Atšķirības starp "Kalpaka bataljons" versijām
m |
m |
||
6. rindiņa: | 6. rindiņa: | ||
* 2. Rīgas zemessargu rotas un [[Latgales apakšvirsnieku rota]]s paliekas, rotas k-ris štabskapitans Skujiņš; | * 2. Rīgas zemessargu rotas un [[Latgales apakšvirsnieku rota]]s paliekas, rotas k-ris štabskapitans Skujiņš; | ||
− | + | 19. janvārī tika iekļauts [[Hauptmanis|hauptmaņa]] Dormagena (''Karl Dormagen'') grupā, dislocējās Rudbāržos. Pie Ventas aizsardzības līnijas papildināts ar [[Artuma-Hartmaņa jātnieku nodaļa|Artuma-Hartmaņa jātnieku nodaļu]] (februāra beigās bataljonā skaitījās aptuveni 600 vīru, kas bruņoti ar modernām britu karabīnēm). | |
3. martā Latvijas zemessardze izvērsa plašu uzbrukumu pret lieliniekiem - operācija "Atkusnis" (''Tauwetter''), - kur Atsevišķā bataljona uzdevums pirmajā posmā bija ieņemt apdzīvotas vietas gar Skrundas-Saldus ceļu, kur sadursmē pie Airītēm krita bataljona komandieris. 21.03.1919. bataljons tika papildināts vēl ar 2 rotām un pārformēts par [[Atsevišķā latviešu brigāde|Atsevišķo latviešu brigādi]]. | 3. martā Latvijas zemessardze izvērsa plašu uzbrukumu pret lieliniekiem - operācija "Atkusnis" (''Tauwetter''), - kur Atsevišķā bataljona uzdevums pirmajā posmā bija ieņemt apdzīvotas vietas gar Skrundas-Saldus ceļu, kur sadursmē pie Airītēm krita bataljona komandieris. 21.03.1919. bataljons tika papildināts vēl ar 2 rotām un pārformēts par [[Atsevišķā latviešu brigāde|Atsevišķo latviešu brigādi]]. |
Versija, kas saglabāta 2022. gada 8. februāris, plkst. 10.04
Atsevišķais latviešu bataljons (vc. Lettischen Besonderen Bataillon, kr. Отдельный латышский батальон ландесвера) - Latvijas zemessardzes (t.s. landesvēra) no etniskajiem latviešiem komplektēta vienība Latvijas Neatkarības kara laikā, saformēta 1919. gada 5. janvārī Mītavā (mūsd. Jelgava) no atlikušajiem (Rīgā nedezertējušajiem) latviešu tautības zemessargiem. Komandieri: apakšpulkvedis O.Kalpaks (05.01.1919.-06.03.1919.); kapitans J.Balodis (06.03.1919.-21.03.1919.). Bataljonu izveidoja janvāra sākumā no:
- 1. rota (virsnieku rezerves rotas un Latgales virsnieku rotas paliekas), rotas k-ris kapitans J.Balodis;
- 2. rota, 2. Rīgas zemessargu rotas;
- 2. Rīgas zemessargu rotas un Latgales apakšvirsnieku rotas paliekas, rotas k-ris štabskapitans Skujiņš;
19. janvārī tika iekļauts hauptmaņa Dormagena (Karl Dormagen) grupā, dislocējās Rudbāržos. Pie Ventas aizsardzības līnijas papildināts ar Artuma-Hartmaņa jātnieku nodaļu (februāra beigās bataljonā skaitījās aptuveni 600 vīru, kas bruņoti ar modernām britu karabīnēm).
3. martā Latvijas zemessardze izvērsa plašu uzbrukumu pret lieliniekiem - operācija "Atkusnis" (Tauwetter), - kur Atsevišķā bataljona uzdevums pirmajā posmā bija ieņemt apdzīvotas vietas gar Skrundas-Saldus ceļu, kur sadursmē pie Airītēm krita bataljona komandieris. 21.03.1919. bataljons tika papildināts vēl ar 2 rotām un pārformēts par Atsevišķo latviešu brigādi.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas armija 20 gados. / Red.: H.Rozenšteins. - Armijas štāba Apmācības daļa: Rīga, 1940., 70.-72. lpp.
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 170. lpp.
- Latvijas armija 20 gados. Red.: H.Rozenšteins. - Armijas štāba Apmācības daļa: Rīga, 1940., 65.-68. lpp.
- Virza E. Pirmais Latvijas nacionālā karaspēka virspavēlnieks pulkvedis Oskars Kalpaks. – Rīga, 1927 .
- Ramats K. Kalpaka bataljons neatkarības cīņās. – Rīga, 1929.
- Mugurēvičs Ē. Oskars Kalpaks. Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu varoņa dzīves un kauju ceļš. – Rīga, 2005.
- Pulkvedis-leitnants Arturs Jansons. Latvijas nacionālā karaspēka Kalpaka bataljona pirmās brīvprātīgās kaujas vienības Cēsu rotas dibinātājs un pirmais komandieris: Atmiņu un vēsturisku faktu apkopojums – Rīga, 1998.
- Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus. Ein Gedenkbuch. - Riga, 1929.