vēlāk izsūtījumā kā tiesājamo personu ģimenes locekļus (izsūtīšanas pazīme - "ģimenes sastāvā"). Kopumā 1941. gadā arests kā juridiski noformēts drošības līdzeklis tika piemērots attiecībā pret 6222 izsūtītajiem cilvēkiem, kas sastāda apmēram 43% no visām deportētajām personām.
 
 
* '''Ceļā mirušas''' 32 personas, no kurām 4 bija arestētie sabiedriski bīstamie elementi, 28 – to ģimeņu locekļi. Vecākais ceļā mirušais bija 1865. gadā dzimušais Dāvis Helvigs, jaunākais – 1941. gada 14. jūnijā dzimušais Arvīds Baumanis.<ref>[http://vip.latnet.lv/lpra/strukturanalize.html Zālīte I., Dimante S. Četrdesmito gadu deportācijas struktūranalīze.]</ref>
 
* '''Ceļā mirušas''' 32 personas, no kurām 4 bija arestētie sabiedriski bīstamie elementi, 28 – to ģimeņu locekļi. Vecākais ceļā mirušais bija 1865. gadā dzimušais Dāvis Helvigs, jaunākais – 1941. gada 14. jūnijā dzimušais Arvīds Baumanis.<ref>[http://vip.latnet.lv/lpra/strukturanalize.html Zālīte I., Dimante S. Četrdesmito gadu deportācijas struktūranalīze.]</ref>
−
* '''Ieslodzījumā''' mirušas 2815 personas, starp kurām 2772 bija Latvijā arestēti kā ''SBE'', 3 – to ģimeņu locekļi, bet 90 – administratīvi izsūtītās personas. Pēdējais ieslodzījumā mirušais bija 1903. gadā dzimušais zemnieks aizsargs Paulis Graudiņš (miris 1964. gada 22. novembrī).<ref>[http://vip.latnet.lv/lpra/strukturanalize.html Zālīte I., Dimante S. Četrdesmito gadu deportācijas struktūranalīze.]</ref>
+
* '''Ieslodzījumā mirušas''' 2815 personas, starp kurām 2772 bija Latvijā arestēti kā ''SBE'', 3 – to ģimeņu locekļi, bet 90 – administratīvi izsūtītās personas. Pēdējais ieslodzījumā mirušais bija 1903. gadā dzimušais zemnieks aizsargs Paulis Graudiņš (miris 1964. gada 22. novembrī).<ref>[http://vip.latnet.lv/lpra/strukturanalize.html Zālīte I., Dimante S. Četrdesmito gadu deportācijas struktūranalīze.]</ref>
 
* '''Izsūtījumā mirušas''' 1696 personas, no kurām 67 bija arestētie ''SBE'', 1629 – ģimeņu locekļi, kuri bija arestēti vēlāk. Pēdējais izsūtījumā konstatētais miršanas fakts ir 1896. gadā dzimušā zemnieka Vasīlija Brovina nāve 1960. gada 17. jūnijā.<ref>[http://vip.latnet.lv/lpra/strukturanalize.html Zālīte I., Dimante S. Četrdesmito gadu deportācijas struktūranalīze.]</ref>
 
* '''Izsūtījumā mirušas''' 1696 personas, no kurām 67 bija arestētie ''SBE'', 1629 – ģimeņu locekļi, kuri bija arestēti vēlāk. Pēdējais izsūtījumā konstatētais miršanas fakts ir 1896. gadā dzimušā zemnieka Vasīlija Brovina nāve 1960. gada 17. jūnijā.<ref>[http://vip.latnet.lv/lpra/strukturanalize.html Zālīte I., Dimante S. Četrdesmito gadu deportācijas struktūranalīze.]</ref>
 
