Atšķirības starp "OMON" versijām
m |
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
||
| (12 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:OMON_of_Riga.png|right|thumb|200px|Rīgas OMON emblēma]] | [[Attēls:OMON_of_Riga.png|right|thumb|200px|Rīgas OMON emblēma]] | ||
[[Attēls:OMON_shewron.png|right|thumb|200px|milicijas darbinieka piedurknes uzšuve]] | [[Attēls:OMON_shewron.png|right|thumb|200px|milicijas darbinieka piedurknes uzšuve]] | ||
| − | '''OMON''' - abreviatūra nosaukumam ''' | + | '''OMON''' - abreviatūra nosaukumam '''Īpašu uzdevumu milicijas vienība''' (kr. ''Отряд Милиции Особого Назначения''). Šādas vienības 1988. gada oktobrī tika izveidotas visā [[PSRS]] teritorijā republiku un apgabalu centros (12 vienības), un to galvenais uzdevums bija cīnīties pret organizēto noziedzību. OMON darbinieki tika papildus īpaši apmācītas pretterorisma operāciju veikšanai, ķīlnieku atbrīvošanai, ļaužu masu bloķēšanai, to rīcībā bija jaunākie strēlnieku ieroči un aizsardzības aprīkojums. Vizuāli no pārējo Iekšlietu ministrijas struktūrvienību darbiniekiem omoniešus atšķīra uniformas un melnas beretes (bieži vienību darbinieki valkāja armijas kamuflāžas tērpus). |
| − | '''Rīgas pilsētas Iekšlietu pārvaldes | + | '''Rīgas pilsētas Iekšlietu pārvaldes īpašu uzdevumu milicijas vienība''' (kr. ''Рижский ОМОН''), t.s. "melnās beretes", bija viena no 5 pirmajām šādām vienībām PSRS, izveidota 1988. gada 2. decembrī ar PSRS iekšlietu ministra [[Ģenerālleitnants|ģenerālleitnanta]] V.Bakatina (''Министр внутренних дел СССР генерал-лейтенант Вадим Бакатин'') pavēli [[LPSR]] galvaspilsētā Rīgā. Tās sākotnējā sastāvā bija 148 cilvēku (no tiem 20 virsnieki), komandieris [[apakšpulkvedis]] Edgars Limars (''Эдгар Лымарь''), praksē to komandēja operatīvā vada komandieris milicijas [[majors]] [[Česlavs Mļiņņiks]], vietnieks [[kapteinis]] Sergejs Parfjonovs (''Сергей Парфенов''). Vienība apkaroja organizēto noziedzību, pastiprināja milicijas reidus, apsargāja valsts iestādes<ref>1990. gada 15. maijā pēc [[Interfronte]]s mītiņa Baltijas kara apgabala virsnieki un karaskolas kursanti mēģināja ielauzties [[Augstākā Padome|Augstākās Padomes]] ēkā un OMON vienība bija tā kas, bez žēlastības liekot lietā stekus, šo pūli izdzenāja, aizstāvot AP.</ref>. Kaut arī tās metodes bieži balansēja uz likumpārkāpumu robežas (demolējot nelegālās tirdzniecības vietas, uz vietas konfiscējot naudu un kontrabandas preces bez dokumentālas uzskaites, nodarot aizturētajiem miesas bojājumus), vienības popularitāte bija liela, jo tās darbība bija vērsta pret likumpārkāpējiem. Pēc AP aizstāvēšanas omoniešus sabiedrībā sāka uzskatīt par „tautas varoņiem“. 1990. gada jūnijā jaunieceltais iekšlietu ministrs [[pulkvedis]] A.Vaznis izdeva vairākas pavēles, kas skāra arī Rīgas OMON: omoniešiem aizliedza paralēli darbam Iekšlietu ministrijas pakļautībā piepelnīties apsardzes uzņēmumā „Vikings“ (kas izraisīja neapmierinātību, jo liedza papildus ienākumus), izdeva pavēli par iekšlietu struktūru darbinieku depolitizāciju, kurai atsacījās pakļauties vairākas iekšlietu ministrijas struktūrvienības, t.sk. Rīgas milicijas kriminālmeklēšanas nodaļa un OMON komandieris apakšpulkvedis Edgars Limars - omonieši virs savas bāzes Vecmīlgrāvī izkāra sarkano PSRS karogu. Vienību papildināja valdību neatzīstošie milicijas darbinieki no citām Iekšlietu ministrijas