Lielhercogs

Lielhercogs – (vāc. Großherzog, angl. Grand duke) suverēns monarhs, pēc ranga līdzvērtīgs lielkņazam un karalim. Vācu zemēs rangā starp hercogu un karali. Pirmais šādu titulu no pāvesta Pija V saņēma Florences hercogs Kozimo I dei Mediči 1569. gadā. Pēc Vīnes kongresa 1815. gadā šo titulu piešķīra Saksijas-Veimāras, Meklenburgas-Šverinas, Meklenburgas un Luksemburgas hercogiem, Prūsijas karalim kā Lejasreinas un Poznaņas lielhercogam, Austroungārijas imperatoram kā Krakovas lielhercogam un Transilvānijas lielhercogam.

Titulatūra:

• Vācu zemēs: "Karaliskā Augstība" (vāc. Königliche Hoheit)

Literatūra

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 83. lpp.