* '''Nošauts''' 341 cilvēks, no tiem pēc sevišķo apspriežu spriedumiem – 299. Kā pēdējais nošautais izsūtījumā dokumentos uzrādīts 1924. gadā dzimušais Boriss Jākobsons (1950. gada aprīlī).<ref>[http://vip.latnet.lv/lpra/strukturanalize.html Zālīte I., Dimante S. Četrdesmito gadu deportācijas struktūranalīze.]</ref>
 
* '''Nošauts''' 341 cilvēks, no tiem pēc sevišķo apspriežu spriedumiem – 299. Kā pēdējais nošautais izsūtījumā dokumentos uzrādīts 1924. gadā dzimušais Boriss Jākobsons (1950. gada aprīlī).<ref>[http://vip.latnet.lv/lpra/strukturanalize.html Zālīte I., Dimante S. Četrdesmito gadu deportācijas struktūranalīze.]</ref>
  
 
Kopā ieslodzījumā un izsūtījumā miris 5381 cilvēks - 34% no visu 1941. gadā deportēto kopskaita.
 
Kopā ieslodzījumā un izsūtījumā miris 5381 cilvēks - 34% no visu 1941. gadā deportēto kopskaita.
 +
 +
Skat. arī: [[1949. gada 25. marta deportācija]]
  
 
==== Atsauces un paskaidrojumi ====
 
==== Atsauces un paskaidrojumi ====
28. rindiņa: 23. rindiņa:
 
{{atsauces}}
 
{{atsauces}}
  
−
== Ilustratīvie materiāli ==
+
== ==
 
<center><gallery>
 
<center><gallery>
 
Attēls:Deportacija_Latvija_1941_1.jpg|dzelzceļa vagoni ar deportējamajiem
 
Attēls:Deportacija_Latvija_1941_1.jpg|dzelzceļa vagoni ar deportējamajiem
40. rindiņa: 35. rindiņa:
  
 
----
 
----
−
Skat. arī [[Atskaite par deportācijas norisi Daugavpilī 17.06.1941.|Atskaite par 14. jūnija deportācijas norisi Daugavpilī]]
+
Skat. arī [[Atskaite par deportācijas norisi Daugavpilī 17.06.1941.|Atskaite par 14. jūnija deportācijas norisi Daugavpilī]], [[1949. gada 25. marta deportācija Latvijas PSR]]
  
−
== Literatūra par šo tēmu ==
+
==== Literatūra par šo tēmu ====
  
 
* Bambals A., Kalnciema A. u.c Aizvestie. 1941. gada 14. jūnijs. - Latvijas Valsts arhīvs: Rīga, 2007., 816 lpp., ISBN 984675556
 
* Bambals A., Kalnciema A. u.c Aizvestie. 1941. gada 14. jūnijs. - Latvijas Valsts arhīvs: Rīga, 2007., 816 lpp., ISBN 984675556
49. rindiņa: 44. rindiņa:
 
* Riekstiņš J. Par kādu svarīgu amnestiju. // Latvijas Avīze, 2005. gada 26. septembris
 
* Riekstiņš J. Par kādu svarīgu amnestiju. // Latvijas Avīze, 2005. gada 26. septembris
 
* Šķiņķe I. Vagoni, ešeloni - ceļš nezināmajā. // Latvijas Avīze, 2005. gada 13. jūnijs
 
* Šķiņķe I. Vagoni, ešeloni - ceļš nezināmajā. // Latvijas Avīze, 2005. gada 13. jūnijs
 +
* 1941. gada 14. jūnija deportāciju sagatavošanas dokumenti (Dokumentus publicēšanai sagatavojusi un komentējusi I. Grava). // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 1993. Nr.3., 140.-152. lpp.
 +
* Šneidere Irēne. Arestēti 1941. gada 14. jūnijā: Ludzas apriņķa iedzīvotāju liktenis Vjatlagā. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 2001. Nr.2., 117. - 134. lpp.
 
