Atšķirības starp "Bizantijas impērija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(40 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
{| class="infobox" style="float:right;margin:0 0 1em 1em;font-size:90%;clear:right;" cellspacing="5"
 
{| class="infobox" style="float:right;margin:0 0 1em 1em;font-size:90%;clear:right;" cellspacing="5"
−
|+ style="text-align:center; font-size:larger;" | '''Roma'''
+
|+ style="text-align:center; font-size:larger;" | '''Bizantijas impērija'''
 
|-
 
|-
−
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Vexilloid_of_the_Roman_Empire.png|200px]]
+
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Shield_byzantium.png|100px]]
 
|-
 
|-
 
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''pastāv:'''
 
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''pastāv:'''
−
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | 395.-1453. g.
+
| style="vertical-align: top; text-align: left;" |  
 +
* 395.-1204. g.
 +
* 1261.-1453. g.
 
|-
 
|-
 
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''galvaspilsēta:'''
 
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''galvaspilsēta:'''
55. rindiņa: 57. rindiņa:
 
* Basilejs II (963.; 976.-1025. g.)
 
* Basilejs II (963.; 976.-1025. g.)
 
* Nikefors II (963.-969.. g.)  
 
* Nikefors II (963.-969.. g.)  
−
* Joans I (969.-976. g.)
+
* Joanns I (969.-976. g.)
 
* Konstantins VIII (1025.-1028. g.)
 
* Konstantins VIII (1025.-1028. g.)
 
* Romans III (1028.-1034. g.)
 
* Romans III (1028.-1034. g.)
69. rindiņa: 71. rindiņa:
 
* Nikefors III (1078.-1081. g.)
 
* Nikefors III (1078.-1081. g.)
 
* Aleksijs I (1081.-1118. g.)
 
* Aleksijs I (1081.-1118. g.)
−
* Joans II (1118.-1143. g.)
+
* Joanns II (1118.-1143. g.)
 
* Manuels I (1143.-1180. g.)
 
* Manuels I (1143.-1180. g.)
 
* Aleksijs II (1180.-1183. g.)
 
* Aleksijs II (1180.-1183. g.)
77. rindiņa: 79. rindiņa:
 
* Aleksijs IV (1203.-1204. g.)
 
* Aleksijs IV (1203.-1204. g.)
 
* Aleksijs V (1204. g.)
 
* Aleksijs V (1204. g.)
 +
* Mihaels VIII (1261.-1282. g.)
 +
* Mihaels IX (1295.-1320. g.)
 +
* Androniks II (1272.-1321. g.)
 +
* Androniks III (1328.-1341. g.)
 +
* Joanns V (1341.-1376.; 1347.-1354.; <br>1379.-1390.; 1390.-1391. g.)
 +
* Matejs (1353.-1357. g.)
 +
* Joanns VI (1347.-1354. g.)
 +
* Androniks IV (1376.-1379. g.)
 +
* Joanns VII (1390. g.)
 +
* Manuels II (1391.-1425. g.)
 +
* Joanns VIII (1425.-1448. g.)
 +
* Konstantins XI (1449.-1453. g.)
 
|-
 
|-
 
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Roman_empire_395.jpg‎‎|200px]]
 
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Roman_empire_395.jpg‎‎|200px]]
 
|}
 
|}
−
'''Austrumromas impērija''' (gr. ''Βασιλεία Ρωμαίων'') - valsts, kas 395. gadā sadaloties [[Romas valsts|Romas impērijai]] izveidojās tās teritorijas austrumu daļā un ar dažiem pārtraukumiem pastāvēja līdz 1453. gadam. Vēstures literatūrā zināma arī kā '''Bizantijas impērija''' (gr. ''Βυζαντινή αυτοκρατορία''), '''Bizantija'''. Vislielākā tās teritorija bija VI gs., [[Imperators|imperatora]] Justiniana I laikā. Ilgāk saglabājās verdzība, brīvo zemnieku kopienas un lielās pilsētas. Līdz 1204. gadam centralizēta [[monarhija]], pēc tam feodāla monarhija. Tā kā ar likumu nebija noteikta troņa mantošanas kārtība, biežu valsts apvērsumi (no 107 imperatoriem tikai 42 mira dabīgā nāvē vai krita kaujas laukā - pārējie tika nogalināti vai piespiesti atteikties no troņa). 1453. gadā valsti iekaroja [[Osmaņu impērija]].
+
'''Bizantijas impērija''' (gr. ''Βυζαντινή αυτοκρατορία''), '''Bizantija''' (gr. ''Βυζάντιο'') - literatūrā kopš 16. gs. pieņemts apzīmējums t.s. '''Austrumromas impērijai''' (gr. ''βασιλεία τῶν Ρωμαίων, basileia ton romaion''), kas 395. gadā, imperatoram Teodosijam testamentā sadalot [[Romas valsts|Romas impēriju]] starp abiem dēliem, izveidojās tās teritorijas austrumu daļā un ar dažiem pārtraukumiem pastāvēja līdz 1453. gadam.  
 +
 
