Atšķirības starp "Šrāga" versijām
m |
m |
||
| (2 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Šrāga''' (no vc. ''Schragen'') jeb '''amata rullis''' (no vc. ''Amtsrolle'') - [[Ģilde|ģilžu]] un [[Cunfte|cunftu]] statūti viduslaikos, ko apstiprināja konkrētās pilsētas [[rāte]]. Saturēja [[Meistars|meistara]] tiesību iegūšanas kārtību, sanāksmju un dzīru noteikumus, savstarpējās konkurences ierobežojumus, [[Zellis|zeļļu]] līgšanas un atalgošanas noteikumus, kā arī vispārīgus noteikumus par dalībnieku un to ģimenes locekļu dzīvesveidu un uzvedību, pienākumiem un tiesībām. Acīmredzot sākotnēji | + | '''Šrāga''' (no vc. ''Schragen'') jeb '''amata rullis''' (no vc. ''Amtsrolle'') - [[Ģilde|ģilžu]] un [[Cunfte|cunftu]] statūti viduslaikos, ko apstiprināja konkrētās pilsētas [[rāte]]. Saturēja [[Meistars|meistara]] tiesību iegūšanas kārtību, sanāksmju un dzīru noteikumus, savstarpējās konkurences ierobežojumus, [[Zellis|zeļļu]] līgšanas un atalgošanas noteikumus, kā arī vispārīgus noteikumus par dalībnieku un to ģimenes locekļu dzīvesveidu un uzvedību, pienākumiem un tiesībām. Acīmredzot sākotnēji tā bijusi mutvārdu tradīcija, kas galu galā tika fiksēta rakstiski. Šrāgas glabājās cunftu amata lādēs, pierakstītas uz [[Pergaments|pergamenta]]. [[Rīgas rāte]]s vajadzībām tās tika ierakstītas īpašās grāmatās. Senākā šāda šrāgu grāmata Rīgā ir no XV gs. - "Dath schragen und olde renthebock" Rīgas rātes arhīvā. [[Livonija|Livonijā]] vissenākā ir 1360. gadā sastādītā zeltkaļu cunftes (amata) šrāga (Rīgas maiznieku zeļļu brālības šrāgā gan minēts 1235. gads kā sastādīšanas brīdis, taču to atzīst par vēlāku viltojumu, arī literatūrā minētais 1252. gada 18. novembris kā Rīgas Svētā Krusta un Trīsvienības ģildes šrāgas tapšanas laiks ir apšaubāms). 1375. gadā tapušas kurpnieku un mūrnieku cunftu šrāgas, 1382. gadā - kalēju šrāga utt., vairums no XV-XVI gs. Amatnieku cunftēm līdzīgas šrāgas saņēma arī tirdzniecības palīgamatu brālības (Rīgā pirmā zināmā ir 1386. gada alusnesēju brālības šrāga). |
| + | |||
| + | Abu Rīgas ģilžu, kā arī cunftu un brālību līdz 1621. gadam sastādītās šrāgas, līdz ar skaidrojumiem, grūtāk saprotamo senvārdu tulkojumiem, papildinājumiem u.c. dokumentiem, 1896. gadā publicēja [[Vācbaltieši|baltiešu]] vēsturnieki [[Štīda Vilhelms|V.Štīda]] (''Stieda Wilhelm'') un [[Metigs Karls|K.Metigs]] (''Mettig Constantin'') grāmatā "Schragen der Gilden und Aemter der Stadt Riga bis 1621". | ||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
| 9. rindiņa: | 11. rindiņa: | ||
* [http://www.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/monografijas/klishans/004.htm Klišāns V. Livonijas pilsētas : Rīga] | * [http://www.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/monografijas/klishans/004.htm Klišāns V. Livonijas pilsētas : Rīga] | ||
| + | ---- | ||
| + | * [http://gbooks.archeologia.ru/Lib_Inostr.htm Stieda W., Mettig C. Schragen der Gilden und Aemter der Stadt Riga bis 1621. - Riga, 1896 (.pdf)] | ||
[[Kategorija:Likumdošana]] | [[Kategorija:Likumdošana]] | ||
[[Kategorija:Pilsētu tiesības]] | [[Kategorija:Pilsētu tiesības]] | ||
| + | [[Kategorija:Dokumenti]] | ||
Pašreizējā versija, 2022. gada 24. maijs, plkst. 09.23
Šrāga (no vc. Schragen) jeb amata rullis (no vc. Amtsrolle) - ģilžu un cunftu statūti viduslaikos, ko apstiprināja konkrētās pilsētas rāte. Saturēja meistara tiesību iegūšanas kārtību, sanāksmju un dzīru noteikumus, savstarpējās konkurences ierobežojumus, zeļļu līgšanas un atalgošanas noteikumus, kā arī vispārīgus noteikumus par dalībnieku un to ģimenes locekļu dzīvesveidu un uzvedību, pienākumiem un tiesībām. Acīmredzot sākotnēji tā bijusi mutvārdu tradīcija, kas galu galā tika fiksēta rakstiski. Šrāgas glabājās cunftu amata lādēs, pierakstītas uz pergamenta. Rīgas rātes vajadzībām tās tika ierakstītas īpašās grāmatās. Senākā šāda šrāgu grāmata Rīgā ir no XV gs. - "Dath schragen und olde renthebock" Rīgas rātes arhīvā. Livonijā vissenākā ir 1360. gadā sastādītā zeltkaļu cunftes (amata) šrāga (Rīgas maiznieku zeļļu brālības šrāgā gan minēts 1235. gads kā sastādīšanas brīdis, taču to atzīst par vēlāku viltojumu, arī literatūrā minētais 1252. gada 18. novembris kā Rīgas Svētā Krusta un Trīsvienības ģildes šrāgas tapšanas laiks ir apšaubāms). 1375. gadā tapušas kurpnieku un mūrnieku cunftu šrāgas, 1382. gadā - kalēju šrāga utt., vairums no XV-XVI gs. Amatnieku cunftēm līdzīgas šrāgas saņēma arī tirdzniecības palīgamatu brālības (Rīgā pirmā zināmā ir 1386. gada alusnesēju brālības šrāga).
Abu Rīgas ģilžu, kā arī cunftu un brālību līdz 1621. gadam sastādītās šrāgas, līdz ar skaidrojumiem, grūtāk saprotamo senvārdu tulkojumiem, papildinājumiem u.c. dokumentiem, 1896. gadā publicēja baltiešu vēsturnieki V.Štīda (Stieda Wilhelm) un K.Metigs (Mettig Constantin) grāmatā "Schragen der Gilden und Aemter der Stadt Riga bis 1621".
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 185. lpp.
- Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 70.-71. lpp.