struktūrvienībām un tās skaitliskais sastāvs pieauga līdz pat 200 kaujiniekiem. Varas iestāžu rīcībā nebija spēku, kas varētu stāties pretī šai labi apmācītajai un bruņotajai vienībai. Ar LPSR Augstākās padomes 14.11.1990. lēmumu vienība tika likvidēta, tai tika atņemts milicijas darbinieku un varas pārstāvju statuss Latvijā. Iekšlietu ministrs Vaznis deva pavēli pārtraukt maksāt algu, pārtraukt pārtikas piegādi. OMON kļuva par bezsaimnieka paramilitāru vienību, kas ir labi apbruņota, bīstama un sadusmota. Paši omonieši pauda gatavību pakļauties tikai un vienīgi PSRS Iekšlietu ministrijas rīkojumiem. Bakatins izdeva pavēli, saskaņā ar kuru Rīgas OMON nonāca PSRS iekšlietu ministrijas karaspēka 42. divīzijas (''42-я дивизия внутренних войск МВД СССР'') pakļautībā (tās štābs atradās Viļņā, bet 2 pulki – Rīgā). Sākās visatļautība: muitas posteņu iznīcināšana (muita bija šķērslis kontrabandas plusmai)nelikumīgas aizturēšanas, šaudīšanās (nogalināti vismaz 7 cilvēki), sprādzieni, civiliedzīvotāju un milicijas darbinieku piekaušanas, kam liecinieki bija tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Tomēr dokumentāli neizdevās pierādīt, ka tos veikuši tieši omonieši, jo tolaik Latvijā bija ļoti daudz militāro specvienību, kas to varēja veikt, savukārt OMON darbinieki savos reidos valkāja trikotāžas sejas maskas, nemitīgi mainījās ar ieročiem. 1991. gada 2. janvārī OMON ieņēma Preses namu, 14. janvārī iebruka Vecmīlgrāvja milicijas nodaļā, atņemot milicijas darbiniekiem dienesta ieročus, iebruka Minskas IeM augstākās skolas Rīgas filiālē, piekaujot kursantus un nolaupot skolas arsenālu (42 Kalašņikova triecienšautenes, 215 pistoles, 5 ložmetējus, četras snaiperu šautenes, 2 granātmetējus un munīciju), 20. janvārī uzbruka un ieņēma Iekšlietu ministrijas ēku (aizstāvot to gāja bojā divi milicijas darbinieki – Sergejs Konoņenko un Vladimirs Gamanovičs, vairākus Iekšlietu ministrijas darbiniekus ievainoja). Kopumā Latvijas teritorijā uz šīs vienības rēķina ir vairāki desmiti bruņotu uzbrukumu dažādām valsts iestādēm, smagi huligānisma akti ar miesas bojājumu nodarīšanu, īpašuma bojāšana un slepkavības: omonieši sarīkojuši vairāk nekā desmit provokatīvus sprādzienus, simtiem civiliedzīvotāju piekaušanas, un uz vienības rēķina ir sešu Latvijas iedzīvotāju dzīvības. Sakarā ar OMON vienības noziedzīgo darbību Latvijā 29.05.1991. Latvijas Republikas AP nosūtīja PSRS AP un M. Gorbačovam protesta notu, kurā pieprasīja nekavējoties izvākt šo vienību no Rīgas. 19.08.1991. OMON vienība aktīvi atbalstīja arī pretvalstisko augusta puču Maskavā, sagrābjot savā kontrolē stratēģiski svarīgus punktus Rīgā. Pēc informācijas saņemšanas par pučistu padošanos, 20.-21. augustā visa Rīgas OMON vienības dokumentācija (algu saraksti, atskaites, ziņojumi utt.) tika sadedzināta. 1991. gada 28. augustā PSRS iekšlietu ministrs [[ģenerālleitnants]] V.Baranņikovs (''генерал-лейтенант Виктор Баранников'') izdeva pavēli N3 305 „Par Rīgas īpašo uzdevumu milicijas vienības izformēšanu“ (''приказ МВД СССР от 28.08.1991 г. N 305 «О расформировании Рижского отряда милиции особого назначения»''). No lidostas „Rīga“ 14 transportlidmašīnas ar vienības dalībniekiem un inventāru aizlidoja uz viņu nākamo dienesta vietu – Tjumeņu Krievijā. |
