Atšķirības starp "Holopi" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Holopi''' (kr. ''холопы'') - nebrīvie iedzīvotāju senkrievu zemēs un Krievijas caristē | + | '''Holopi''' (kr. ''холопы'') - nebrīvie iedzīvotāju senkrievu zemēs un Krievijas caristē 9.-18. gs., [[Kalpi|kalpu]] kategorija, tiesību ziņā pielīdzināmi [[vergi]]em. |
| + | |||
| + | Par ''holopiem'' tika padarīti karagūstekņi, [[parādkalpi]], kā arī tie kalpi, kas apprecējās ar ''holopu''. Līdz 15. gs. ''holopi'' veidoja [[Muižas ļaudis|saimes ļaužu]] lielāko daļu, galvenokārt bija nodarbināti [[Senjors|senjoru]] saimniecībās militārā un administratīvā dienestā. 16. gs. beigās lielāko tiesu bija dienesta ļaudis. 17. gs. sāka iegūt lietošanā zemi un maksāt nodevas, bet 1722. gadā tika pielīdzināti [[dzimtcilvēki]]em. | ||
1797. gadā Krievijas impērijā bija 463 000 ''apanāžas zemnieku'', 1812. gadā - 570 000, 1857. gadā - 837 900 vīriešu dzimuma ''apanāžas zemnieku''. To atbrīvošana no [[dzimtbūšana]]s sākās ar 1858. un 1859. gadu rīkojumiem, bet 1863. gada 26. jūnijā uz ''apanāžas zemniekiem'' attiecināja 1861. gada ''Zemnieku reformas'' noteikumus, par izpirkuma maksu saņemot privātīpašumā daļu apanāžas zemju. | 1797. gadā Krievijas impērijā bija 463 000 ''apanāžas zemnieku'', 1812. gadā - 570 000, 1857. gadā - 837 900 vīriešu dzimuma ''apanāžas zemnieku''. To atbrīvošana no [[dzimtbūšana]]s sākās ar 1858. un 1859. gadu rīkojumiem, bet 1863. gada 26. jūnijā uz ''apanāžas zemniekiem'' attiecināja 1861. gada ''Zemnieku reformas'' noteikumus, par izpirkuma maksu saņemot privātīpašumā daļu apanāžas zemju. | ||
| − | ==== Literatūra ==== | + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== |
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 27.-28. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 27.-28. lpp. | ||
Versija, kas saglabāta 2023. gada 24. aprīlis, plkst. 04.50
Holopi (kr. холопы) - nebrīvie iedzīvotāju senkrievu zemēs un Krievijas caristē 9.-18. gs., kalpu kategorija, tiesību ziņā pielīdzināmi vergiem.
Par holopiem tika padarīti karagūstekņi, parādkalpi, kā arī tie kalpi, kas apprecējās ar holopu. Līdz 15. gs. holopi veidoja saimes ļaužu lielāko daļu, galvenokārt bija nodarbināti senjoru saimniecībās militārā un administratīvā dienestā. 16. gs. beigās lielāko tiesu bija dienesta ļaudis. 17. gs. sāka iegūt lietošanā zemi un maksāt nodevas, bet 1722. gadā tika pielīdzināti dzimtcilvēkiem.
1797. gadā Krievijas impērijā bija 463 000 apanāžas zemnieku, 1812. gadā - 570 000, 1857. gadā - 837 900 vīriešu dzimuma apanāžas zemnieku. To atbrīvošana no dzimtbūšanas sākās ar 1858. un 1859. gadu rīkojumiem, bet 1863. gada 26. jūnijā uz apanāžas zemniekiem attiecināja 1861. gada Zemnieku reformas noteikumus, par izpirkuma maksu saņemot privātīpašumā daļu apanāžas zemju.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 27.-28. lpp.
- Ключевский В. О., Подушная подать и отмена холопства в России. / Соч., т. 7, - Москва, 1959
- Яковлев А., Холопство и холопы в Московском государстве XVII в., т. 1, - Москва-Ленинград, 1943
- Панеях В. М., Кабальное холопство на Руси aXVI в., Ленинград, 1967
- Панеях В. М., Холопство в XVI - начале XVII в., Ленинград, 1975
- Колычева Е. И., Холопство и крепостничество (конец XV-XVI в.) - Москва, 1971
- Зимин А. А., Холопы на Руси. - Москва, 1973.