 +
Paši valsts iedzīvotāji sevi uzskatīja par romiešiem (''Ρωμαίοι, romaioi''). Galvaspilsētas, Konstantinopoles oficiālais nosaukums bija Jaunā Roma (''Νέα Ρώμη, Nea Rome''). Apzīmējums "Bizantija" nāk no vācu [[Humānisti|humānista]] Hieronīma Volfa 1577. gadā izdotā traktāta "Bizantijas vēstures korpuss" (Bizantija - Konstantinopoles nosaukums pirms galvaspilsētas statusa iegūšanas).
 +
 
 +
Lietvedībā un rakstos izmantoja sengrieķu valodu, sarunājās viduslaiku grieķu valodā. Tā kā ar likumu nebija noteikta troņa mantošanas kārtība, bieži valsts apvērsumi (no 107 imperatoriem tikai 42 mira dabīgā nāvē vai krita kaujas laukā - pārējie tika nogalināti vai piespiesti atteikties no troņa). 1453. gadā valsti iekaroja [[Osmāņu impērija]].
 +
 
 +
==== Nosaukums citās valodās: ====
 +
 
 +
* '''vāciski:''' ''Oströmische Reich'', vai ''Byzantinische Reich''
 +
* '''angliski:''' ''Eastern Roman Empire'', vai ''Byzantine Empire''
 +
* '''franciski:''' ''l’Empire romain d'orient'', vai ''Empire byzantin''
 +
* '''krieviski:''' ''Восточная Римская Империя'', vai ''Византийская империя''
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==
86. rindiņa: 111. rindiņa:
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 48. lpp.
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 48. lpp.
 
----
 
----
−
* Гийу А. Византийская цивилизация. / Пер. с франц. Д. Лоевского; Предисл. Р. Блока. — У-Фактория, Екатеринбург, 2005, ISBN 5-94799-474-7
+
* Timothy E. Gregory. A History of Byzantium. - Blackwell: Malden MA u. a. 2005, ISBN 0-631-23512-4 (Wiley-Blackwell, 2010, ISBN 978-1-4051-8471-7)
 +
----
 +
* Ostrogorsky G. Byzantinische Geschichte 324 bis 1453. - München, 1996
 +
----
 +
* Гийу А. Византийская цивилизация. / Пер. с франц. Д. Лоевского - У-Фактория: Екатеринбург/Москва, 2005, ISBN 5-94799-474-7
 +
* Дашков С.Б. Императоры Византии. - Москва, 1997
 +
* Каждан А.П. Византийская культура - Наука, Москва, 1968
  
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
97. rindiņa: 128. rindiņa:
 
* [http://www.romanarmy.com/cms/ The Romanarmy.com, the online community of students and enthusiasts of the ancient Roman Army.]
 
* [http://www.romanarmy.com/cms/ The Romanarmy.com, the online community of students and enthusiasts of the ancient Roman Army.]
 
* [http://www.romancoins.info/ Roman Numismatic Gallery: Roman Coins, Sculpture, Military Equipment.]
 
* [http://www.romancoins.info/ Roman Numismatic Gallery: Roman Coins, Sculpture, Military Equipment.]
 +
* [http://penelope.uchicago.edu/Thayer/E/Roman/Texts/secondary/BURLAT/1*.html History of the Later Roman Empire by J. B. Bury. published by Macmillan & Co., Ltd., 1923]
 +
* [http://www.fordham.edu/halsall/byzantium/ Byzantine studies on the Internet.]
 +
* [http://www.fordham.edu/halsall/medweb/ Byzantine & Medieval Studies Sites]
 +
* [http://www.fordham.edu/halsall/byzantium/texts/byzhistorio.html Paul Halsall. The Grand Tradition of  Byzantine Historiography. 1997]
 +
* [http://www.pbw.kcl.ac.uk/ Prosopographical Reading of Byzantine Sources, 1025-1102. Prosopography of the Byzantine World project.]
 +
* [http://homepage.mac.com/paulstephenson/trans.html Paul Stephenson. Translations from Byzantine Sources: The Imperial Centuries, c. 700-1204.]
 +
* [http://www.ellopos.net/elpenor/vasilief/default.asp Vasilief Al. A History of the Byzantine Empire. / Translated from the Russian by S. Ragozin, Madison 1928]
 +
----
 +
* [http://www.uni-koeln.de/phil-fak/ifa/index.html Byzantinistik. Institut für Altertumskunde. Universität zu Köln.]
 +
* [http://www.ub.uni-konstanz.de/fi/arc/byzantinistik.htm Byzantinistik-Linkliste der Universität Konstanz]
 +
* [http://www.univie.ac.at/byzneo/ Instituts für Byzantinistik und Neogräzistik der Universität Wien]
 