| − | + | LR Prokuratūra izvirzīja apsūdzības vismaz 160 kādreiz Rīgas OMON vienībā dienējušajiem. Lielākajai daļai apsūdzības tikšot uzrādītas par darbībām, kas vērstas uz vardarbīgu valsts varas gāšanu, kā arī par varas vai dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Krimināllietā esot vairāk nekā 100 sējumu, un tajos uzskaitītas 76 epizodes - apšaudes uz tiltiem, pie Iekšlietu ministrijas pie Galvenās policijas pārvaldes, muitas posteņu iznīcināšanu<ref>1991. gada 31. jūlija naktī nezināmu personu uzbrukumā Medininku robežkontroles punktam tika smagi ievainoti un vēlāk slimnīcā mira septiņi Lietuvas robežsargi un muitnieki. Viņi tika saņmti gūstā un pēc tam nogalināti ar šāvieniem pakausī. Slaktiņā izdzīvoja vienīgi smagi ievainotais muitnieks Tomass Šerns. Pirmstiesas izmeklēšanas dati ļauj spriest, ka Medininku noziegumā vainojama daļa PSRS Iekšlietu ministrijas karaspēka Rīgas OMON vienības locekļu, kuri tā gada 30. jūlijā apmeklēja Viļņas OMON bāzi. Vēl viena Rīgas omoniešu grupa tai pašā naktī sarīkoja sprādzienu pie bijušās PSRS armijas 42. divīzijas štāba ēkas Viļņā. Medininku slaktiņa lietā Eiropas aresta orderis izdots par 4 bijušajiem omoniešiem: Konstantīnu Ņikuļinu, Andreju Laktionovu, Aleksandru Rižovu un Česlavu Mļiņņiku.</ref> utt. Sakarā ar noilgumu lieta slēgta.<ref>[http://russedina.ru/frontend/heading/baltic?id=777 Генпрокуратура Латвии закрыла дело против бойцов рижского ОМОНа, которые находились в розыске, в связи с истечением срока давности.]</ref> Apsūdzības ekonomiskajos noziegumos (naudas, ko PSRS Iekšlietu ministrija bija piešķīrusi vienības darbiniekiem dzīvokļu iegādei, pazušana, kontrabanda, konfiscēto naudas līdzekļu, mantu un munīcijas neuzskaite un pazušana utt.) netika izvirzītas. | |
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | LR Prokuratūra izvirzīja apsūdzības vismaz 160 kādreiz Rīgas OMON vienībā dienējušajiem. Lielākajai daļai apsūdzības tikšot uzrādītas par darbībām, kas vērstas uz vardarbīgu valsts varas gāšanu, kā arī par varas vai dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Krimināllietā esot vairāk nekā 100 sējumu, un tajos uzskaitītas 76 epizodes - apšaudes uz tiltiem, pie Iekšlietu ministrijas pie Galvenās policijas pārvaldes, muitas posteņu iznīcināšanu<ref>1991. gada 31. jūlija naktī nezināmu personu uzbrukumā Medininku robežkontroles punktam tika smagi ievainoti un vēlāk slimnīcā mira septiņi Lietuvas robežsargi un muitnieki. Viņi tika saņmti gūstā un pēc tam nogalināti ar šāvieniem pakausī. Slaktiņā izdzīvoja vienīgi smagi ievainotais muitnieks Tomass Šerns. Pirmstiesas izmeklēšanas dati ļauj spriest, ka Medininku noziegumā vainojama daļa PSRS Iekšlietu ministrijas karaspēka Rīgas OMON vienības locekļu, kuri tā gada 30. jūlijā apmeklēja Viļņas OMON bāzi. Vēl viena Rīgas omoniešu grupa tai pašā naktī sarīkoja sprādzienu pie bijušās PSRS armijas 42. divīzijas štāba ēkas Viļņā. Medininku slaktiņa lietā Eiropas aresta orderis izdots par 4 bijušajiem omoniešiem: Konstantīnu Ņikuļinu, Andreju Laktionovu, Aleksandru Rižovu un Česlavu Mļiņņiku.</ref> utt | ||
==== Atsauces un paskaidrojumi ==== | ==== Atsauces un paskaidrojumi ==== | ||
| 28. rindiņa: | 20. rindiņa: | ||
Attēls:Omon_Riga_karikatur.jpg|1991. gada janvārī Rīgā barikādes Doma laukumā Jēkaba ielas sākumā bija aplīmētas ar iedzīvotāju zīmētām karikatūrām par omoniešiem | Attēls:Omon_Riga_karikatur.jpg|1991. gada janvārī Rīgā barikādes Doma laukumā Jēkaba ielas sākumā bija aplīmētas ar iedzīvotāju zīmētām karikatūrām par omoniešiem | ||