----
 
----
 
* Сталинские депортации 1928-1953. / ред. академика А.Н.Яковлев, cост. Н.Л.Поболь, П.М.Полян, Серия: Россия. XX век. Документы - Материк: Москва, 2005, 904 с.
 
* Сталинские депортации 1928-1953. / ред. академика А.Н.Яковлев, cост. Н.Л.Поболь, П.М.Полян, Серия: Россия. XX век. Документы - Материк: Москва, 2005, 904 с.
  
−
== Resursi internetā par šo tēmu ==
+
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
  
 
* [http://www.itl.rtu.lv/LVA/dep1941/gram1.php?param=1 1941. gada 14. jūnija deportācija Latvijā - LVVA]
 
* [http://www.itl.rtu.lv/LVA/dep1941/gram1.php?param=1 1941. gada 14. jūnija deportācija Latvijā - LVVA]
 
* [http://vip.latnet.lv/LPRA/konference/siev.htm Šķiņķe I. 1941. gada 14.jūnija deportācijā arestētās un izsūtītās sievietes.]
 
* [http://vip.latnet.lv/LPRA/konference/siev.htm Šķiņķe I. 1941. gada 14.jūnija deportācijā arestētās un izsūtītās sievietes.]
 
* [http://vesture.sauc.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=14&Itemid=5 Zellis K. „Baigais gads”- mīts un tā evolūcija.]
 
* [http://vesture.sauc.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=14&Itemid=5 Zellis K. „Baigais gads”- mīts un tā evolūcija.]
 +
* [http://vip.latnet.lv/lpra/strukturanalize.html Četrdesmito gadu deportācijas: struktūranalīze - SAB Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs]
 +
* [http://www.president.lv/images/modules/items/PDF/item_1618_Vesturnieku_komisijas_raksti_13_sejums.pdf Irēne Šneidere. Padomju pirmā okupācija Latvijā: daži aspekti. (.pdf)]
 +
* [http://www.lvportals.lv/visi/likumi-prakse/193271-liepnakrasnojarska-celojums-piespiedu-karta/ Ieva Gundare. Liepna–Krasnojarska: ceļojums piespiedu kārtā. // Latvijas vēstnesis. 14.06.2009.]
 
----
 
----
 
* [http://www.memo.ru/history/POLAcy/G_2.htm Гурьянов А.Э. Масштабы депортации населения в глубь СССР В мае-июне 1941 г.]
 
* [http://www.memo.ru/history/POLAcy/G_2.htm Гурьянов А.Э. Масштабы депортации населения в глубь СССР В мае-июне 1941 г.]

Pašreizējā versija, 2021. gada 12. janvāris, plkst. 09.48

LK (b)P Daugavpils pilsētas komitejas sekretāra Krišjāņa Treimaņa informācija LK(b)P Centrālajai Komitejai par 14. jūnija deportācijas norisi Daugavpilī - 1. lpp.

1941. gada 14. jūnija deportācija Latvijas PSR - vairāk nekā 15 000[1] okupētās Latvijas iedzīvotāju (aizturētie pēc apsūdzības iedalāmi 2 daļās: arestētie, kas izvesti tiesāšanai un "sociāli bīstamie elementi (SBE) un to ģimeņu locekļi", kas tika izsūtīti "mūža nometinājumā") naktī no 13. uz 14. jūniju un izvešana uz PSRS. Deportēja 0,74% no visiem Latvijas iedzīvotājiem: 1,9% no visiem Latvijā dzīvojošajiem ebrejiem, 0,8% no latviešu un 0,4% no krievu kopskaita (81,27% no deportētajiem pēc etniskā sastāva bija etniskie latvieši).

