Virsnieku rezerves rota
Virsnieku rezerves rota jeb Pirmā Latvijas Neatkarības rota - viena no Latvijas zemessardzes (t.s. landesvēra) no latviešiem komplektētajām vienībām Latvijas Neatkarības kara laikā, saformēta 1919. gada 5. janvārī Mītavā (mūsd. Jelgava) no Instruktoru rezerves un nedezertējušā Latgales virsnieku rotas vada, vienību iekļaujot Latviešu Atsevišķajā bataljonā. Pēc inerces arī turpmāk bieži dokumentos dēvēta par "instruktoru rezerves rotu".
Komandieri:
Apakšpulkvedis O. Kalpaks 02.02. ierosināja Apsardzības ministram pārdēvēt rotu par "Pirmo latvju virsnieku rotu", taču ministrija 03.02.1919. rotai piešķīra nosaukumu: Pirmā Latvijas Neatkarības rota. Rota piedalījās sadursmē pie Airītēm (06.03.), Saldus (10.03.), Blīdenes muižas (16.03.), Ēzeļkroga kaujā (22.03.), Kalnciema (24.03.), palīdzēja Vācbaltu cīņas bataljonam Slokas (26.03.) ieņemšanā un aizstāvēšanas kaujās. 21.03.1919. rota papildināta un pārformēta par Latvijas Neatkarības bataljonu.
Literatūra par šo tēmu
- Ramats K. Kalpaka bataljons neatkarības cīņās. – Rīga, 1929.
- Latvijas armija 20 gados. / Red.: H.Rozenšteins. - Armijas štāba Apmācības daļa: Rīga, 1940., 70.-72. lpp.
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 130., 188.-189. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Latvijas armija 20 gados. Red.: H.Rozenšteins. - Armijas štāba Apmācības daļa: Rīga, 1940., 65.-68. lpp.