Attēls:OMON_Dadzis_1991.jpg|omonietis karikatūrā | Attēls:OMON_Dadzis_1991.jpg|omonietis karikatūrā | ||
| + | Attēls:OMON_Medininkai.jpg|1991. gada 31. jūlija naktī Rīgas omoniešu nogalinātie lietuviešu muitnieki un policisti Medininku robežkontroles punktā | ||
Attēls:OMON_Riga_last.jpg|omonieši kāpj lidmašīnās, lai evakuētos uz Tjumeņu | Attēls:OMON_Riga_last.jpg|omonieši kāpj lidmašīnās, lai evakuētos uz Tjumeņu | ||
</gallery></center> | </gallery></center> | ||
| 33. rindiņa: | 26. rindiņa: | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| − | * [http://www.saeima.lv/steno/AP_steno/1991/st_910528.htm AP 1991. gada 28. maija sēdes stenogramma] | + | * [http://www.saeima.lv/steno/AP_steno/1991/st_910121.htm LPSR AP 1991. gada 21. janvāra sēdes stenogramma] |
| − | * [http://helios-web.saeima.lv/steno/AP_steno/1991/st_910822v.htm AP 1991. gada 22. augusta sēdes stenogramma] | + | * [http://www.saeima.lv/steno/AP_steno/1991/st_910528.htm LPSR AP 1991. gada 28. maija sēdes stenogramma] |
| − | * [http://www.saeima.lv/steno/AP_steno/1991/st_910825.htm AP 1991. gada 25. augusta sēdes stenogramma] | + | * [http://helios-web.saeima.lv/steno/AP_steno/1991/st_910822v.htm LPSR AP 1991. gada 22. augusta sēdes stenogramma] |
| + | * [http://www.saeima.lv/steno/AP_steno/1991/st_910825.htm LPSR AP 1991. gada 25. augusta sēdes stenogramma] | ||
* [http://www.delfi.lv/archive/article.php?id=20118852&categoryID=645&ndate=1201471200 Lietuvas Ģenerālprokuratūra sākusi nopratināt bijušo OMON kaujinieku Konstantīnu Ņikuļinu – LETA, 28.01.2008.] | * [http://www.delfi.lv/archive/article.php?id=20118852&categoryID=645&ndate=1201471200 Lietuvas Ģenerālprokuratūra sākusi nopratināt bijušo OMON kaujinieku Konstantīnu Ņikuļinu – LETA, 28.01.2008.] | ||
* [http://www.barikades.lv/lv/3_2.php Konfrontācijas hronika 1990.-1991.] | * [http://www.barikades.lv/lv/3_2.php Konfrontācijas hronika 1990.-1991.] | ||
| 54. rindiņa: | 48. rindiņa: | ||
* [http://artofwar.ru/b/babchenko_a_a/jurijaltenburgrizhskijomonnachalo.shtml Юрий Алтенбург. Рижский Омон. Начало.] | * [http://artofwar.ru/b/babchenko_a_a/jurijaltenburgrizhskijomonnachalo.shtml Юрий Алтенбург. Рижский Омон. Начало.] | ||
* [http://www.compromat.ru/page_16478.htm Леонид Никитинский. Связной с прошлым. // compromat.ru] | * [http://www.compromat.ru/page_16478.htm Леонид Никитинский. Связной с прошлым. // compromat.ru] | ||
| + | * [https://www.youtube.com/watch?v=eEaEbHiEBms Jury Kanevsky. Рижский ОМОН. Закулисные игры.] | ||
[[Kategorija:Paramilitārās organizācijas]] | [[Kategorija:Paramilitārās organizācijas]] | ||
Pašreizējā versija, 2023. gada 1. maijs, plkst. 05.17
OMON - abreviatūra nosaukumam Īpašu uzdevumu milicijas vienība (kr. Отряд Милиции Особого Назначения). Šādas vienības 1988. gada oktobrī tika izveidotas visā PSRS teritorijā republiku un apgabalu centros (12 vienības), un to galvenais uzdevums bija cīnīties pret organizēto noziedzību. OMON darbinieki tika papildus īpaši apmācītas pretterorisma operāciju veikšanai, ķīlnieku atbrīvošanai, ļaužu masu bloķēšanai, to rīcībā bija jaunākie strēlnieku ieroči un aizsardzības aprīkojums. Vizuāli no pārējo Iekšlietu ministrijas struktūrvienību darbiniekiem omoniešus atšķīra uniformas un melnas beretes (bieži vienību darbinieki valkāja armijas kamuflāžas tērpus).