Apsūdzības raksti lielākoties bija balstīti uz noziegumiem, kuri bija paredzēti KPFSR Kriminālkodeksa 58. pantā - galvenokārt tie bija t.s. kontrrevolucionārie noziegumi, kas izdarīti Latvijas Republikas laikā un t.s. pretpadomju aģitācija pirmajā padomju okupācijas gadā). Masu deportācija tika īstenota, pamatojoties uz VK(b)P CK un PSRS Tautas komisāru padomes 1941. gada 14. maija lēmumu Nr.1299-526ss; PSRS NKVD-NKGB 1941. gada 14. jūnijā apstiprināto plānu un norādi, ka “izsūtīšana veikta pēc biedra Berijas 1941. gada 14/IV rīkojuma, kuru viņš devis atbilstoši valdības rīkojumam” - šie rīkojumi attiecās uz Lietuvas PSR, Latvijas PSR, Igaunijas PSR un Moldāvijas PSR. Kopumā no 1941.gada līdz kara beigām LPSR arestēja 14 428 personas.[2] Deportācijas realizācijā iesaistīja PSRS IeTK konvoja karaspēka daļas, Iekšlietu tautas komisariāta un milicijas darbiniekus, kā arī vietējos komunistiskās partijas un padomju aktīvistus. 1941. gada 14. jūnijā no Latvijas izsūtīto personu lietas apkopotas Latvijas Valsts vēstures arhīvā fondos Nr.1897. (“1941. gada 14. jūnijā no Latvijas izsūtīto personu lietas”) un Nr.1986 (“Latvijas PSR VDK par sevišķi bīstamiem pretvalstiskiem noziegumiem apsūdzēto personu krimināllietas (1940–1985)” ).

  • Arests. 4365 cilvēki aizturēšanas brīdī tika arestēti kā "sabiedriski bīstami elementi". 1857 cilvēkus arestēja vēlāk izsūtījumā kā tiesājamo personu ģimenes locekļus (izsūtīšanas pazīme - "ģimenes sastāvā"). Kopā arests kā juridiski noformēts drošības līdzeklis tika piemērots attiecībā pret 6222 izsūtītajiem cilvēkiem, kas sastāda apmēram 43% no visām deportētajām personām. Arestētie tika tiesāti un tiem piespriests ieslodzījums iekšlietu sistēmas "labošanas darbu kolonijās", savukārt "sabiedriski bīstami elementi" un "tiesājamo personu ģimenes locekļi" tika izsūtīti mūža nometinājumā uz Krasnojarskas novadu, Novosibirskas apgabalu un Kazahijas ziemeļu rajoniem, kur viņiem PSRS Iekšlietu ministrijas speckomandantūru uzraudzībā galvenokārt bija jāstrādā mežrūpniecības uzņēmumos, kolhozos, padomju saimniecībās. Arestētos ieslodzīja dažādās PSRS Iekšlietu tautas komisariāta labošanas darbu nometnēs, kur pret viņiem uzsāka izmeklēšanu, sagatavoja apsūdzības slēdzienus, kurus parasti nosūtīja apstiprināšanai PSRS Iekšlietu tautas komisariāta Sevišķajā apspriedē. PSRS IeTK Sevišķā apspriede ieslodzītajiem piesprieda nāves sodu (nāves sods tika izpildīts vairāk nekā 690 Latvijas iedzīvotājiem - bija arī daudz nepilsoņu, t.s. Nansena pases lietotāju) vai ieslodzījumu labošanas darbu nometnēs no 3 līdz 10 gadiem. 40. gadu beigās daļu ieslodzīto no vispārēja tipa labošanas darbu nometnēm pārvietoja uz PSRS Iekšlietu ministrijas sevišķajām nometnēm, kur ieslodzījuma režīms bija vēl stingrāks.[3] Pēc soda termiņa beigām ieslodzītos neatbrīvoja, bet gan nosūtīja izsūtījuma nometinājumā uz PSRS attāliem rajoniem.
  • Izsūtījums. "Sabiedriski bīstamos elementus" un "tiesājamo personu ģimenes locekļus izsūtīja mūža nometinājumā uz Krasnojarskas novadu, Novosibirskas apgabalu un Kazahijas ziemeļu rajoniem, kur viņiem PSRS Iekšlietu ministrijas speckomandantūru uzraudzībā galvenokārt bija jāstrādā mežrūpniecības uzņēmumos, kolhozos, padomju saimniecībās. Nometinājuma vietās nomira vairāk nekā 1900 izsūtīto Latvijas pilsoņu.[4] Deportētie dzimtenē varēja atgriezties piecdesmito gadu vidū, bet daudzi — tikai sešdesmitajos gados un septiņdesmito gadu sākumā. Atbrīvojot no specnometinājuma, izsūtīšanas laikā atņemtais īpašums netika atdots.
2. lpp.

