Atšķirības starp "Somijas lielkņaziste" versijām
m |
m |
||
| (10 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Finlandduchy.jpg|right|thumb|200px|Somijas lielkņaziste (1900.)]] | [[Attēls:Finlandduchy.jpg|right|thumb|200px|Somijas lielkņaziste (1900.)]] | ||
| − | '''Somijas lielkņaziste''' jeb '''Somijas lielhercogiste''' (kr. ''Великое Княжество Финляндское'', angl. ''Grand Duchy of Finland'', vāc. ''Großfürstentum Finnland'', fr. ''Grand-duché de Finlande'', som. ''Suomen suuriruhtinaskunta'', zv. ''Storfurstendömet Finland'') - | + | '''Somijas lielkņaziste''' jeb '''Somijas lielhercogiste''' (kr. ''Великое Княжество Финляндское'', angl. ''Grand Duchy of Finland'', vāc. ''Großfürstentum Finnland'', fr. ''Grand-duché de Finlande'', som. ''Suomen suuriruhtinaskunta'', zv. ''Storfurstendömet Finland'') - valsts laikā no 1809. līdz 1918. gadam, saistīta [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Krievijas impērija|Krievijas impēriju]] (Krievijas imperators vienlaikus bija arī Somijas [[lielhercogs]] jeb [[lielkņazs]], un valsts galva). Lielhercogiste baudīja pilnu autonomiju un priekšrocības, tikai ārpolitika bija pakļauta Krievijai. Bija konstitūcija, savs četrpalātu [[Kārta|kārtu]] parlaments (Seims), valdība (Senāts), armija, tiesu sistēma un patstāvīga iekšpolitika, pasts, muita, neatkarīga nodokļu un finanšu sistēma kā arī sava valūta - marka. 19.-20. gs. mijā izveidojās partiju sistēma. Lielkņazistei bija sava pilsonība, un tās pilsoņi baudīja vienādas tiesības gan savā teritorijā, gan impērijā (Krievijas pilsonība nedeva nekādas priekšrocības Somijā). 20. gs. sākumā tika ieviestas tiešās pārstāvniecības vēlēšanas ar proporcionālo balsošanu un sieviešu vēlēšanu tiesībām (pirmās Eiropā). |
| − | + | Šo teritoriju Krievija iekaroja, bez kara pieteikuma (Krievija bija Francijas sabiedrotā, bet Zviedrija - Anglijas, t.i. formāli abas puses jau bija karastāvoklī) 1808. gada februārī uzbrūkot Zviedrijas karalistei. 1809. gada 5. septembrī tika parakstīta Zviedrijas kapitulācija. | |
| − | + | 19.-20. gs. mijā impērija sāka īstenot mērķtiecīgu lielkņazistes autonomijas ierobežošanas politiku, kuras rezultātā svarīgākās Somijas lielkņazistes pašpārvaldes iestādes pilnībā pakļāva impērijas ierēdņu kontrolei. Ar 1899. gada manifestu valdība ievērojami ierobežoja Somijas konstitūcijas darbību. 1900. gadā valsts iestādes pārgāja uz krievu kā lietvedības valodu. 1901. gadā tika likvidēta Somijas armija. 1910. gadā Somijas parlaments zaudēja tiesības lemt par tādiem iekšējiem jautājumiem kā karaklausības regulēšana. Tad Somijas parlamentu likvidēja. [[Pirmais Pasaules karš|I Pasaules kara]] sākšanās un 1917. gada revolūcija Krievijā apturēja plānoto Somijas autonomijas likvidāciju. Pēc tam, kad Nikolajs II atteicās no troņa un visiem tituliem, juridiskā piesaiste Krievijai zuda. Novembrī ievēlētais Somijas lielkņazistes parlaments izveidoja jaunu valdību, kas 6. decembrī proklamēja Somijas Republiku. | |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2022. gada 2. janvāris, plkst. 18.23
Somijas lielkņaziste jeb Somijas lielhercogiste (kr. Великое Княжество Финляндское, angl. Grand Duchy of Finland, vāc. Großfürstentum Finnland, fr. Grand-duché de Finlande, som. Suomen suuriruhtinaskunta, zv. Storfurstendömet Finland) - valsts laikā no 1809. līdz 1918. gadam, saistīta personālūnijā ar Krievijas impēriju (Krievijas imperators vienlaikus bija arī Somijas lielhercogs jeb lielkņazs, un valsts galva). Lielhercogiste baudīja pilnu autonomiju un priekšrocības, tikai ārpolitika bija pakļauta Krievijai. Bija konstitūcija, savs četrpalātu kārtu parlaments (Seims), valdība (Senāts), armija, tiesu sistēma un patstāvīga iekšpolitika, pasts, muita, neatkarīga nodokļu un finanšu sistēma kā arī sava valūta - marka. 19.-20. gs. mijā izveidojās partiju sistēma. Lielkņazistei bija sava pilsonība, un tās pilsoņi baudīja vienādas tiesības gan savā teritorijā, gan impērijā (Krievijas pilsonība nedeva nekādas priekšrocības Somijā). 20. gs. sākumā tika ieviestas tiešās pārstāvniecības vēlēšanas ar proporcionālo balsošanu un sieviešu vēlēšanu tiesībām (pirmās Eiropā).
Šo teritoriju Krievija iekaroja, bez kara pieteikuma (Krievija bija Francijas sabiedrotā, bet Zviedrija - Anglijas, t.i. formāli abas puses jau bija karastāvoklī) 1808. gada februārī uzbrūkot Zviedrijas karalistei. 1809. gada 5. septembrī tika parakstīta Zviedrijas kapitulācija.
19.-20. gs. mijā impērija sāka īstenot mērķtiecīgu lielkņazistes autonomijas ierobežošanas politiku, kuras rezultātā svarīgākās Somijas lielkņazistes pašpārvaldes iestādes pilnībā pakļāva impērijas ierēdņu kontrolei. Ar 1899. gada manifestu valdība ievērojami ierobežoja Somijas konstitūcijas darbību. 1900. gadā valsts iestādes pārgāja uz krievu kā lietvedības valodu. 1901. gadā tika likvidēta Somijas armija. 1910. gadā Somijas parlaments zaudēja tiesības lemt par tādiem iekšējiem jautājumiem kā karaklausības regulēšana. Tad Somijas parlamentu likvidēja. I Pasaules kara sākšanās un 1917. gada revolūcija Krievijā apturēja plānoto Somijas autonomijas likvidāciju. Pēc tam, kad Nikolajs II atteicās no troņa un visiem tituliem, juridiskā piesaiste Krievijai zuda. Novembrī ievēlētais Somijas lielkņazistes parlaments izveidoja jaunu valdību, kas 6. decembrī proklamēja Somijas Republiku.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 59. lpp.
- Jussila Hentilä Nevakivi. From Grand Duchy to a Modern State: A Political History of Finland Since 1809. - Hurst & Co, 1999
- Frank Nesemann: Ein Staat, kein Gouvernement: die Entstehung und Entwicklung der Autonomie Finnlands im russischen Zarenreich, 1808 bis 1826. - Lang: Frankfurt am Main 2003, ISBN 3-631-39742-9
- Юссила Осмо. Великое княжество Финляндское 1809–1917 / Перевод с финского языка. - Ruslania Books Oy: Helsinki, 2009. - 860 lpp., ISBN 978-951-97819-6-9
