Atšķirības starp "Brīvās mākslas" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Septiņas brīvās mākslas''' (lat. ''septem artes liberales'') - gramatika, retorika, dialektika (trīvijs), aritmētika, ģeometrija, mūzika un astronomija (kvadrīvijs). Tās bija "brīvas", domātas prieka gūšanai un brīvā laika | + | '''Septiņas brīvās mākslas''' (lat. ''septem artes liberales'') - gramatika, retorika, dialektika (trīvijs), aritmētika, ģeometrija, mūzika un astronomija (kvadrīvijs). Tās bija "brīvas", domātas prieka gūšanai un brīvā laika izmantošanai, pretēji t.s. ''artes mechanicae'' jeb ''artes vulgares'' - septiņām praktiskajām mākslām: aušanai, ieroču kalšanai, arhitektūrai, kuģošanai, medīšanai, dziedāšanai un aktiermākslai. Ja [[vergs]] rūpējas par materiālo labumu vairošanu un praktiski noderīgām prasmēm, tad brīvais – par sevis pilnveidošanu un prieka gūšanu kultūrā. |
T.s. ''daiļās mākslas'' (fr. ''beaux-arts'') bija tas, ko mūsdienās saprot ar mākslu kā estētiski kulturālu praksi. Tās no ''artes mechanicae'' tika atdalītas 18. gs.: gleznošana, tēlniecība, deja, izpildmūzika, poēzija, arhitektūra un retorika. Šajā laikā rodas apzīmējums ''belles lettres'' - beletristika, - daiļliteratūra kā pretstats zinātniskajai literatūrai (kuru apguva universitātēs kā ''universitas litterarum'', jeb zinātņu kopumu). | T.s. ''daiļās mākslas'' (fr. ''beaux-arts'') bija tas, ko mūsdienās saprot ar mākslu kā estētiski kulturālu praksi. Tās no ''artes mechanicae'' tika atdalītas 18. gs.: gleznošana, tēlniecība, deja, izpildmūzika, poēzija, arhitektūra un retorika. Šajā laikā rodas apzīmējums ''belles lettres'' - beletristika, - daiļliteratūra kā pretstats zinātniskajai literatūrai (kuru apguva universitātēs kā ''universitas litterarum'', jeb zinātņu kopumu). | ||
[[Kategorija:Izglītība]] | [[Kategorija:Izglītība]] | ||
Versija, kas saglabāta 2023. gada 11. februāris, plkst. 21.45
Septiņas brīvās mākslas (lat. septem artes liberales) - gramatika, retorika, dialektika (trīvijs), aritmētika, ģeometrija, mūzika un astronomija (kvadrīvijs). Tās bija "brīvas", domātas prieka gūšanai un brīvā laika izmantošanai, pretēji t.s. artes mechanicae jeb artes vulgares - septiņām praktiskajām mākslām: aušanai, ieroču kalšanai, arhitektūrai, kuģošanai, medīšanai, dziedāšanai un aktiermākslai. Ja vergs rūpējas par materiālo labumu vairošanu un praktiski noderīgām prasmēm, tad brīvais – par sevis pilnveidošanu un prieka gūšanu kultūrā.
T.s. daiļās mākslas (fr. beaux-arts) bija tas, ko mūsdienās saprot ar mākslu kā estētiski kulturālu praksi. Tās no artes mechanicae tika atdalītas 18. gs.: gleznošana, tēlniecība, deja, izpildmūzika, poēzija, arhitektūra un retorika. Šajā laikā rodas apzīmējums belles lettres - beletristika, - daiļliteratūra kā pretstats zinātniskajai literatūrai (kuru apguva universitātēs kā universitas litterarum, jeb zinātņu kopumu).
