Atšķirības starp "Bruņinieks" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (→‎)
m
 
(36 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
'''Bruņinieks''' - sākotnēji smagi bruņots jātnieks Rietumeiropā un Centrāleiropā VII-XVII gs., [[Sizerens|sizerena]] [[vasalis]] jaunajos laikos no bruņiniekiem evolucionējušas sociālas kategorijas piederīgais. Plašākā nozīmē pie [[bruņniecība]]s piederēja visi laicīgie feodāļi (kuri praktiski visi paši piedalījās karadarbībā), bet šaurākā - zemes kungu vasaļi, kuru pamatpienākums bija militārais dienests sizerena labā tā karadraudzē - zvērot uzticību vasalis sniedza sizerenam roku, un ar to pašu roku [[senjors]] vasalim savukārt sniedza zemes lietošanas aktu jeb [[Benefīcijs|benefīciju]]. Sākotnēji bruņinieku pienākums bija personiski piedalīties sava senjora karaspēkā, vēlāk viņi ieguva tiesības savā vietā sūtīt bruņotu jātnieku. Vislielākā loma bruņiniekiem bija XII-XV gs, taču jau XVI gs., parādoties pastāvīgām armijām un uguns šaujamieročiem un regulārajām armijām, tie pamazām zaudēja savu militāro nozīmi.
+
Atkarībā no konteksta:
  
−
XV.–XVI. gs. gaitā vasaļu-bruņinieku dzimtas, kas kā lēni bija ieguvušas [[muiža]]s, amatus un titulus, izveidoja [[bruņniecība|bruņniecību]] kā slēgtu [[kārta]]s korporāciju.
+
* '''1.''' '''Ieroču nesējs''' (an. ''squire'') jeb '''bruņnesis''' (an. ''man at arms'', fr. ''gendarmes'', kr. ''латник'') - sākotnēji smagi bruņots jātnieks Rietumeiropā un Centrāleiropā, kurš nav iesvētīts par bruņinieku. Par bruņnesi varēja kļūt arī nedižciltīgie, izrādot izcilas militārās spējas dienestā. Latviešu literatūrā arī šos smagi bruņotos jātniekus tradicionāli dēvē par bruņiniekiem.
  
−
Skat. arī: [[bruņniecības sols]], [[bruņniecības matrikula]]
+
* '''2.''' '''Bruņinieks''' (an. ''knight'', vc. ''Ritter'', kr. ''рыцарь'') -  10.-13. gs. veidojusies dižciltīgo kategorija Eiropā. Pat piedzimstot dižciltīgā ģimenē, cilvēks vēl nebija bruņinieks. Vīrietis par bruņinieku tika iesvētīts īpašā ceremonijā tikai tad, kad citi bruņinieki atzina viņu par sev līdzvērtīgu. Ceremonijas svarīgākais elements bija ''colée'' - sitiens ar zobenu plakaniski pa plecu. Tas simbolizēja pēdējo pāridarījumu, ko jaunais bruņinieks sev pieļauj, bez atbildes sitiena.
  
−
== ==
+
Bruņinieku bija ļoti maz, daudz vairāk bija tādu, kas nedabūja zelta piešus, neraugoties uz izcelsmi. Piemēram, 1459. gadā visā Anglijas karalistē bija aptuveni tikai 190 bruņinieki, bet ja atskaita pērus, kuri lielāko tiesu bija kungi gados, tad paliek pāri kādi 150 kaujasspējīgi īpatņi. Arī pirms Simtgadu kara Anglijas karalistē bija mazliet vairāk nekā 400 bruņinieku, bet ap 1500. gadu - kādi 300. Arī Francijas karalistē 14. gs. otrajā pusē bruņinieki bija kādi 11-12% no visiem smagi bruņotajiem jātniekiem, bet vēlāk to skaits strauji saruka: 1411. gadā zem Orleānas Šarla karogiem bruņinieki un banereti bija tikai 3,3% no visiem bruņās tērptajiem (no 674 bruņnešiem); zem armanjaku piekritēju karogiem – 1414 bruņinieki (no 3306 bruņnešiem); dofina armijā 1418.-1420. gados 2,3% (no 3187 bruņnešiem). Armijā, kas 1429. gadā devās uz Orleānu, bija tikai 40 bruņinieki.
 +
 
 +
Skat. arī: [[bruņas]], [[bruņniecības sols]], [[bruņniecības matrikula]], [[bruņinieku turnīrs]], [[žandarms]]
 +
 
 +
==== Bruņinieka ekipējuma evolūcija Eiropā ====
 
<center><gallery>
 
<center><gallery>
−
Attēls:Armour_evolution.jpg|Rietumeiropas bruņu dizaina evolūcija
 
 
Attēls:Bruninieks_XIIIgs_sakums.jpg|XIII gs. pirmā puse
 
Attēls:Bruninieks_XIIIgs_sakums.jpg|XIII gs. pirmā puse
 
Attēls:Zirgs_XIIIgs_sakums.jpg|zirga aprīkojums, XIII gs. pirmā puse
 
Attēls:Zirgs_XIIIgs_sakums.jpg|zirga aprīkojums, XIII gs. pirmā puse
17. rindiņa: 20. rindiņa:
 
