Atšķirības starp "Mītava" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''Mītava''' (vāc. ''Mitau'', kr. ''Митава'') - mūsdienu '''Jelgava''' | '''Mītava''' (vāc. ''Mitau'', kr. ''Митава'') - mūsdienu '''Jelgava''' | ||
| − | [[Miests]], pēc tam pilsēta Zemgales līdzenumā. Pirmā pils uzcelta 1265. gadā, pilsētas tiesības kopš 1573. gada. 1616. gadā [[hercogs]] [[Ketlers Fridrihs (Kurzemes un Zemgales hercogs)|Fridrihs]] piešķīra Mītavai [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s rezidences statusu. 1795. gada augustā notika pirmā Mītavas iedzīvotāju skaitīšana: 9948 iedzīvotāji, no tiem 5120 vācieši, 3546 latvieši, 1039 ebreji, 243 krievi; dzīvošanai derīgas 630 mājas, no kurām 493 atradās iekšpus pilsētas vaļņiem, 137 ārpus. | + | [[Miests]], pēc tam pilsēta Zemgales līdzenumā. Pirmā pils uzcelta 1265. gadā, pilsētas tiesības kopš 1573. gada. 1616. gadā [[hercogs]] [[Ketlers Fridrihs (Kurzemes un Zemgales hercogs)|Fridrihs]] piešķīra Mītavai [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s rezidences statusu. 1793.gadā kalendārā ”Jauna un veca latviešu laika grāmata uz to 1794.gadu” pirmo reizi parādās arī apzīmējums "Jelgava". 1795. gada augustā notika pirmā Mītavas iedzīvotāju skaitīšana: 9948 iedzīvotāji, no tiem 5120 vācieši, 3546 latvieši, 1039 ebreji, 243 krievi; dzīvošanai derīgas 630 mājas, no kurām 493 atradās iekšpus pilsētas vaļņiem, 137 ārpus. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2023. gada 28. jūnijs, plkst. 12.22
Mītava (vāc. Mitau, kr. Митава) - mūsdienu Jelgava
Miests, pēc tam pilsēta Zemgales līdzenumā. Pirmā pils uzcelta 1265. gadā, pilsētas tiesības kopš 1573. gada. 1616. gadā hercogs Fridrihs piešķīra Mītavai Kurzemes un Zemgales hercogistes rezidences statusu. 1793.gadā kalendārā ”Jauna un veca latviešu laika grāmata uz to 1794.gadu” pirmo reizi parādās arī apzīmējums "Jelgava". 1795. gada augustā notika pirmā Mītavas iedzīvotāju skaitīšana: 9948 iedzīvotāji, no tiem 5120 vācieši, 3546 latvieši, 1039 ebreji, 243 krievi; dzīvošanai derīgas 630 mājas, no kurām 493 atradās iekšpus pilsētas vaļņiem, 137 ārpus.
Literatūra par šo tēmu
- Senā Jelgava. / Grosmane Elita (Sast.) - Neptuns: Rīga, 2010. 336 lpp.