Rīgas pilsētas Iekšlietu pārvaldes īpašu uzdevumu milicijas vienība (kr. Рижский ОМОН), t.s. "melnās beretes", bija viena no 5 pirmajām šādām vienībām PSRS, izveidota 1988. gada 2. decembrī ar PSRS iekšlietu ministra ģenerālleitnanta V.Bakatina (Министр внутренних дел СССР генерал-лейтенант Вадим Бакатин) pavēli LPSR galvaspilsētā Rīgā. Tās sākotnējā sastāvā bija 148 cilvēku (no tiem 20 virsnieki), komandieris apakšpulkvedis Edgars Limars (Эдгар Лымарь), praksē to komandēja operatīvā vada komandieris milicijas majors Česlavs Mļiņņiks, vietnieks kapteinis Sergejs Parfjonovs (Сергей Парфенов). Vienība apkaroja organizēto noziedzību, pastiprināja milicijas reidus, apsargāja valsts iestādes[1]. Kaut arī tās metodes bieži balansēja uz likumpārkāpumu robežas (demolējot nelegālās tirdzniecības vietas, uz vietas konfiscējot naudu un kontrabandas preces bez dokumentālas uzskaites, nodarot aizturētajiem miesas bojājumus), vienības popularitāte bija liela, jo tās darbība bija vērsta pret likumpārkāpējiem. Pēc AP aizstāvēšanas omoniešus sabiedrībā sāka uzskatīt par „tautas varoņiem“. 1990. gada jūnijā jaunieceltais iekšlietu ministrs pulkvedis A.Vaznis izdeva vairākas pavēles, kas skāra arī Rīgas OMON: omoniešiem aizliedza paralēli darbam Iekšlietu ministrijas pakļautībā piepelnīties apsardzes uzņēmumā „Vikings“ (kas izraisīja neapmierinātību, jo liedza papildus ienākumus), izdeva pavēli par iekšlietu struktūru darbinieku depolitizāciju, kurai atsacījās pakļauties vairākas iekšlietu ministrijas struktūrvienības, t.sk. Rīgas milicijas kriminālmeklēšanas nodaļa un OMON komandieris apakšpulkvedis Edgars Limars - omonieši virs savas bāzes Vecmīlgrāvī izkāra sarkano PSRS karogu. Vienību papildināja valdību neatzīstošie milicijas darbinieki no citām Iekšlietu ministrijas struktūrvienībām un tās skaitliskais sastāvs pieauga līdz pat 200 kaujiniekiem. Varas iestāžu rīcībā nebija spēku, kas varētu stāties pretī šai labi apmācītajai un bruņotajai vienībai. Ar LPSR Augstākās padomes 14.11.1990. lēmumu vienība tika likvidēta, tai tika atņemts milicijas darbinieku un varas pārstāvju statuss Latvijā. Iekšlietu ministrs Vaznis deva pavēli pārtraukt maksāt algu, pārtraukt pārtikas piegādi. OMON kļuva par bezsaimnieka paramilitāru vienību, kas ir labi apbruņota, bīstama un sadusmota. Paši omonieši pauda gatavību pakļauties tikai un vienīgi PSRS Iekšlietu ministrijas rīkojumiem. Bakatins izdeva pavēli, saskaņā ar kuru Rīgas OMON nonāca PSRS iekšlietu ministrijas karaspēka 42. divīzijas (42-я дивизия внутренних войск МВД СССР) pakļautībā (tās štābs atradās Viļņā, bet 2 pulki – Rīgā). Sākās visatļautība: muitas posteņu iznīcināšana (muita bija šķērslis kontrabandas plusmai)nelikumīgas aizturēšanas, šaudīšanās (nogalināti vismaz 7 cilvēki), sprādzieni, civiliedzīvotāju un milicijas darbinieku piekaušanas, kam liecinieki bija tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Tomēr dokumentāli neizdevās pierādīt, ka tos veikuši tieši omonieši, jo tolaik Latvijā bija ļoti daudz militāro specvienību, kas to varēja veikt, savukārt OMON darbinieki savos reidos valkāja trikotāžas sejas maskas, nemitīgi mainījās ar ieročiem. 