Atšķirības starp "Nabagmāja" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m (Resursi internetā par šo tēmu)
 
(5 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Nabagmāja''' (an. ''almshouse'', vc. ''Armenhaus, Ptochodochium'', fr. ''maison-Dieu'', kr. ''богадельня'') – nespējnieku, veco cilvēku patversme viduslaikos, jaunajos un jaunākajos laikos. Sākotnēji radās kā [[Romas katoļu baznīca]]s organizētas patversmes pie klosteru hospitāļiem, vēlāk tām klāt nāca privātu mecenātu finansētas patversmes (piem. XVI gs. izveidotās "Pelēko māsu patversme" - slimnieku kopēju mītne un dziednīca, - un Kampenhauzena nabagmāja jeb "nevācu patversme", kur mitinājās trūcīgas pilsētas zemāko slāņu pārstāvju atraitnes, Rīgā, Konventa sētā). Jaunajos laikos izplatījās arī ārpus pilsētām, kur tādas ierīkoja muižnieki saviem dzimtļaudīm, kas zaudējuši darba spējas un palikuši bez apgādniekiem. Jaunākajos laikos nabagmājas ierīkoja organizēti, valsts likumdošanas ietvaros, uzturot tās no [[Pagasts|pagasta]] līdzekļiem (pagasta iedzīvotāju veiktajām iemaksām mūža garumā).
+
[[Attēls:Pastendes_nabagmaja.jpg|right|thumb|300px|Pastendes nabagmāja]]
 +
'''Nabagmāja''' (an. ''almshouse'', vc. ''Armenhaus, Ptochodochium'', fr. ''maison-Dieu'', kr. ''богадельня'') – nespējnieku, veco cilvēku patversme viduslaikos, jaunajos un jaunākajos laikos. Sākotnēji radās kā [[Romas katoļu baznīca]]s organizētas patversmes pie klosteru hospitāļiem, vēlāk tām klāt nāca privātu mecenātu finansētas patversmes (piem. XV-XVI gs. Rīgā, Konventa sētā izveidotās "Pelēko māsu patversme" - slimnieku kopēju mītne un dziednīca, - un fon Kampenhauzena nabagmāja jeb "nevācu patversme", kur mitinājās trūcīgas pilsētas zemāko slāņu pārstāvju atraitnes). Jaunajos laikos izplatījās arī ārpus pilsētām, kur tādas ierīkoja muižnieki saviem dzimtļaudīm, kas zaudējuši darba spējas un palikuši bez apgādniekiem. Jaunākajos laikos nabagmājas ierīkoja organizēti, valsts likumdošanas ietvaros, uzturot tās no [[Pagasts|pagasta]] līdzekļiem (pagasta iedzīvotāju veiktajām iemaksām mūža garumā).
  
 
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
 
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
5. rindiņa: 6. rindiņa:
 
* [https://ru.wikisource.org/wiki/%D0%AD%D0%A1%D0%91%D0%95/%D0%91%D0%BE%D0%B3%D0%B0%D0%B4%D0%B5%D0%BB%D1%8C%D0%BD%D1%8F Богадельня // Энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона : в 86 т. (82 т. и 4 доп.). - СПб., 1890-1907.]
 
* [https://ru.wikisource.org/wiki/%D0%AD%D0%A1%D0%91%D0%95/%D0%91%D0%BE%D0%B3%D0%B0%D0%B4%D0%B5%D0%BB%D1%8C%D0%BD%D1%8F Богадельня // Энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона : в 86 т. (82 т. и 4 доп.). - СПб., 1890-1907.]
  
[[Kategorija:Sabiedrība]]
+
[[Kategorija:Pašpārvaldes institūcijas]]

Pašreizējā versija, 2021. gada 30. oktobris, plkst. 19.00

Pastendes nabagmāja

Nabagmāja (an. almshouse, vc. Armenhaus, Ptochodochium, fr. maison-Dieu, kr. богадельня) – nespējnieku, veco cilvēku patversme viduslaikos, jaunajos un jaunākajos laikos. Sākotnēji radās kā Romas katoļu baznīcas organizētas patversmes pie klosteru hospitāļiem, vēlāk tām klāt nāca privātu mecenātu finansētas patversmes (piem. XV-XVI gs. Rīgā, Konventa sētā izveidotās "Pelēko māsu patversme" - slimnieku kopēju mītne un dziednīca, - un fon Kampenhauzena nabagmāja jeb "nevācu patversme", kur mitinājās trūcīgas pilsētas zemāko slāņu pārstāvju atraitnes). Jaunajos laikos izplatījās arī ārpus pilsētām, kur tādas ierīkoja muižnieki saviem dzimtļaudīm, kas zaudējuši darba spējas un palikuši bez apgādniekiem. Jaunākajos laikos nabagmājas ierīkoja organizēti, valsts likumdošanas ietvaros, uzturot tās no pagasta līdzekļiem (pagasta iedzīvotāju veiktajām iemaksām mūža garumā).

Resursi internetā par šo tēmu