Atšķirības starp "Brīvās mākslas" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(9 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
'''Brīvās mākslas''' (lat. ''artes liberals'') - humanitārās zinātnes. [[Antīkā pasaule|Antīkajā pasaulē]] tādu bija trīs (lat. ''trivium''): gramatika, loģika un retorika. Viduslaiku Eiropas [[Universitāte|universitātē]] tām tika pievienotas vēl četras (''quadrivium''), proti, aritmētiku, ģeometriju, mūziku un astronomiju, izveidojot t.s. '''septiņas brīvās mākslas''' (lat. ''septem artes liberals''). Savukārt [[Renesanse]]s humānisti atteicās no loģikas, bet pievienoja esošajām brīvajām mākslām ētiku, vēsturi un poētiku. Iemesls, kādēļ tās sauca par "brīvajām mākslām", bija saistīts ar brīvo pilsoņu pienākumiem, tādiem kā piedalīšanās politiskajās debatēs un tiesās. Šo mākslu apgūšanas mērķis bija sagatavot cilvēku savas brīvības pilnvērtīgam pielietojumam, turklāt tā, lai tas dotu maksimālu labumu sabiedrībai. Pilsoņa pienākumi iezīmēja atšķirību starp brīvu cilvēku un [[Vergs|vergu]]. Ja vergs rūpējas par materiālo labumu vairošanu, tad brīvais pilsonis – par sabiedriskā labuma pieaugumu. Līdz ar to no vergiem tika prasīta dažādu amatu prasme, turpretim brīvajiem pilsoņiem bija jāprot kritiski domāt, precīzi un virtuozi lietot valodu, labi argumentēt un prast pārliecināt vairākumu par savu taisnību.
+
'''Septiņas brīvās mākslas''' (lat. ''septem artes liberales'') - gramatika, retorika, dialektika (trīvijs), aritmētika, ģeometrija, mūzika un astronomija (kvadrīvijs). Tās bija "brīvas", domātas prieka gūšanai un brīvā laika izmantošanai, pretēji t.s. ''artes mechanicae'' jeb ''artes vulgares'' - septiņām praktiskajām mākslām: aušanai, ieroču kalšanai, arhitektūrai, kuģošanai, medībām, dziedāšanai un aktiermākslai. Ja [[vergs]] rūpējas par materiālo labumu vairošanu un praktiski noderīgām prasmēm, tad brīvais – par sevis pilnveidošanu un prieka gūšanu kultūrā.
 +
 
 +
T.s. ''daiļās mākslas'' (fr. ''beaux-arts'') bija tas, ko mūsdienās saprot ar mākslu kā estētiski kulturālu praksi. Tās no ''artes mechanicae'' tika atdalītas 18. gs.: gleznošana, tēlniecība, deja, izpildmūzika, poēzija, arhitektūra un retorika. Šajā laikā rodas apzīmējums ''belles lettres'' - beletristika, - daiļliteratūra kā pretstats zinātniskajai literatūrai (kuru apguva universitātēs kā ''universitas litterarum'', jeb zinātņu kopumu).
  
 
[[Kategorija:Izglītība]]
 
[[Kategorija:Izglītība]]

Pašreizējā versija, 2023. gada 11. februāris, plkst. 21.46

Septiņas brīvās mākslas (lat. septem artes liberales) - gramatika, retorika, dialektika (trīvijs), aritmētika, ģeometrija, mūzika un astronomija (kvadrīvijs). Tās bija "brīvas", domātas prieka gūšanai un brīvā laika izmantošanai, pretēji t.s. artes mechanicae jeb artes vulgares - septiņām praktiskajām mākslām: aušanai, ieroču kalšanai, arhitektūrai, kuģošanai, medībām, dziedāšanai un aktiermākslai. Ja vergs rūpējas par materiālo labumu vairošanu un praktiski noderīgām prasmēm, tad brīvais – par sevis pilnveidošanu un prieka gūšanu kultūrā.

T.s. daiļās mākslas (fr. beaux-arts) bija tas, ko mūsdienās saprot ar mākslu kā estētiski kulturālu praksi. Tās no artes mechanicae tika atdalītas 18. gs.: gleznošana, tēlniecība, deja, izpildmūzika, poēzija, arhitektūra un retorika. Šajā laikā rodas apzīmējums belles lettres - beletristika, - daiļliteratūra kā pretstats zinātniskajai literatūrai (kuru apguva universitātēs kā universitas litterarum, jeb zinātņu kopumu).

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Brīvās_mākslas&oldid=73626"