1991. gada 2. janvārī OMON ieņēma Preses namu, 14. janvārī iebruka Vecmīlgrāvja milicijas nodaļā, atņemot milicijas darbiniekiem dienesta ieročus, iebruka Minskas IeM augstākās skolas Rīgas filiālē, piekaujot kursantus un nolaupot skolas arsenālu (42 Kalašņikova triecienšautenes, 215 pistoles, 5 ložmetējus, četras snaiperu šautenes, 2 granātmetējus un munīciju), 20. janvārī uzbruka un ieņēma Iekšlietu ministrijas ēku (aizstāvot to gāja bojā divi milicijas darbinieki – Sergejs Konoņenko un Vladimirs Gamanovičs, vairākus Iekšlietu ministrijas darbiniekus ievainoja). Kopumā Latvijas teritorijā uz šīs vienības rēķina ir vairāki desmiti bruņotu uzbrukumu dažādām valsts iestādēm, smagi huligānisma akti ar miesas bojājumu nodarīšanu, īpašuma bojāšana un slepkavības: omonieši sarīkojuši vairāk nekā desmit provokatīvus sprādzienus, simtiem civiliedzīvotāju piekaušanas, un uz vienības rēķina ir sešu Latvijas iedzīvotāju dzīvības. Sakarā ar OMON vienības noziedzīgo darbību Latvijā 29.05.1991. Latvijas Republikas AP nosūtīja PSRS AP un M. Gorbačovam protesta notu, kurā pieprasīja nekavējoties izvākt šo vienību no Rīgas. 19.08.1991. OMON vienība aktīvi atbalstīja arī pretvalstisko augusta puču Maskavā, sagrābjot savā kontrolē stratēģiski svarīgus punktus Rīgā. Pēc informācijas saņemšanas par pučistu padošanos, 20.-21. augustā visa Rīgas OMON vienības dokumentācija (algu saraksti, atskaites, ziņojumi utt.) tika sadedzināta. 1991. gada 28. augustā PSRS iekšlietu ministrs ģenerālleitnants V.Baranņikovs (генерал-лейтенант Виктор Баранников) izdeva pavēli N3 305 „Par Rīgas īpašo uzdevumu milicijas vienības izformēšanu“ (приказ МВД СССР от 28.08.1991 г. N 305 «О расформировании Рижского отряда милиции особого назначения»). No lidostas „Rīga“ 14 transportlidmašīnas ar vienības dalībniekiem un inventāru aizlidoja uz viņu nākamo dienesta vietu – Tjumeņu Krievijā.
LR Prokuratūra izvirzīja apsūdzības vismaz 160 kādreiz Rīgas OMON vienībā dienējušajiem. Lielākajai daļai apsūdzības tikšot uzrādītas par darbībām, kas vērstas uz vardarbīgu valsts varas gāšanu, kā arī par varas vai dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Krimināllietā esot vairāk nekā 100 sējumu, un tajos uzskaitītas 76 epizodes - apšaudes uz tiltiem, pie Iekšlietu ministrijas pie Galvenās policijas pārvaldes, muitas posteņu iznīcināšanu[2] utt. Sakarā ar noilgumu lieta slēgta.[3] Apsūdzības ekonomiskajos noziegumos (naudas, ko PSRS Iekšlietu ministrija bija piešķīrusi vienības darbiniekiem dzīvokļu iegādei, pazušana, kontrabanda, konfiscēto naudas līdzekļu, mantu un munīcijas neuzskaite un pazušana utt.) netika izvirzītas.
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ 1990. gada 15. maijā pēc Interfrontes mītiņa Baltijas kara apgabala virsnieki un karaskolas kursanti mēģināja ielauzties Augstākās Padomes ēkā un OMON vienība bija tā kas, bez žēlastības liekot lietā stekus, šo pūli izdzenāja, aizstāvot AP.
