Atšķirības starp "Apgaismība" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (9 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Apgaismība''' (fr. '' | + | '''Apgaismība''' (fr. ''Lumières''; an. ''the Enlightenment'') - sabiedriski politiska intelektuāļu kustība Rietumeiropā jaunajos laikos; uzskatu virziens, kura pārstāvji iestājās par esošo sociālo un politisko trūkumu novēršanu, mainot sabiedrības ētikas un morāles normas, politiku un sadzīvi, izplatot labā un patiesības idejas, izglītojot sabiedrību. |
| + | |||
| + | ''Apgaismības'' pamatā ir priekšstats par apziņas noteicošo lomu sabiedrības attīstībā, sociālos un politiskos trūkumus skaidrojot ar cilvēku intelektuālo tumsonību, kuru var novērst, apgaismojot - izglītojot sabiedrību. Apšaubīja reliģijas lomu un [[Sholastika|sholastiskās]] domāšanas metodes. Lielā mērā noteica trešās kārtas sociālo uzskatu veidošanos 18. gs., kā arī [[monarhija]]s evolucionēšanu t.s. [[Apgaismotais absolūtisms|apgaismotajā absolūtismā]]. Pie zināmākajiem apgaismotājiem pieņemts pieskaitīt [[Voltērs|Voltēru]], [[Ruso Žans Žaks|Ruso]], [[Monteskjē Šarls Luijs de|Monteskjē]], Herderu, Lesingu, Šilleru, Gēti u.c. Akadēmiski izglītotie laikabiedri apgaismotājus neuzskatīja par filosofiem, bet gan par publicistiem. Kad Hēgelis rakstīja "Filosofijas zinātņu enciklopēdija" (''Enzyklopädie der philosophischen Wissenschaften''; 1817), apgaismotājiem tur vieta neatradās - filosofu statusu apgaismotājiem piešķīra [[Marksisms|marksisma]] teorētiķi 19. gs. otrajā pusē. | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2023. gada 19. jūnijs, plkst. 17.08
Apgaismība (fr. Lumières; an. the Enlightenment) - sabiedriski politiska intelektuāļu kustība Rietumeiropā jaunajos laikos; uzskatu virziens, kura pārstāvji iestājās par esošo sociālo un politisko trūkumu novēršanu, mainot sabiedrības ētikas un morāles normas, politiku un sadzīvi, izplatot labā un patiesības idejas, izglītojot sabiedrību.
Apgaismības pamatā ir priekšstats par apziņas noteicošo lomu sabiedrības attīstībā, sociālos un politiskos trūkumus skaidrojot ar cilvēku intelektuālo tumsonību, kuru var novērst, apgaismojot - izglītojot sabiedrību. Apšaubīja reliģijas lomu un sholastiskās domāšanas metodes. Lielā mērā noteica trešās kārtas sociālo uzskatu veidošanos 18. gs., kā arī monarhijas evolucionēšanu t.s. apgaismotajā absolūtismā. Pie zināmākajiem apgaismotājiem pieņemts pieskaitīt Voltēru, Ruso, Monteskjē, Herderu, Lesingu, Šilleru, Gēti u.c. Akadēmiski izglītotie laikabiedri apgaismotājus neuzskatīja par filosofiem, bet gan par publicistiem. Kad Hēgelis rakstīja "Filosofijas zinātņu enciklopēdija" (Enzyklopädie der philosophischen Wissenschaften; 1817), apgaismotājiem tur vieta neatradās - filosofu statusu apgaismotājiem piešķīra marksisma teorētiķi 19. gs. otrajā pusē.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 24. lpp.
- Imanuels Kants - Kas ir apgaismība? - Jānis Roze, Rīga, 2004. ISBN 9984368564
- Cera I. Par ticību un tikumību Herdera Atvadu sprediķī, Rīgu atstājot, un viņa vēstures filozofijā. // Reliģiski-filozofiski raksti. X/2005.
- Ir tik ērti būt nepilngadīgam! Vai mums vajadzīga jauna apgaismība. // Līsmans Konrāds Pauls. Izglītība kā provokācija. / tulk. Raivis Bicevskis - Jāņa Rozes apgāds: Rīga, 2022., 162.-168. lpp.
- Was ist Aufklärung? Thesen und Definitionen. / Ehrhard Bahr (Hrsg.) - Reclam, Stuttgart, 2004, ISBN 3-15-009714-2
- Ernst Cassirer. Die Philosophie der Aufklärung. - Meiner, Hamburg, 1998, ISBN 3-7873-1362-1
- Frank Kelleter. Amerikanische Aufklärung. Sprachen der Rationalität im Zeitalter der Revolution. - Schöningh, Paderborn, 2002, ISBN 3-506-74416-X
- Panajotis Kondylis. Die Aufklärung im Rahmen des neuzeitlichen Rationalismus. - Meiner, Hamburg, 2002, ISBN 3-7873-1613-2
- Werner Krauss. Studien zur deutschen und französischen Aufklärung. - Rütten & Loening, Berlin, 1963
- Peter Pütz. Die deutsche Aufklärung. - Wissenschaftliche Buchgesellschaft, Darmstadt, 1991, ISBN 3-534-06092-X
- Die Aufklärung in Österreich. Ignaz von Born und seine Zeit. / Helmut Reinalter Hrsg. - Lang, Frankfurt am M., 1991, ISBN 3-631-43379-4
- Aufklärung und Gegenaufklärung in der europäischen Literatur, Philosophie und Politik von der Antike bis zur Gegenwart. / Jochen Schmidt Hrsg. - Wissenschaftliche Buchgesellschaft, Darmstadt, 1989, ISBN 3-534-10251-7
- Französische Aufklärung. Bürgerliche Emanzipation, Literatur und Bewußtseinsbildung. / Winfried Schröder Hrsg. - Reclam, Leipzig, 1979
- Das Zeitalter der Aufklärung (Deutsche Schriftsteller im Porträt, Bd. 2). / Jürgen Stenzel Hrsg. - Beck, München, 1980, ISBN 3-406-06020-X
- Barbara Stolberg-Rillinger. Europa im Jahrhundert der Aufklärung. - Stuttgart, 2000, ISBN 3-15-017025-7
- Лабутина Т.Л., Ильин Д.В. Английское Просвещение: общественно-политическая и педагогическая мысль. - Москва, 2012. ISBN 978-5-91419-6
Resursi internetā par šo tēmu
- Apgaismība un apgaismotāji - liis.lv
- Imanuels Kants - Kas ir apgaismība? / tulk. Igors Šuvajevs
- Mg. philol. Iveta Nātriņa. Apgaismības kultūras utopiskie profili. / LU Raksti. 713. sēj. Filosofija, 2007 (.pdf)
- Informācija par Apgaismību internetā
- Literature During The Enlightenment - The Tanana Middle School Home Page
- The age of enlightenment in the paintings of France's national museums.
- Clandestine E-Texts From the Eighteenth Century
- Hackett, Louis The age of Enlightenment (1992)
- Hooker, Richard The European Enlightenment (1996)
- Frost, Martin The age of Enlightenment (2008)
- Linkliste und Literaturliste zur Philosophie der Renaissance, Empirismus, Rationalismus, Aufklärung des Institut für Philosophie an der Universität Wien
- Aufklärungsforschung im Netz, das Portal Aufklärungsforschung des Forschungszentrum Europäische Aufklärung Potsdam (FEA)