Visu 1940.-1941. gadā arestēto personu kopskaits nav pilnībā apzināts un to būtu iespējams precizēt tikai pēc pilnīgas LVA fonda Nr.1986 (VDK izmeklēto krimināllietu fonds) lietu izskatīšanas un analīzes. Pirmo reizi deportēto skaits – 14 693 cilvēki – parādījās nacistiskās Vācijas okupācijas laika propagandas izdevumā: "Baigais gads".[5] Rietumos izdotajā literatūrā parasti norādīts, ka deportēts vairāk nekā 20 000 cilvēku.[6] Latvijas PSR Valsts drošības komitejas materiāli liecina, ka “akcija aptvēra 14 476 personas”. [7] Ziņas par deportēto skaitu tika apkopotas arī Latvijas PSR Valsts drošības komitejas un Latvijas Kompartijas Centrālās komitejas dokumentos, taču analīze nav veikta, dažādos dokumentos skaits svārstās no gandrīz 15 000 līdz pat 18 000–19 000 personu.[8] Deportēto piemiņas grāmatā “Aizvestie ..” minēti 15 424 cilvēki,[9] taču, kā atzīmē autori, sarakstā iekļauti arī ģimenes galvas, arestētas pirms vai pēc 14. jūnija (nenorādot, cik tieši šādu personu ir sarakstā).[10]

  • Ceļā mirušas 32 personas, no kurām 4 bija arestētie sabiedriski bīstamie elementi, 28 – to ģimeņu locekļi. Vecākais ceļā mirušais bija 1865. gadā dzimušais Dāvis Helvigs, jaunākais – 1941. gada 14. jūnijā dzimušais Arvīds Baumanis.[11]
  • Ieslodzījumā mirušas 2815 personas, starp kurām 2772 bija Latvijā arestēti kā SBE, 3 – to ģimeņu locekļi, bet 90 – administratīvi izsūtītās personas. Pēdējais ieslodzījumā mirušais bija 1903. gadā dzimušais zemnieks aizsargs Paulis Graudiņš (miris 1964. gada 22. novembrī).[12]
  • Izsūtījumā mirušas 1696 personas, no kurām 67 bija arestētie SBE, 1629 – ģimeņu locekļi, kuri bija arestēti vēlāk. Pēdējais izsūtījumā konstatētais miršanas fakts ir 1896. gadā dzimušā zemnieka Vasīlija Brovina nāve 1960. gada 17. jūnijā.[13]
  • Nošauts 341 cilvēks, no tiem pēc sevišķo apspriežu spriedumiem – 299. Kā pēdējais nošautais izsūtījumā dokumentos uzrādīts 1924. gadā dzimušais Boriss Jākobsons (1950. gada aprīlī).[14]

Kopā ieslodzījumā un izsūtījumā miris 5381 cilvēks - 34% no visu 1941. gadā deportēto kopskaita.