----
 
----
 +
* [http://historic.ru/books/item/f00/s00/z0000047/index.shtml История Византии. Том 1. / Академик Сказкин С.Д. (отв.редактор) - Наука, Москва, 1967]
 +
* [http://historic.ru/books/item/f00/s00/z0000048/index.shtml История Византии. Том 2. / Академик Сказкин С.Д. (отв.редактор) - Наука, Москва, 1967]
 +
* [http://historic.ru/books/item/f00/s00/z0000075/index.shtml История Византии. Том 3. / Академик Сказкин С.Д. (отв.редактор) - Наука, Москва, 1967]
 
* [http://www.roman-glory.com/ Проект «Римская Слава» - портал.]
 
* [http://www.roman-glory.com/ Проект «Римская Слава» - портал.]
 
* [http://ancientrome.ru/ История древнего Рима - портал.]
 
* [http://ancientrome.ru/ История древнего Рима - портал.]
110. rindiņa: 155. rindiņa:
 
* [http://www.templiers.info/web/a01.php?page=080426a Луговой О.М. "Крестоносцы-наемники в Византии". Исследование участия скандинавов в крестовых походах и связанные с этим случаи их найма в византийскую армию.]
 
* [http://www.templiers.info/web/a01.php?page=080426a Луговой О.М. "Крестоносцы-наемники в Византии". Исследование участия скандинавов в крестовых походах и связанные с этим случаи их найма в византийскую армию.]
 
* [http://www.russiancity.ru/fbooks/f2.htm Боровский Я.Е. Византийские, старославянские и старогрузинские источники о походе русов в VII в. на Царьград. // Древности славян и Руси. - Москва, Наука, 1988]
 
* [http://www.russiancity.ru/fbooks/f2.htm Боровский Я.Е. Византийские, старославянские и старогрузинские источники о походе русов в VII в. на Царьград. // Древности славян и Руси. - Москва, Наука, 1988]
 +
* [http://byzantion.ru/ Византийская держава - история и культура]
 +
* [http://historic.ru/books/item/f00/s00/z0000012/index.shtml Каждан А.П. Византийская культура. - Наука, Москва, 1968]
 +
* [http://historic.ru/books/item/f00/s00/z0000103/index.shtml Литаврин Г.Г. Как жили византийцы. - Наука, Москва, 1974]
 +
* [http://byzantion.ru/myriobiblion/table.pdf Успенский Ф.И. Византийская табель о рангах. (.pdf)]
 +
* [http://byzantion.ru/myriobiblion/table_short.pdf Успенский Ф.И.  Византийская табель о рангах - сравнительная таблица чинов. (.pdf)]
  
−
[[Kategorija:Eiropas valstis]]
+
[[Kategorija:Valstis]]

