Pagasts
No ''Vēsture''
Pagasts (vāc. Gemeinde, kr. волость) - atkarībā no konteksta:
- 1. Pagasts (lat. pagus) - sīkākā ārpus pilsētu teritoriāli administratīvā vienība Romas impērijā.
- 2. Kopienas centrs senkrievu zemēs (kr. погост), kā arī pagaidu apmetne ārpus apdzīvotām vietām, kur norisa tirdzniecība. Laika gaitā pagasts kļuva par administratīvās pārvaldes vienību, kas aptvēra vairākas apdzīvotās vietas un centru kā nodokļu iekasēšanas vietu. 15-16. gs. par pagastiem dēvēja nelielas apdzīvotas vietas ar baznīcu un kapsētu.
- 3. mazākā administratīvās pārvaldes nodevu maksāšanas vienība Krievijas caristē, vēlāk Krievijas impērijā, lauku kopiena.
- a) Nodoklis, feodāla rente, feodālās rentes nomaksas termiņš, feodālās rentes maksātāju iecirknis, kopums, ko zemnieki jeb pagasta devēji vairākas (2-4) reizes gadā maksāja zemes kungam.
- b) 18. gs. teritoriālās reformas ietvaros tika izveidots teritoriāli administratīvais dalījums pagastos ar pašpārvaldi (izveidota pagasta valde, bet 1837. g. - pagasta sapulce). 1861. gada brīvlaišanas likums noteica, ka pagastā apvieno 300-2000 reģistrētu vīriešu "dvēseļu". Pagastus likvidēja PSRS 1923.-1929. g. teritoriāli administratīvo reformu laikā.
- 4. Zemnieku ciema kopiena mūsdienu Latvijas teritorijas austrumdaļā kopš vēlajiem viduslaikiem: ar savu teritoriju, pašpārvaldi un tiesu. Kurzemē, Zemgalē un Vidzemes rietumu daļā pagastu dēvēja par vaku. Vienlaikus vaka/pagasts kara gadījumā nodrošināja zemes kunga karaspēku ar vairākiem karavīriem, kurus gādāja parobs. Pēc dzimtbūšanas atcelšanas Kurzemē 1817. gadā izveidoja pagastus kā zemnieku pārvaldes teritoriāli administratīvās vienības (pagastā ietilpa tikai zemnieki). Vienā pagastā varēja ietilpt viens vai vairāki ciemi un ciemati (bet ne muižas). Ar 19.02.1866. Baltijas guberņu pagastu likumu pagasts (arī pagasta lāde, pagasta magazīna, pagasta policija) tika atbrīvots no muižnieka uzraudzības un aizbildniecības, izveidojot to pašvaldību (pagasta sapulce, pagasta vecākais, pagasta valde). Attiecīgi, pagasta iedzīvotājiem pašiem bija jāuzņemas atbildību par iekšējo jautājumu kārtošanu (piemēram, rūpes par pagasta nespējniekiem un nabagiem). Laikā no 1917. gada līdz 1922. gadam (Iskolata republika, LSPR) pagastu pārvaldīja pagasta sapulce, kas ievēlēja pagasta padomi un un pagasta izpildkomiteju, kuru darbu vadīja pagasta vecākais. 04.12.1918. šīs institūcijas tika papildinātas ar pagasta revīzijas komisiju. 1922. gadā pagasta sapulci likvidēja, bet izpildkomiteju pārdēvēja par valdi. Pēc 15.05.1935. pagasta vadību LR Iekšlietu ministrs varēja nomainīt pēc saviem ieskatiem, nerēķinoties ar pagasta vēlēšanu rezultātiem. 1949. gadā (LPSR) pagastu kā administratīvi teritoriālu vienību likvidēja.
Skat. arī Mācītāja pagasts, pagastnieks
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 66., 73. lpp.
- Jēkabsons Ē. Demenes pagasta vēsture: izpētes iespējas, prioritātes un nozīme. // Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. 2003., Nr. 3.–4., 47.–52. lpp.