Skat. arī: 1949. gada 25. marta deportācija

Atsauces un paskaidrojumi

  1. ↑ Uz 2007. gadu LVA bija apkopotas ziņas par 15 424 cilvēkiem.: Aizvestie. 1941. gada 14. jūnijs. - grāmatas anotācija
  2. ↑ Zālīte I., Dimante S. Četrdesmito gadu deportācijas struktūranalīze.
  3. ↑ Jānis Riekstiņš. 1941. gada 14. jūnija deportācija Latvijā.
  4. ↑ Jānis Riekstiņš. 1941. gada 14. jūnija deportācija Latvijā.
  5. ↑ Baigais gads: Attēlu un dokumentu krājums par boļševiku laiku Latvijā no 14.VI.1940 līdz 1.VII.1941 / Red. P. Kovaļevskis, O. Norītis, M. Goppers. – Rīga, 1942, 96. lpp.
  6. ↑ Strods H. Genocīda galvenās formas un mērķi Latvijā, 1940–1985 // Komunistiskā totalitārisma un genocīda prakse Latvijā. Zinātniskās konferences materiāli. – Rīga, 1992, 20. lpp.
  7. ↑ Karaļūns V. Par Padomju varas pretinieku, kapitālistisko un deklasēto elementu pārvietošanu 1941. gada 14. jūnijā // Latvijas likteņgadi, II. – Rīga, 1988, 77. lpp.
  8. ↑ Latvija padomju režīma varā 1945–1986: Dokumentu krājums. – Rīga, 2001, 96., 102., 111. lpp.
  9. ↑ Aizvestie: 1941. gada 14. jūnijs. – Rīga, 2001. 14. lpp.
  10. ↑ Ibid, 112. lpp.
  11. ↑ Zālīte I., Dimante S. Četrdesmito gadu deportācijas struktūranalīze.
  12. ↑ Zālīte I., Dimante S. Četrdesmito gadu deportācijas struktūranalīze.
  13. ↑ Zālīte I., Dimante S. Četrdesmito gadu deportācijas struktūranalīze.
  14. ↑ Zālīte I., Dimante S. Četrdesmito gadu deportācijas struktūranalīze.

  • dzelzceļa vagoni ar deportējamajiem

  • dzelzceļa vagoni ar deportējamajiem

  • dzelzceļa vagoni ar deportējamajiem

  • miteklis, kādos izmitināja izsūtīto ģimenes

  • miteklis, kādos izmitināja izsūtīto ģimenes

  • deportētie bērni


Skat. arī Atskaite par 14. jūnija deportācijas norisi Daugavpilī, 1949. gada 25. marta deportācija Latvijas PSR

Literatūra par šo tēmu

  • Bambals A., Kalnciema A. u.c Aizvestie. 1941. gada 14. jūnijs. - Latvijas Valsts arhīvs: Rīga, 2007., 816 lpp., ISBN 984675556
  • 1941. gada 14. jūnija deportācija - noziegums pret cilvēci Starptautiskās konferences materiāli 2001. g. 12.-13.jūn. - Latvijas vēstures institūts: Rīga, 2002., 415 lpp. ISBN 9984-601-52-8
  • Riekstiņš J. Masveida deportācijas Latvijā. // Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis – 2008., 62. sēj., Nr. 5, 57.–75. lpp.
  • Riekstiņš J. Par kādu svarīgu amnestiju. // Latvijas Avīze, 2005. gada 26. septembris
  • Šķiņķe I. Vagoni, ešeloni - ceļš nezināmajā. // Latvijas Avīze, 2005. gada 13. jūnijs
  • 1941. gada 14. jūnija deportāciju sagatavošanas dokumenti (Dokumentus publicēšanai sagatavojusi un komentējusi I. Grava). // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 1993. Nr.3., 140.-152. lpp.
  • Šneidere Irēne. Arestēti 1941. gada 14. jūnijā: Ludzas apriņķa iedzīvotāju liktenis Vjatlagā. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 2001. Nr.2., 117. - 134. lpp.
  • Сталинские депортации 1928-1953. / ред. академика А.Н.Яковлев, cост. Н.Л.Поболь, П.М.Полян, Серия: Россия. XX век. Документы - Материк: Москва, 2005, 904 с.

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=1941._gada_14._jūnija_deportācija&oldid=72328"