Pašreizējā versija, 2022. gada 21. jūlijs, plkst. 04.41

Bizantijas impērija
Shield byzantium.png
pastāv:
  • 395.-1204. g.
  • 1261.-1453. g.
galvaspilsēta: Konstantinopole
imperatori:
  • Arkadijs (395.-408. g.)
  • Teodosijs II (408.-450. g.)
  • Markians (450.-457. g.)
  • Leo I (457.-474. g.)
  • Leo II (474. g.)
  • Zenons (474.-491. g.)
  • Anastasijs I (491.-518. g.)
  • Justins I (518.-527. g.)
  • Justinians I (527.-565. g.)
  • Justins II (565.-578. g.)
  • Tiberijs II (578.-582. g.)
  • Mauricijs (582.-602. g.)
  • Foka (602.-610. g.)
  • Heraklijs (610.-641. g.)
  • Konstantins III (641. g.)
  • Konstants II (641.-668. g.)
  • Konstantins IV (668.-685. g.)
  • Justinians II (685.-695.; 705.-711. g.)
  • Leontijs (695.-698. g.)
  • Tiberijs III (698.-705. g.)
  • Filipiks (71..-713. g.)
  • Anastasijs II (713.-715. g.)
  • Teodosijs III (715.-717. g.)
  • Leo III (717.-741. g.)
  • Konstantins V (741.-775. g.)
  • Leo IV (775.-780. g.)
  • Konstantins VI (780.-797. g.)
  • Irina (797.-802. g.)
  • Nikefors I (802.-811. g.)
  • Staurakijs (803.-811. g.)
  • Mihaels I (811.-813. g.)
  • Leo V (813.-820. g.)
  • Mihaels II (820.-829. g.)
  • Teofils (829.-842. g.)
  • Mihaels III (842.-867. g.)
  • Basilejs I (867.-886. g.)
  • Leo VI (886.-912. g.)
  • Aleksandrs (912.-913. g.)
  • Konstantins VII (913.-920.; 945.-959. g.)
  • Romans I (920.-944. g.)
  • Romans II (959.-963. g.)
  • Basilejs II (963.; 976.-1025. g.)
  • Nikefors II (963.-969.. g.)
  • Joanns I (969.-976. g.)
  • Konstantins VIII (1025.-1028. g.)
  • Romans III (1028.-1034. g.)
  • Mihaels IV (1034.-1041. g.)
  • Mihaels V (1041.-1042. g.)
  • Zoje (1042. g.)
  • Konstantins IX (1042.-1055. g.)
  • Teodora (1055.-1056. g.)
  • Mihaels VI (1056.-1057. g.)
  • Isaks I (1057.-1059. g.)
  • Konstantins X (1059.-1067. g.)
  • Mihaels VII (1071.-1078. g.)
  • Nikefors III (1078.-1081. g.)
  • Aleksijs I (1081.-1118. g.)
  • Joanns II (1118.-1143. g.)
  • Manuels I (1143.-1180. g.)
  • Aleksijs II (1180.-1183. g.)
  • Androniks I (1183.-1185. g.)
  • Isaks II (1185.-1195.; 1203.-1204. g.)
  • Aleksijs III (1195.-1203. g.)
  • Aleksijs IV (1203.-1204. g.)
  • Aleksijs V (1204. g.)
  • Mihaels VIII (1261.-1282. g.)
  • Mihaels IX (1295.-1320. g.)
  • Androniks II (1272.-1321. g.)
  • Androniks III (1328.-1341. g.)
  • Joanns V (1341.-1376.; 1347.-1354.;
    1379.-1390.; 1390.-1391. g.)
  • Matejs (1353.-1357. g.)
  • Joanns VI (1347.-1354. g.)
  • Androniks IV (1376.-1379. g.)
  • Joanns VII (1390. g.)
  • Manuels II (1391.-1425. g.)
  • Joanns VIII (1425.-1448. g.)
  • Konstantins XI (1449.-1453. g.)
Roman empire 395.jpg

Bizantijas impērija (gr. Βυζαντινή αυτοκρατορία), Bizantija (gr. Βυζάντιο) - literatūrā kopš 16. gs. pieņemts apzīmējums t.s. Austrumromas impērijai (gr. βασιλεία τῶν Ρωμαίων, basileia ton romaion), kas 395. gadā, imperatoram Teodosijam testamentā sadalot Romas impēriju starp abiem dēliem, izveidojās tās teritorijas austrumu daļā un ar dažiem pārtraukumiem pastāvēja līdz 1453. gadam.

Paši valsts iedzīvotāji sevi uzskatīja par romiešiem (Ρωμαίοι, romaioi). Galvaspilsētas, Konstantinopoles oficiālais nosaukums bija Jaunā Roma (Νέα Ρώμη, Nea Rome). Apzīmējums "Bizantija" nāk no vācu humānista Hieronīma Volfa 1577. gadā izdotā traktāta "Bizantijas vēstures korpuss" (Bizantija - Konstantinopoles nosaukums pirms galvaspilsētas statusa iegūšanas).

Lietvedībā un rakstos izmantoja sengrieķu valodu, sarunājās viduslaiku grieķu valodā. Tā kā ar likumu nebija noteikta troņa mantošanas kārtība, bieži valsts apvērsumi (no 107 imperatoriem tikai 42 mira dabīgā nāvē vai krita kaujas laukā - pārējie tika nogalināti vai piespiesti atteikties no troņa). 1453. gadā valsti iekaroja Osmāņu impērija.

Nosaukums citās valodās:

  • vāciski: Oströmische Reich, vai Byzantinische Reich
  • angliski: Eastern Roman Empire, vai Byzantine Empire
  • franciski: l’Empire romain d'orient, vai Empire byzantin
  • krieviski: Восточная Римская Империя, vai Византийская империя

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 48. lpp.
  • Timothy E. Gregory. A History of Byzantium. - Blackwell: Malden MA u. a. 2005, ISBN 0-631-23512-4 (Wiley-Blackwell, 2010, ISBN 978-1-4051-8471-7)
  • Ostrogorsky G. Byzantinische Geschichte 324 bis 1453. - München, 1996
  • Гийу А. Византийская цивилизация. / Пер. с франц. Д. Лоевского - У-Фактория: Екатеринбург/Москва, 2005, ISBN 5-94799-474-7
  • Дашков С.Б. Императоры Византии. - Москва, 1997
  • Каждан А.П. Византийская культура - Наука, Москва, 1968

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Bizantijas_impērija&oldid=73414"