Attēls:Bruninieks_1390.jpg|XIV gs. otrā puse
 
Attēls:Bruninieks_1390.jpg|XIV gs. otrā puse
 
Attēls:Bruninieks_1425.jpg|XV gs. pirmā puse
 
Attēls:Bruninieks_1425.jpg|XV gs. pirmā puse
 +
Attēls:Bruninieks_1450.jpg|XV gs. vidus
 +
Attēls:Bruninieks_1450-1500.jpg|XV gs. otrā puse
 +
Attēls:Bruninieks_XVgs.jpg|XV gs.
 +
Attēls:Bruninieks_1525.jpg|XVI gs. pirmā puse
 +
Attēls:Bruninieks_1550.jpg|XVI gs. vidus
 +
Attēls:Bruninieks_1580.jpg|XVI gs. otrā puse
 +
Attēls:Bruninieks_1590.jpg|XVI gs. beigas
 
</gallery></center>
 
</gallery></center>
  
24. rindiņa: 34. rindiņa:
 
----
 
----
 
* [http://brego-weard.com/forall/English_Medieval_Knight_1300-1400.pdf Christopher Gravett. English Medieval Knight 1300-1400. - Osprey Publishing, 2002 - 64 p.] ISBN 9781841761459
 
* [http://brego-weard.com/forall/English_Medieval_Knight_1300-1400.pdf Christopher Gravett. English Medieval Knight 1300-1400. - Osprey Publishing, 2002 - 64 p.] ISBN 9781841761459
 +
----
 +
* [https://www.youtube.com/watch?v=TDQE8_FcpNc Олег Соколов. Мифы о рыцарях. // Ученые против мифов 6-4 - youtube.com]
  
 
[[Kategorija:Karavīru kārtas un ieroču šķiras]]
 
[[Kategorija:Karavīru kārtas un ieroču šķiras]]

Pašreizējā versija, 2023. gada 16. maijs, plkst. 16.58

Atkarībā no konteksta:

  • 1. Ieroču nesējs (an. squire) jeb bruņnesis (an. man at arms, fr. gendarmes, kr. латник) - sākotnēji smagi bruņots jātnieks Rietumeiropā un Centrāleiropā, kurš nav iesvētīts par bruņinieku. Par bruņnesi varēja kļūt arī nedižciltīgie, izrādot izcilas militārās spējas dienestā. Latviešu literatūrā arī šos smagi bruņotos jātniekus tradicionāli dēvē par bruņiniekiem.
  • 2. Bruņinieks (an. knight, vc. Ritter, kr. рыцарь) - 10.-13. gs. veidojusies dižciltīgo kategorija Eiropā. Pat piedzimstot dižciltīgā ģimenē, cilvēks vēl nebija bruņinieks. Vīrietis par bruņinieku tika iesvētīts īpašā ceremonijā tikai tad, kad citi bruņinieki atzina viņu par sev līdzvērtīgu. Ceremonijas svarīgākais elements bija colée - sitiens ar zobenu plakaniski pa plecu. Tas simbolizēja pēdējo pāridarījumu, ko jaunais bruņinieks sev pieļauj, bez atbildes sitiena.

Bruņinieku bija ļoti maz, daudz vairāk bija tādu, kas nedabūja zelta piešus, neraugoties uz izcelsmi. Piemēram, 1459. gadā visā Anglijas karalistē bija aptuveni tikai 190 bruņinieki, bet ja atskaita pērus, kuri lielāko tiesu bija kungi gados, tad paliek pāri kādi 150 kaujasspējīgi īpatņi. Arī pirms Simtgadu kara Anglijas karalistē bija mazliet vairāk nekā 400 bruņinieku, bet ap 1500. gadu - kādi 300. Arī Francijas karalistē 14. gs. otrajā pusē bruņinieki bija kādi 11-12% no visiem smagi bruņotajiem jātniekiem, bet vēlāk to skaits strauji saruka: 1411. gadā zem Orleānas Šarla karogiem bruņinieki un banereti bija tikai 3,3% no visiem bruņās tērptajiem (no 674 bruņnešiem); zem armanjaku piekritēju karogiem – 1414 bruņinieki (no 3306 bruņnešiem); dofina armijā 1418.-1420. gados 2,3% (no 3187 bruņnešiem). Armijā, kas 1429. gadā devās uz Orleānu, bija tikai 40 bruņinieki.

Skat. arī: bruņas, bruņniecības sols, bruņniecības matrikula, bruņinieku turnīrs, žandarms

Bruņinieka ekipējuma evolūcija Eiropā

  • XIII gs. pirmā puse

  • zirga aprīkojums, XIII gs. pirmā puse

  • XIII gs. vidus

  • XIII gs. otrā puse

  • XIV gs. pirmā puse

  • zirga aprīkojums XIV gs.

  • XIV gs. vidus

  • XIV gs. otrā puse

  • XV gs. pirmā puse

  • XV gs. vidus

  • XV gs. otrā puse

  • XV gs.

  • XVI gs. pirmā puse

  • XVI gs. vidus

  • XVI gs. otrā puse

  • XVI gs. beigas

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Bruņinieks&oldid=73744"