- ↑ 1991. gada 31. jūlija naktī nezināmu personu uzbrukumā Medininku robežkontroles punktam tika smagi ievainoti un vēlāk slimnīcā mira septiņi Lietuvas robežsargi un muitnieki. Viņi tika saņmti gūstā un pēc tam nogalināti ar šāvieniem pakausī. Slaktiņā izdzīvoja vienīgi smagi ievainotais muitnieks Tomass Šerns. Pirmstiesas izmeklēšanas dati ļauj spriest, ka Medininku noziegumā vainojama daļa PSRS Iekšlietu ministrijas karaspēka Rīgas OMON vienības locekļu, kuri tā gada 30. jūlijā apmeklēja Viļņas OMON bāzi. Vēl viena Rīgas omoniešu grupa tai pašā naktī sarīkoja sprādzienu pie bijušās PSRS armijas 42. divīzijas štāba ēkas Viļņā. Medininku slaktiņa lietā Eiropas aresta orderis izdots par 4 bijušajiem omoniešiem: Konstantīnu Ņikuļinu, Andreju Laktionovu, Aleksandru Rižovu un Česlavu Mļiņņiku.
- ↑ Генпрокуратура Латвии закрыла дело против бойцов рижского ОМОНа, которые находились в розыске, в связи с истечением срока давности.
Attēlu galerija
omonieši, 80.-90. gadu mija
omonieši Rīgā, Doma laukumā 15.05.1990.
omonieši Rīgā, Doma laukumā 19.08.1991.
omonieši bloķē Rīgā Vanšu tiltu 19.08.1991.
omonieši, 90. gadu sākums
1991. gada janvārī Rīgā barikādes Doma laukumā Jēkaba ielas sākumā bija aplīmētas ar iedzīvotāju zīmētām karikatūrām par omoniešiem
omonietis karikatūrā
1991. gada 31. jūlija naktī Rīgas omoniešu nogalinātie lietuviešu muitnieki un policisti Medininku robežkontroles punktā
omonieši kāpj lidmašīnās, lai evakuētos uz Tjumeņu
Resursi internetā par šo tēmu
- LPSR AP 1991. gada 21. janvāra sēdes stenogramma
- LPSR AP 1991. gada 28. maija sēdes stenogramma
- LPSR AP 1991. gada 22. augusta sēdes stenogramma
- LPSR AP 1991. gada 25. augusta sēdes stenogramma
- Lietuvas Ģenerālprokuratūra sākusi nopratināt bijušo OMON kaujinieku Konstantīnu Ņikuļinu – LETA, 28.01.2008.
- Konfrontācijas hronika 1990.-1991.
- Sprūde V. Kur izklīduši „pēdējie impērijas kareivji“?
- Par 1991. gada janvāra notikumiem
- Seržants K. Omoniešu noziegumi joprojām nesodīti. // Nedēļa, 08. oktobris (2004)
- Elita Veidemane. Solists no Latvijas Interpola (intervija ar Juri Jasinkeviču) // NRA, 13.jūnijs, 2008
- Петрушин A. Тюменские тайны Рижского ОМОНа. // Тюменский курьер, 2 сентября 2006 года, №116-117 (2013-2014)
- Юлия ГОРЯВИНА. ОМОН расстрелял безоружных таможенников. // Аналитический еженедельник "Дело"
- С 22 по 25 мая рижские и вильнюсские омоновцы уничтожили 16 таможенных постов на границах Латвии и Литвы. // Журнал «Власть», № 21(70) от 20.05.1991
- Ирина ХАЛИП. Кошмар в летнюю ночь. // Белорусская деловая газета, 11/06/2003
- Хроника конфронтации 1990 г.
- Татьяна Фаст. Как январские баррикады остановили танки. // Телеграф, 18 января (2006)
- Рижский омон: Видео на сайте RuTube
- Убитый рижским ОМОНом таможенник стал пастором. // НОВАЯ ГАЗЕТА, № 41, 9 июня 2003 г.
- С днем рождения, рижско-тюменский ОМОН! // vsluh.ru
- Юрий Алтенбург. Рижский Омон. Начало.
- Леонид Никитинский. Связной с прошлым. // compromat.ru
- Jury Kanevsky. Рижский ОМОН. Закулисные игры.
